Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Bērzi Latvijas mežos nav retums – tie veido aptuveni 30 procentus to platības. Valsts meža dienests savos biežāk sastopamo koku aprēķinos bērzam atvēlējis pjedestāla otro pakāpienu, piekāpjoties vien priedei. Citos avotos bērzam tiek godpilnā pirmā vieta.
Latvijas kontekstā runā par divām bērzu sugām – āra jeb nokareno, jeb kārpaino un purva jeb pūkaino bērzu. Vēl divas sugas, kas pie mums aug, – zemais bērzs un pundurbērzs – vairāk līdzinās krūmiem, ir maz izplatītas, turklāt aizsargājamas.
Purva bērzs, kā nojaušams, aug tur, kur mitrāks, savukārt āra bērzs – gana pieticīgs un ātraudzīgs, ja vien tiek pagozēties saulītē, – ir izplatītākā bērzu suga.
Pieaugušu purva bērzu no āra bērza var mēģināt atšķirt pēc stumbra. Āra bērzam jau agrā vecumā stumbra apakšējā daļa pārtop raupjā, tumšā krevē. Savukārt purva bērzam izdodas gaišo un gludo mizu saglabāt pat visu augšanas laiku. Vēl viena pamanāma atšķirība ir lapu forma: āra bērzam lapas ir trīsstūrveida ar izteikti zāģzobainu malu un garu, smailu galu, savukārt purva bērzam – ovālas, pavisam viegli robainas un īsu, smailu galu.
Bērzi koku pasaulē nav ilgdzīvotāji – tie var sasniegt 150 gadu (ozolam tas būtu vien tāds jaunekļa vecums), ja vien tos ap gadiem piecdesmit jau nenozāģē.
Vērtīgā kombinācija
Bērza koksnes lielākā vērtība slēpjas tajā, ka tā vienlaikus ir ļoti blīva, izturīga, taču arī mīksta, tamdēļ labi padodas lobīšanai un ir viegli apstrādājama. Tieši tāpēc bērzs patīk finiera ražotājiem. Pie mums – šī materiāla ražošanas lielvalstī – labs bērzs ir tāds, no kura var iegūt augstākās klases finierkluci.
Visās Latvijas Finiera rūpnīcās kopā gadā apstrādā ap 900 tūkstošiem kubikmetru bērza, katrā valstī (Baltijas valstīs un Somijā) pārsvarā izmantojot vietējo (gan āra, gan purva) bērzu, turklāt produkcijas fizikāli mehāniskās īpašības atkarībā no bērza sugas nemainās – atklāj Latvijas Finiera reģionālā tirdzniecības uzņēmuma Riga Wood Baltic izpilddirektors Uģis Ozols.
Kur izmanto?
- Celtniecībā bērzu izmanto saplākšņa veidā, no tā neizgatavo brusas vai līdzīgus materiālus. Pateicoties ražošanas tehnoloģijai un, protams, paša bērza kvalitātēm, saplāksnim ir labas mehāniskās īpašības – to izmanto grīdām, iekšējām un ārējām sienām, sastatnēm, platformām, betonēšanas veidņiem u. c.
- Pieminētā koksnes īpašību kombinācija – blīvs un mīksts – noderīga arī citā jomā – darba instrumentu, piemēram, cirvju, lāpstu kātu izgatavošanai.
- Bērza koksne ir labi piemērota dažādu virtuves piederumu – karošu, pannas lāpstiņu, kausu – izgatavošanai. Vienīgi šajā jomā materiāls vieglāk padodas apstrādei, kamēr svaigi cirsts. Kad koksne sakaltusi, tā kļūst grūtāk apstrādājama un pirms grebšanas sagatavi ieteicams novārīt.
- No bērza koksnes un saplākšņa izgatavo mēbeles. Bērza koksne kopumā ir gaiša ar iedzeltenu vai iesārtu nokrāsu, un tā ir gandrīz vienkrāsaina, jo gadskārtu gredzeni tikpat kā nav manāmi. Tiem, kuri vēlas neuzkrītošu, gaišu, tā dēvētajā skandināvu stilā ieturētu mēbelējumu, bērza koksnes izstrādājumi varētu patikt.
- Noteikti jāpiemin arī malka. Tā dod ļoti labu siltumu (un tāss ir ideāls iekurs), taču, lai nepiedarvotu dūmvadus, to nevajadzētu kurināt mitru un izmantot lēnai dedzināšanai.
Rekordātra bojājeja
Bērza koksnes problēmas? Varētu teikt, tā ir tikai viena, taču nopietna gan – no mūsu kokiem tieši bērzs bojājas visātrāk. Ja tas nozāģēts nesezonā, netiek uzreiz pienācīgi apstrādāts, bet slapjš un ar visu mizu kaut kur sagulst kaudzē, tad satrupē rekordlielā ātrumā. Kāpēc bērzs tik ātri bojājas? Iespējams, to sekmē miza, precīzāk, tāss, ar savām hidroizolējošajām īpašībām, piepalīdzot vēl citiem bioķīmiskajiem procesiem koksnē.
