Kuru polikarbonāta siltumnīcu?

Polikarbonātu var uzskatīt par jau pārbaudītu vērtību dārzkopībā, jo to plaši lieto vismaz desmit gadus. Siltumnīcas gatavo tieši no šūnu polikarbonāta. Iztēlojies – divas plāksnes, kurām vidū ir tādi kā stabiņi, kas tās savieno kopā, un starp tiem veidojas gaisa kabatiņas. Tādēļ materiāls labāk nekā plēve saglabā siltumu.

Lielveikalos parasti var aplūkot tikai vienu siltumnīcas modeli, pusi vai ceturtdaļu no tā. Lai nebūtu jāpērk kaķis maisā, būtu vērts aizbraukt pie tirgotājiem, kur stāv siltumnīcu paraugi, lai salīdzinātu, izvaicātu pārdevēju un izvēlētos sev vispiemērotāko variantu.   

Protams, neviens siltumnīcas seguma materiāls nav ideāls, taču, ņem kā gribi, polikarbonātam tomēr ir vairāk plusu nekā mīnusu. Patīkama ir arī cenas samazināšanās laika gaitā. Kad polikarbonāts ienāca tirgū, 3 × 4 metrus liela siltumnīca maksāja 600–800 latu, bet tagad tikai ap 250 eiro atkarībā no materiāla kvalitātes un konstrukcijas. Protams, tā trūkumi mēdz atklāties, ļoti ekonomējot un izvēloties paša lētākā gala materiālu. Viens polikarbonāts no cita var diezgan izteikti atšķirties pēc saviem parametriem un kvalitātes.  

Citi lasa

Santa.lv

Sēru vēsts

Pirms Ziemassvētkiem šo pasauli pametusi Latvijas animācijas leģenda Roze Stiebra

Lauma Lapsa

Slavenību šķiršanās

Aivis Ceriņš atklāj, kas un kā viņam palīdzēja atgūties pēc šķiršanās: Es biju dzīves krustcelēs, jutos vientuļš…

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Kādus parametrus?

Pirmais jautājums, kas jāapsver, iegādājoties polikarbonāta siltumnīcu, ir tās lielums, kas, protams, atkarīgs tā, ko un cik daudz vēlies tajā audzēt. Vispopulārākie polikarbonāta siltumnīcu izmēri mazdārziņiem ir 3 × 4 un 3 × 6 metri. Visbiežāk augstums ir 2,1 metrs, taču, ja plānots stādīt augstākus augus, var izvēlēties 2,2 vai 2,3 metrus augstu konstrukciju.  Ja citugad nāksi pie secinājuma, ka iegādātā siltumnīca ir par mazu, varēsi konstrukciju vidū pagarināt. Vienīgais nosacījums – ja tai ir tradicionālais metāla karkass. No koka veidotam karkasam tādas iespējas nebūs, un to arī retāk izmanto polikarbonāta siltumnīcām.

Neapkurināmām siltumnīcām pārsvarā lieto 3–4 milimetrus biezas polikarbonāta plāksnes. Ar tādām pilnīgi pietiek, lai pavasarī iesētu sēkliņas un rudenī novāktu ražu. Taču, ja siltumnīca atrodas vējainā vietā vai arī baidies no salnām, labāk izvēlēties 6 milimetrus biezu polikarbonātu – tāda vēsās naktīs labāk saglabās siltumu.

Lai gan mēdz apgalvot, ka 6 milimetru polikarbonāts ir izturīgāks, patiesībā izturību galvenokārt nosaka materiālā iestrādātais pārklājums – UV filtrs.  

Jo polikarbonāta lielākais ienaidnieks ir saule, kuras ietekmē tas ar laiku sadrūp.

Iespējams, ka pēc ļoti saulainas vasaras polikarbonāts bez UV filtra būs kļuvis trausls un rudens pusē spēcīgāks lietus vai krusa to vienkārši sakapās. Tādam materiālam vairāk kaitēs arī sals. Parasti par UV filtru liecina atbilstoša uzlīme uz polikarbonāta plāksnes, taču, ja tā nav redzama, tad vaicā par to pārdevējam. Aizsargvielas pret sauli polikarbonātā var būt iestrādātas jau pašā ražošanas procesā.

