Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dārza vizītkarte:
- Atklāts: 2011. gadā.
- Atrašanās vieta: Tallina, krāšņais Kadriorgas parks, kur izvietota Igaunijas prezidenta rezidence, kā arī izsmalcinātā baroka pērle – Kadriorgas pils, kur šobrīd atrodas arī Igaunijas Mākslas muzejs. Japāņu dārzs izvietots jūras tuvumā, parka ziemeļaustrumu daļā.
- Projekta komanda: dārzs projektēts Kioto bāzētā atzītā japāņu ainavu arhitekta Masao Sone vadībā, sadarbojoties ar ainavu arhitektūras biroju Lootusprojekt.
- Darba laiks: aktīvajā sezonā atvērts visu laiku, ziemā slēgts.
- Kā nokļūt: ja pa Tallinu pārvietojies ar sabiedrisko transportu, uz parku kursē maršruta autobusi Nr. 114., 5., 60., 63. un 66., kā arī 3. maršruta tramvajs.
Stāstu par japāņu dārzu Kadriorgas parka direktors Ains Jerve (Ain Järve) sāk ar vēsturiskā mantojuma raksturojumu, kas iesniedzas 1935. gadā. Tolaik par galveno dārznieku te kalpojis Igaunijas prezidenta brālis, un, tā kā šī bijusi no pils attālākā zona, dārznieki pēc saviem ieskatiem te sākuši veidot romantisma stila dārzu. Pagājušā gadsimta 30. gadu Igaunijā romantisms nozīmēja dzīves un nāves filozofiju. Līdz ar to stādījumos ietvēra bērzus ar baltiem stumbriem, akcentējot dzīves pusi, savukārt nogāzes daļā stādīja egles, iezīmējot nāves simboliku, ko šur tur papildināja ar raudošiem vītoliem. Papildus starp eglēm tika iestādīti daži bērzi – šīs kompozīcijas pamatā ir Bībeles ideja, ka dzīve vienmēr uzvar nāvi, jo pēc tās viss atkal sākas no jauna…
Iepazīstot teritoriju, ainavu arhitekts Masao Sone uzreiz sapratis, ka 1935. gadā radīto slāni nelauzīs.
Šī pieeja iezīmē arī japāņu atšķirīgo piesaisti dabai – citās kultūrās dominē vēlme to mainīt, bet viņi – tieši otrādi – vēlas dabu saglabāt, saudzēt un gūt no tās iespējami lielāku emocionālo piepildījumu.
Citi lasa
Tādēļ Tallinas japāņu dārzs izceļas ar bagātīgu dabisko ainavu.
Dārza konceptu Masao Sone izstrādājis, balstoties uz japāņu dārzu mākslas un uzbūves kanoniem, kuru tradīcijas iestiepjas 6. gadsimtā. Tā stāsts fokusējas uz cilvēka dzīves gājuma ciklisko dabu, tāpēc tajā ieteicams ieiet un iziet tai pašā vietā. Dārzs radīts kā dabas svētnīca lēnam, mierpilnam ceļojumam. Tā ir meditācijas, prāta un gara atvēršanas vieta, kur apkopot domas, ieskatīties sevī un rast impulsu jaunam sākumam.
Dārzs – pusaudzis
Šī dārza stādījumu kolekcijā ietilpst 1192 koki un 928 krūmi. Lai gan dārzs tapis pirms vairāk nekā desmit gadiem, tas joprojām atrodas izstrādes un attīstības stadijā. Kāpēc? Japāņu dārzu tradīcijas nosaka, ka pirmo divdesmit gadu laikā atļauts mainīt gan tā kompozicionālo un ainavisko seju, gan augu klāstu.
Sasniedzot divdesmit gadus, dārzs kļūst pieaudzis, un kopš šī brīža visām nākamajām dārznieku paaudzēm jāseko tajā iekodētajai filozofijai, vērtībām, arhitektūrai un augu valstij.