Vēl pāris ne tik pozitīvu bērza koksnes īpašību: dažkārt pie saknes koksnes šķiedra ir tāda kā viļņveida, līdz ar to tā ir ļoti grūti skaldāma; tāpat bērziem dekoratīvās īpašības mēdz samazināt neīstais kodols, kam gan nav nekāda sakara ar kodolkoksni. No īstā kodola tas atšķiras ar nevienmērīgu krāsojumu un nesimetrisku izvietojumu kā šķērsgriezumā, tā galotnes virzienā.
Tas gan plēš tāsi!
Tieši tā sendienās Somijā esot teikts par izveicīgiem naudas pelnītājiem. Stāsts par bērzu noteikti nebūs pilnīgs, ja pienācīgi netiks uzslavēta tā mizas skaistākā un vērtīgākā daļa – tāss.
Agrāk tā no tiesas bija universāls materiāls. Tāsi izmantoja guļbūvju pamatu hidroizolācijai, kā apakšklāju zaļajiem jeb zemes jumtiem, izgatavoja dažādus sadzīves priekšmetus un traukus. No tāss ieguva arī darvu, ko plaši izmantoja kuģubūvē. Hercoga Jēkaba laikā esot darbojušies pat pāris simti darvas dedzinātavu. Nelielā apjomā tāsi arī mūsdienās izmanto amatniecībā. Nu jau 20 gadu Latvijā vienīgais amata meistars tāsiķis (tā dēvē amatnieku, kas darbojas ar tāsi) Kaspars Zvirbulis gatavo lietas no tāss. Prasmes bērnībā apguvis no onkuļa un vēlāk tās pilnveidojis. Tāsi Kaspars ievāc pāris mēnešu gadā – jūnijā, jūlijā – no stāvošiem kokiem cirsmās, kas paredzētas zāģēšanai. Tāsi pirms izmantošanas nekā īpaši neapstrādā, kad vajag, ņem loksnes un rada. Divu trīs milimetru biezajam izejmateriālam izmanto to pusi, kas dabā nav redzama, jo tā faktūras un krāsu ziņā ir interesantāka, turklāt nodilumizturīgāka nekā baltā. Tāss ir antibakteriāla, mitrumizturīga un arī termoneitrāla – ar to var, piemēram, noņemt karstu katliņu no plīts. Tā ilgi kalpo – pat simtgadīgi trauki ir funkcionāli izmantojami, turklāt labi saglabā elastīgumu.
Šobrīd rūpniecisku apmēru ražošanā tāsi neizmanto. Taču cerība ir – pašreiz gan vairāk zinātnieku intereses formā. Un tie solās būs produkti un tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību.
Tāss nākotne
Viens ar ekoloģisku celtniecības materiālu nākotni saistīts jaunatklājums ir no bērza tāss iegūtās vielas – suberīna – izmantošana saistvielai skaidu plākšņu un saplākšņu ražošanā. Tur gadu desmitiem lieto formaldehīdu saturošas un kaitīgas vielas izdalošas līmes.
Biorafinēšanas laboratorijas vadošais pētnieks Jānis Rižikovs stāsta, ka par bērza tāsi interese radusies, redzot, cik neefektīvi tā tiek izmantota, proti, kā atkritumi vienkārši sadedzināta. Bet, jo vairāk uz ziemeļiem, jo vairāk bērza tāsī vērtīgo bioloģiski aktīvo vielu.
Jāņa Rižikova vadīto pētījumu laikā no tāss ieguva betulīnu (veido ap 25–30% tāss, piedod tai balto krāsu) saturošas ekstraktvielas, kas ar savām īpašībām izcili noderīgas kosmētikas, uztura bagātinātāju un citās jomās. Bet pāri palika dabiskais polimērs – suberīns (veido 50–70% tāss, nodrošina tai mitrumizturību). To zinātnieki ar īpašu tehnoloģiju pārstrādāja saistvielā, kas ir ekoloģiska, lieliski salīmē kā saplāksni, tā skaidu plātni, turklāt piešķir tām mitrumizturību. Tā neatpaliek nedz īpašību, nedz nu jau arī cenas ziņā, jo sintētisko izejvielu izmaksas pēdējā laikā krietni pieaugušas. Tehnoloģijas licence ir nonākusi pie ražotāja, tagad jācer, ka tuvākās piecgades laikā tā materializēsies ekoloģiskās celtniecības materiālu alternatīvās. Tāpat turpinās pētījumi, kā ķīmiski pārstrādātu suberīnu izmantot arī pārklājumos, poliuretāna putās, impregnēšanai.
Projekts tapis ar Meža attīstības fonda atbalstu