Tātad izturības ziņā starp 4 un 6 milimetru biezuma polikarbonātu lielas starpības nav, tomēr vienādos apstākļos vienā un otrā siltumnīcā raža varētu atšķirties, jo vienā naktī būs vēsāks, otrā – siltāks. Turklāt atceries, ka augiem nepieciešama arī gaisma. Salīdzinoši 4 milimetrus biezam polikarbonātam ir labāka gaismas caurlaidība nekā 6 milimetrus biezam.

Ja siltumnīca ir liela un tiks apkurināta, piemērotāks būs 8–10 milimetrus biezs polikarbonāts. Tas vēl labāk saglabās siltumu un būs izturīgāks pret mehānisku iedarbību.  

Kādu konstrukciju?

Polikarbonāta siltumnīcas karkasam pārsvarā izmanto cinkoto tēraudu. Konstrukcija būs stabila ar rāmi, kurā izmantotas 20 × 20 milimetru vai 20 × 40 milimetru biezas caurules. Svarīgi arī, lai tās būtu cinkotas ne tikai no ārpuses, bet arī no iekšpuses, citādi tās sāks rūsēt neatkarīgi no biezuma, līdz vājākajā punktā vienkārši salūzīs.

Jumtu var izvēlēties noapaļotu vai trīsstūrveida. Lielai siltumnīcai piemērotāks ir tuneļveida jumts, jo tas labāk izturēs vēju.

Mazai siltumnīcai jumta konstrukcijas izvēle atkarīga no gaumes.

Trīsstūrveida siltumnīcas jumtam būs vajadzīgs stiprinājums. Taču, cik lielu sniega svaru jumts spēs izturēt, atkarīgs ne tikai no tā konstrukcijas un siltumnīcas rāmja, bet arī polikarbonāta biezuma.

Parasti polikarbonāta siltumnīcas abos galos ir vēdlodziņi. 3 × 4 metrus lielai siltumnīcai, pietiek ar diviem vēdlodziņiem. Ja siltumnīca ir 6 metrus gara, sānos papildus nepieciešams vēl viens vēdlodziņš. Logus var iegādāties un ielikt arī vēlāk, kamēr vien augi nav izauguši tik lieli, ka ir problemātiski logus ievietot.

 Ja siltumnīca atrodas tālu no mājas, jāapsver, vai nebūtu vērts ierīkot automātisko ventilācijas iekārtu, kas strādā pēc hidraulikas principa. Kad gaiss sakarst, izspiež cilindru, un atveras lūka. Ja ārā kļūst aukstāks, gaiss cilindrā atdziest, saraujas, un cilindrs ieslīd atpakaļ. Cilindrus var ievietot gan durvīs, gan logos, taču pirms iegādes jāprasa pārdevējam, kam tieši tie ir domāti.

Vispirms pievērs uzmanību nevis siltumnīcas cenai, bet polikarbonāta blīvumam un UV filtram.

Kā ietaupīt?

Ja ir stipri ierobežots budžets, priekšroka, protams, dodama plēves siltumnīcai, taču, arī iegādājoties polikarbonāta siltumnīcu, uz atsevišķām pozīcijām var ietaupīt. Piemēram, varbūt vari iztikt ar nedaudz mazāku izmēru vai arī iegādāties siltumnīcu, kuras rāmim izmantotas 20 × 20 milimetru, nevis 20 × 40 milimetru caurules. Ja siltumnīca novietota pie mājas, nevis klajā laukā, vari ietaupīt uz arku attālumu. Jo ciešāk atradīsies rāmja arkas, jo siltumnīca – dārgāka. Piemēram, ja arku attālums būs 1 metrs, siltumnīca izmaksās lētāk nekā ar 67 centimetru attālumu, jo būs izmantots mazāk metāla.