Augi japāņu dārzā ir piesātināti ar dziļu simboliku un tiek kopti, lai iegūtu fiziskās aprises, kas nepieciešamas to nozīmes izteikšanai. Gada garumā pirms dārza veidošanas Masao Sone kopā ar Kadriorgas parka direktoru devušies lūkot Igaunijas stādu un koku audzētavas, Botānisko dārzu, akmeņapstrādes uzņēmumus. Par lielu pārsteigumu, atklājuši, ka Igaunijā sastopami (un par vietējiem uzskatīti) vairāk nekā 140 dažādi augi, kuru izcelsme meklējama Tālajos Austrumos un ko gadsimtu gaitā ceļotāji ieveduši no Āzijas.
Stādīšanai Masao Sone izvēlējies neliela izmēra stādus. Un, lai gan sākotnēji, kā visi mazuļi, dārzs piedzīvojis gan iesnas, gan augstu temperatūru, trīs līdz piecu gadu laikā dārznieki spējuši šo kritisko periodu veiksmīgi pārvarēt. Patlaban stādījumi ir krietni paaugušies un dārzs ieguvis tādus vaibstus, ka tajā iespējamas pat scenogrāfiskas manipulācijas, dažās vietās aizklājot skatus, lai akcentētu un apmeklētāju skatam atklātu konkrētas detaļas.
Akmeņu krāsas un sejas
Eksistenciāla dārza dizaina sastāvdaļa ir akmeņi. Tie noenkuro dārzu un piešķir tam īpašu raksturu. Japāņu kultūrā tiek uzskatīts, ka katram akmenim ir dvēsele, un japāņi uzskaita vairāk nekā trīs tūkstošus garu, kas mīt akmeņos. Pieņem, ka vasarā, pastaigājoties dārzā, cilvēki traucē garu dzīvei un pasaulei.
Tāpēc, lai sniegtu gariem mieru un atpūtu, japāņu dārzus ziemā slēdz.
Dārza dizains balstās uz individuālām akmeņu grupām – kompozicionālām simbiozēm, kas sastāv no trim granīta akmeņiem, vienam simbolizējot zemi, otram – debesis, trešajam – cilvēku. Izmantoti tikai vietējie Kadriorgas parka akmeņi, pamatā pelēkais granīts. Lai gan iepriekš idejas par japāņu dārzu nav bijis, parka pārvaldītāji katram gadījumam daudzus gadus vākuši un krājuši vietējos akmeņu resursus. Lielais akmeņu daudzums saistīts ar parka novietojumu – te Joldijas jūras periodā (11 700–10 700 gadu p. m. ē.) skalojās jūra un stiepās Somu līča krasta līnija. Darbu gaitā igauņu ainavu arhitektus esot pārsteidzis Masao Sone talants un mistiskā spēja saprast un redzēt akmeņus. Viņš mēdzis ilgi skatīties uz katru akmeni, pagriezis to, tad licis atsevišķi, ņēmis nākamo, pagriezis un atkal nolicis savrup… Tā dzimusi mozaīka no kopā saderīgiem akmeņiem. Atbildot uz jautājumu par akmeņu saiknēm, japānis sacījis, ka, redzot akmeņu sejas un gribot, lai tie būtu pagriezti ar skatu pret cilvēku.
Rododendru sāga
Saskaņā ar sākotnējo projektu dārzā iestādītas 37 rododendru šķirnes. Tā kā Igaunijā nebija iespējams atrast un iegādāties tik lielu stādu klāstu, tos atveda no Polijas. Kolekcija saturēja daudz šķirņu, ar kurām parka dārznieki iepriekš nebija strādājuši. Tā kā, salīdzinot ar Poliju, Tallinā ir gan atšķirīgs augsnes sastāvs, gan klimats un mikroklimats, ko veido teritorijā esošie mazie dīķi un pieaugušie parka koki, kā arī līmeņa ziņā dārzs izvietots tādā kā pazeminājumā (no vienas puses to ieskauj ēkas, no otras puses – nogāze) u. c., tad šo faktoru ietekmē dažas rododendru šķirnes izzuda. Dārznieki īpaši nepūlējās tās atjaunot, bet nomainīja ar Igaunijā audzētām – pārbaudītām un klimatiski izturīgām. Parka direktors dalās pieredzē par cīņu ar rododendrus apdraudošo spēcīgo februāra sauli, kas var nodarīt tiem lielu ļaunumu. Krūmu aizsardzībai austrumu pusē viņi izmanto speciālu aizkaru – vizuāli un ainaviski pievilcīgu konstrukciju, ko izveidojuši dārza darbinieki.
