Ko vēlas vasaras un ko — rudens avenes?

Vasaras un rudens aveņu atšķirības

Vasaras avenes ražo uz otrā gada dzinumiem, un, kad raža cauri, šie divgadīgie dzinumi jānogriež, citādi tie veido sabiezinātu stādījumu, kas savukārt veicina infekciju attīstību.

Rudens avenēm ir divi ražas periodi – viens rudenī uz vasarā izaugušajiem dzinumiem un otrs nākamā gada vasarā, kad ražo rudenī vēl nenoražojusī dzinuma daļa. Taču, lai arī šī vasaras raža būs agri, tā negatīvi ietekmēs rudens ražu – proti, ogu gatavošanās sāksies vēlāk. Tāpēc rudens avenes pēc ražas nopļauj, lai nākamajā pavasarī aug atkal jaunas.

Vasaras avenes vairāk apdraud kaitēkļi, savukārt rudens avenes ir pasargātas no tiem, jo kaitēkļu izlidošanas un aktivitātes periods nesakrīt ar rudens aveņu ziedēšanas un ogu gatavošanās laiku.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Traģēdija

Basketbolista Timmas aģents Krievijā: Jānis fanātiski izturējās pret savu veselību

Marta Kalniņa

Traģēdija

Timmas pirmā sieva Sana: «Mēs visi tikām ierauti līdzi tajā bedrē.» 9 gadi mīlestības, 5 gadi smagu pārdzīvojumu

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Vasaras avenes var stādīt gan pavasarī, gan rudenī, bet rudens avenes gan labāk pavasarī, jo rudenī tās sliktāk ieaugas – tas tādēļ, ka rudens aveņu sakņu sistēma darbojas ilgāk un nepaspēj pietiekami nobriest.

Būtiski ir avenājus pareizi iestādīt. Tās jāstāda vidēji pusmetra attālumā, bet, ja stāda rindās, tad atstāj vismaz 2 metru atstarpi, lai avenes vieglāk apkopt un appļaut. Iesaku ievērot, lai stādījuma apakšā aveņu rindas platums nebūtu lielāks par 30 centimetriem – avenēm ir tendence plesties, tāpēc visi dzinumi, kas cenšas augt ārpus rindas platuma, jāpļauj nost. Aveņu dzinumus ieteicams atsiet, jo reti kurai šķirnei tie ir tik noturīgi, ka ražas laikā nesagāžas.

Laba metode ir stiepļu novilkšana gar stādījumu rindām, var arī likt balstus un pie tiem siet avenājus ar auklām. Jāatceras arī par dzinumu nostiprināšanu vēlamajos virzienos – tā, lai visi dzinumi ir pēc iespējas vairāk izgaismoti. Būs vairāk ogu!

Vēl ir svarīgi pēc tam, kad dzinumi noražojuši, tos izgriezt un izvākt no stādījumiem, turklāt šo darbu nevajag atlikt – kā raža cauri, tā griežam ārā. Vilcināšanās tikai veicinās slimību izplatību. Pie reizes var izgriezt arī citus bojātus, slimus vai kā citādi nīkulīgus dzinumus, bet tādu pamatīgu retināšanu veikt nevajag, šo darbu dara pavasarī.

Kad dzinumi nobrieduši, avenes var pavairot ar sakņu atvasēm – tas ir labs veids, kā iegūt jaunus stādus. Ieteikt konkrētas šķirnes gan avenēm ir diezgan sarežģīti, jo tām ļoti daudz kas atkarīgs no audzēšanas vietas – vienā Latvijas malā konkrētā šķirne var augt labi, otrā tā apsalst un vārguļo. Var būt pat tā, ka vienam kaimiņam aug labi, bet otram ne, tāpēc katram pašam jāatrod savējās šķirnes.»

Dzinumu kalšana ražas laikā ir ziemas sekas – pavasarī to nemaz tā neredz, bet vēlāk augs ogas nespēj attīstīt līdz gatavībai. Ko darīt? Neko – nokaltušie dzinumi vienkārši jānogriež.

Ja avenes audzē rindās, tām gar malām ieteicamas stingri nostieptas stieples, pie kurām var piesiet dzinumus, lai tie nenolīktu un avenāji labāk izgaismotos.

3 avenāju vēlmes

1. Gaisma. Avenes jāstāda saulainā, atklātā vietā, ēnains stūris nederēs.
2. Mitrums. Šovasar līst diezgan braši, taču jāskatās – ja laiks pieturas sausāks, avenāji noteikti regulāri jālaista. Nevajag gan arī pārspīlēt: ilgstoši stāvošs ūdens avenājiem noteikti nepatīk.