Meklējot visizdevīgākās cenas piedāvājumu, pie viena tirgotāja vari iegādāties tikai kvalitatīvu karkasu, taču lētāku polikarbonātu meklēt kur citur, piemēram, lielveikalos, kur tie satīti rullī.

Ne vienmēr zemāka cena liecina par sliktu kvalitāti. Arī lētāks polikarbonāts labvēlīgos apstākļos var kalpot vismaz 5–7 gadus.    

Droši vien esi ievērojusi, ka polikarbonāts mēdz būt ne tikai balts, bet arī zilgans, rozā un bronzas krāsā. Domājot par augu labsajūtu, siltumnīcai vislabāk izvēlēties baltu polikarbonātu, jo ikviens pigments samazina gaismas caurlaidību. Izņēmums ir polikarbonāts Nano, kas ir rozā tonī, taču tajā iestrādāti elementi, kas veido augam ideālu gaismas spektru ar gaismas staru garumu 600–700 nanometri. Tas ir svarīgi, lai notiktu efektīva fotosintēze, augi attīstītos ātrāk un kvalitatīvāk. Pieredze liecina, ka šādā siltumnīcā var iegūt par 30–40% lielāku ražu, taču tā maksā tikai aptuveni 20 eiro vairāk nekā klasiskā polikarbonāta siltumnīca. Tomēr neuzķeries un nepērc kuru katru rozā polikarbonātu – ne vienmēr tas ražots pēc Nano tehnoloģijas.

Vari mēģināt ietaupīt uz polikarbonātā iestrādātā UV filtra rēķina. Taču – jo UV filtrs būs mazāks, jo siltumnīca kalpos īsāku laiku, un ilgtermiņā ekonomija neatmaksāsies. Ilgāks polikarbonāta kalpošanas laiks liecina par spēcīgāku UV filtru.   

Un – visbeidzot. Lai ietaupītu 150–200 eiro, siltumnīcu var uzstādīt pašu spēkiem. Galvenais – vispirms ieskaties instrukcijā, nevis sāc to lasīt tikai, kad kaut kas nesanāk vai kāda detaļa palikusi pāri.

Ir siltumnīcu modeļi, ko bez īpašām iemaņām var viegli salikt jau pāris stundu laikā, taču citām ar sarežģītāku konstrukciju un lielāku detaļu skaitu vajadzēs veltīt 3–6 stundas. Ja iegādāsies W  veida konstrukcijas siltumnīcu ar neskaitāmām skrūvītēm, tad gan to savienošana būs liels pārbaudījums. Tiesa, salīdzinājumā ar viegli saliekamām konstrukcijām tās nebūs lētākas.   

Kļūdas montējot polikarbonāta siltumnīcu

1.  Sajauc polikarbonāta puses. Uz āru jābūt tai, kurā iestrādāts UV filtrs. Pretējā gadījumā varbūt arī pāris gadu nenotiks nekas slikts, taču pēc laika pat augstas kvalitātes polikarbonāts sadrups, jo nebūs UV aizsardzības.
2. Siltumnīcu nenostiprina pie mietiņiem vai enkuriem, kurus iedzen zemē. Tādā gadījumā, lai arī cik noturīgs būtu rāmis, spēcīgāks vējš to var aizpūst pa gaisu.
3. Novieto koku tuvumā, no kuriem birst lapas, putekšņi un ziedi, vai pie putekļainiem ceļiem. Tad ar laiku samazināsies polikarbonāta gaismas caurlaidība.

Lai novērstu kondensāta veidošanos un aļģu augšanu polikarbonāta šūnās, tā plākšņu galiem jābūt hermētiski noslēgtiem ar speciāliem izolējošiem profiliem un līmlenti.  