Lai gan ziemas sezonā dārzs atpūšas, tāda noteikta atvēršanas datuma nav. Viss atkarīgs no laikapstākļiem. Sniegs dārzā kūst lēni, jo lielo koku vainags rada noēnojumu. Parasti gaida, kamēr nožūst celiņi, un tad visi laipni aicināti ciemos.
Tallinas vecpilsētas siluets
Tā ir balta patiesība, ka, veidojot dārzu, Masao Sone iedvesmojies no Tallinas vecpilsētas jumtu līnijām. Ains Jerve stāsta, ka izbrīnījies, redzot, ka arhitekts būvē akmeņus augšup ejošās grupās. Šāda konstrukcija ir spēka un varas simbols, kas raksturīga ķīniešu dārziem. Savukārt japāņu dārzā varai nav vietas – tajā skan harmonija un līdzsvars.
Sone atbildējis, ka esot iemīlējis Tallinas vecpilsētu.
Tāpēc dažas radītās akmeņu grupas simbolizē vecpilsētas ēku jumtu dinamiku – stāvākās sasaucas ar baznīcu torņiem, lēzenākās – ar divslīpju. Liels esot bijis pārsteigums, redzot, ka vienīgo melno granītu visā Kadriorga kolekcijā meistars atstājis gluži vienu. Vaicāts, kas tas par simbolu, japānis paskaidrojis, ka arī Tallinas rātsnamam neesot līdzās nevienas citas ēkas, tā liekot noprast, ka skaistais akmens simbolizē Tallinas rātsnamu.
Ains Jerve priecājas, ka japāņu dārzā ietverta virkne īpašu, tikai tam raksturīgu emociju, jo akmeņu grupās arhitekts iemūžinājis ļoti simboliskus stāstus. Papildus tajā izdevies apvienot trīs slāņus, integrējot romantisma dārzu, īstu japāņu dārzu un senās Tallinas simbolisko vīziju.
Kādus augus šeit aplūkot?
- Japāņu dārza nozīmīgākais koks ir priede – ilgmūžības un laimes simbols. Pie dīķiem un ūdens malās augošās priedes tiek rūpīgi grieztas, lai saglabātu nelielu augstumu un kuplu vainagu.
- Vēl viens būtisks ainavas elements ir ķiršu koks sakura – Japānas nacionālais koks, kas simbolizē atjaunotni, dzīvību, optimismu. Sakuras īsais ziedēšanas periods rāda, cik īss, bet vērtīgs ir cilvēka mūžs.
- Dīķu un strautu malas rotā bagātīgi balto un zilo īrisu laukumi. Mākslinieciskajā dizainā dārza arhitekts vēlējies integrēt tikai vertikālās formas puķes, tāpēc izvēlēti īrisi.
- Vēl no 1935. gada stādījumiem dārzā saglabājušās lilijas, ko arhitekts akceptēja kā paliekošu vērtību.
- Šeit iestādīti virs 800 rododendru un acāliju krūmu. Rododendri ir Japānas kalnu simbols un šeit ir kā atsauce pastaigai Japānas dabā. Krūmi gan vēl nav izauguši pietiekami lieli – kad tie sasniegs 2–2,5 metru augstumu, šī iecere un ainava atklāsies visā krāšņumā.