   

3. Irdena, auglīga zeme. Komposts, satrūdējuši kūtsmēsli, laba trūdzeme – to visu avenāji labprāt ņems pretim. Vēl novērots, ka avenēm labāk patīk mazliet skābāka augsne (ap 5,6 līdz 6 pH), bet ne par daudz.

PIEREDZE

• Antra Gotlaufa, zemnieku saimniecības Ataugas saimniece, audzē zemenes un avenes: Labi noder elektriķu plastmasas savilcēji 

«Neatceros tik ilgstošas lietavas kā šogad! Tiesa, avenēm laistīšana patīk, taču pārliecīgs mitrums gan ne, tāpēc jārūpējas, lai tās augtu saulainā, nenoēnotā vietā, kur iepūš arī vējš.

Šogad maija salnās, kad trīs naktis temperatūra noslīdēja līdz mīnus 6 grādiem, mūsu avenājiem tas bija par skādi – vairāk gan cieta rudens avenes, bet arī vasaras avenāji, īpaši viena šķirne, diezgan pamatīgi apsala.

Par laimi, ar avenēm ir tā, ka parasti tās neizsalst pavisam, tikai apsalst – vienu gadu ražas nav, bet nākamajā atkal varēs gaidīt ogas.

Avenes mēs audzējas ar špaleru metodi – gar abām pusēm avenāju rindai ir nostieptas drātis un aveņu dzinumus pie drātīm piestiprinām ar mazajiem plastmasas savilcējiem, kādus parasti lieto elektriķi. Dzinumi tad turas stabilāk un šādi var arī labi regulēt dzinumu izgaismošanu – vienu pavelk vairāk pa labi, otru pa kreisi… tikai jāatceras, ka nevajag savilcējus pievilkt par daudz, tā nav asinsspiediena mērīšana! Un rudenī visi savilcēji jānoņem.

Vienalga, vai avenāju ir daudz vai tikai vienā dārza maliņā, stādījumam jābūt izgaismotam, lai saule un vējiņš tiek klāt. Un visi slimie un vārgie dzinumi jāgriež ārā bez žēlastības! Es parasti uz viena pamatcera atstāju 6–8 dūšīgākos cerus. Ja stādījums ir par biezu, tad lapu ir daudz, bet ogu gan ne visai… Starp rindām mums ir aptuveni 3 metri, lai var izbraukt ar tehniku un izpļaut visu lieko.»

• Mārīte Gailīte, dārzeņkope, avenes savā dārzā audzē ģimenes vajadzībām: Paštaisīta laistīšanas sistēma avenājiem

«Kopš savulaik mācījos arī augļkopību, atceros pasniedzējas teikto, ka avenēm ļoti svarīga ir laistīšana. Manā dārzā avenes agrāk auga pie siltumnīcas un, tā kā siltumnīcā augus laistu katru dienu, avenes mēģināja ielīst tur iekšā – acīmredzot tiecās pēc mitruma.

Tad tās pārstādīju citā vietā un ierīkojām arī vienkāršu laistīšanas sistēmu – tāda kādreiz bija arī visās rūpnieciskajās siltumnīcās, pirms tika izdomāta pilnienveida laistīšana.

Tātad pie avenājiem mēs darījām tā: vispirms sadzinām zemē mietiņus, pie tiem stiprinājumus un tajos iestiprinājām vienkāršu santehnikas cauruli. Caurulē izurbām caurumus un tajos ievietojām ūdens sprauslas. Un tad caurulei atlika vien pievienot laistāmā ūdens šļūteni.

Rādiuss, kādā notiek laistīšana, šai uzpariktei ir pāri diviem metriem uz abām pusēm – avenājiem pilnīgi pietiekoši. Vienīgais mīnuss, ka, laistot ar šļūteni no ūdensvada, nevar pievienot mēslojumu, tas jādara atsevišķi. Siltumnīcā man ierīkota pilienlaistīšanas metode, tur stāv ūdens muca, kurā varu pievienot arī mēslojumu.

Starp avenēm regulāri izpļauju ar zāles pļāvēju, un rudeņos, kad griežu nost vecos, noražojušos zarus, paretinu arī jaunos dzinumus. Skaistākos atstāju, bet nīkulīgos griežu ārā.»