Polikarbonāta plusi

• Siltuma noturīgs – polikarbonāta siltumnīcā ir mazākas temperatūras svārstības nekā plēves siltumnīcā, kas vakaros strauji atdziest.
• Labāka gaisa caurlaidība nekā parastajai plēvei – tas palīdz nodrošināt fotosintēzi un augu attīstību.
• Izturīgs pret mehāniskiem bojājumiem  – triecieniem un skrāpējumiem –, kas plēvi neglābjami sabojātu.  
• Lētāks, plastiskāks, vieglāks nekā stikls, un to ir vieglāk nomainīt.
• Atšķirībā no stikla pasargā augus no saules apdegumiem un nevar saplīst smalkās lauskās, ko grūti dabūt laukā no zemes.
• Ilgmūžīgs – var kalpot līdz pat 15 gadiem. Tikai profesionālās plēves kalpo tikpat ilgi.
• Izskatīgs.

Polikarbonāta mīnusi

• Starp polikarbonāta loksnēm – polikarbonāta šūnās – veidojas kondensāts, kas ar laiku mazina gaismas caurlaidību un veicina aļģu vairošanos, kuru dēļ siltumnīcas sienas kļūst zaļganas. Šo problēmu var novērst, uzlīmējot speciālas līmlentes un uzliekot īpašus profilus vai arī izvēloties pēc īpašas tehnoloģijas gatavoto Nano polikarbonātu, kurā kondensāts neveidojas.
• Dārgāks nekā parastā plēve, vidēji par 100 eiro.  

Pieredze

• ZANE NIĶE, pensionāre Strazdē: Agri stādu, vēlu novācu

– Pagājušajā pavasarī bērni man uzdāvināja Nano polikarbonāta siltumnīcu. Citādi, tāpat kā agrāk būtu, iztikusi ar plēvinieci, jo man ir maza pensija. 

Pateicoties kovidam, siltumnīca tapa ļoti ātri, trijās nedēļas nogalēs, jo bija daudz palīgu – piedalījās mani trīs dēli un meita ar znotu. Vispirms iebetonēja kārtīgus pamatus, tad cēla karkasu, starpās uzklāja bruģi, lai nav jāstaigā pa zemi, un visbeidzot lika virsū polikarbonātu. Tā kā mūsu māja atrodas kalna galā un bieži pūš lieli vēji, to vajadzēja kārtīgi nostiprināt. Ir taču dzirdēts par gadījumiem, kad siltumnīcas aizpūstas pa gaisu!

Visiem, kuri iegādājušies polikarbonāta siltumnīcu, noteikti iesaku iebetonēt kārtīgus pamatus. Ar kājiņām vien, kas nāk līdzi, būs par maz.

Pagājušajā gadā jaunajā siltumnīcā audzēju tomātus, pētersīļus un citus garšaugus, bet vecajā plēves siltumnīcā – gurķus. Kaut siltumnīcu neapkurinu, tomātus iestādīju agri – 21. aprīlī. Pavasarī bija salnas, baidījos, ka tik nenosalst, dedzināju siltumnīcā sveces, un – tomāti izdzīvoja. Pēdējo ražu novācu novembra beigās. Šķita, ka varēju pat atstāt līdz Ziemassvētkiem. Agrāk plēves siltumnīcā tomātus stādīju vēlāk – maija vidū – un pēdējos novācu jau oktobra sākumā.

Manā skatījumā polikarbonāta siltumnīcai salīdzinājumā ar plēves siltumnīcu ir liela priekšrocība – polikarbonāts nav kā plēve katru gadu jāņem nost un pavasarī atkal jāuzklāj. Un vēl – mana plēves siltumnīca ir grūtāk vēdināma. Durvis vienmēr jāuzrullē un visa jātaisa vaļā. Polikarbonāta siltumnīcai varu vienkārši atvērt gan durvis, gan lodziņu.

Ja jānosauc kāds polikarbonāta trūkums… Varbūt tajā drusku sakrājas mitrums, taču neteikšu, ka tas ļoti traucētu. Tāpat bija arī plēves siltumnīcā. Pagaidām šajā ziņā starp abām neesmu ievērojusi lielu atšķirību.

Siltumnīcu piedāvājums:

Tradicionālās 3 × 6 metru siltumnīcas

• TITAN. Ļoti izturīga. Izmantots 4 mm polikarbonāts. Izgatavoti īpaši loki no 40 × 20 mm tērauda caurules, kas tiek izliekta jau rūpnīcā. Loki ir platāki nekā citiem standarta modeļiem, un arī to skaits siltumnīcas konstrukcijā ir lielāks – attālums starp lokiem ir 67 cm. Tas nodrošina vienmērīgāku sniega slodzes sadalījumu uz polikarbonātu. Tieši tāpēc siltumnīcas karkass spēj izturēt sniega slodzi līdz pat 180 kg uz kvadrātmetru, kas atbilst 60 cm svaiga sniega kārtai. UV filtrs nodrošina 10 gadu garantiju.
  
  Cena: 363 eiro. Montēšana maksā ap 150 eiro un vairāk – atkarībā no tā, vai vajag arī sagatavot un nostiprināt pamatus, vai nepieciešams papildu vēdlodziņš un tamlīdzīgi.
• VIKTORIJA. Cinkotā tērauda karkasa profils 40 × 40 mm. Izturīgāks cinka pārklājums nekā citām siltumnīcām, ilgi nesarūsēs. Augstums 1,80 m, vidū – 2,60 m. Pateicoties divslīpju jumtam, sniegs uz tā nesakrājas, bet nošļūk lejā. Sniega slodze ir 180 kg uz kvadrātmetru. UV filtrs nodrošina 10–15 gadu garantiju.
  
  Cena: 485 eiro. Par piegādi jāmaksā, sākot no 30 eiro. Montāžas cena atkarīga no komplektācijas, pēc vienošanās.
• NAMEJS STRONG. Arkveida siltumnīca ar 4 mm polikarbonātu. Cinkota tērauda karkass no 20 × 40 mm caurules. Viegli var pārbūvēt garāku. Katrā arkā ir viena liekta detaļa, kas palielina siltumnīcas izturību slodzes apstākļos, piemēram, vētrā vai lielā sniegā. Metāla karkasam paredzams vismaz 10 gadu mūžs, polikarbonātam 7–10 gadi.
  
  Cena: 400 eiro. Montāža visā Latvijā maksā vienādi – 120 eiro.
• RH300. Arkveida siltumnīca ar 4 mm polikarbonātu un koka karkasu. Kokam veikta augstspiediena impregnēšana un apstrāde ar antiseptiķi. Koka siltumnīcā ir siltāk aukstā laikā un vēsāk vasaras karstumā. Tas nodrošina mazākas temperatūras svārstības. Gan polikarbonātam, gan kokam ir 10 un vairāk gadu garantija.
  
  Cena: 640 eiro. Montāža maksā 120 eiro + ceļa izdevumi.
• COMFORT PROF. Izmērs 4 × 10 m. Ja atļauj vieta un finansiālās iespējas, augi labāk jutīsies plašākā telpā. Izmantots 6 mm polikarbonāts. Izgatavots no cinkotas profila caurules 40 × 20 mm. Rāmja virsma nodrošina aizsardzību pret laikapstākļu ietekmi. Siltumnīcas loku elementu, kas notur galveno slodzi, griezums ir 40 × 20 mm. Spēj izturēt sniega slodzi līdz 100 kg uz kvadrātmetru. UV filtrs nodrošina 10 gadu garantiju. Cena: 813 eiro.
• SMART. Mazam dārzam kompakta 2 × 3 m siltumnīca, kuru iespējams arī pagarināt. 4 mm polikarbonāts. 40 × 40 mm cinkotā tērauda profils. Cena: 277 eiro.
• Polikarbonāta lecekts NAMEJS. Šā gada jaunums. 2,10 m gara, 90 cm augsta, 90 cm plata, ar divslīpju jumtu. 4 mm polikarbonāts. Karkass gatavots no 20 × 20 mm cinkotas tērauda caurules. Viegli montējama. Cena: 125 eiro.