Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Dārza stila izvēlē svarīgas ir visas ar acīm redzamās lietas – gruntsgabala lielums, konfigurācija jeb novietojums, reljefs, esošie koki, dzīvojamās mājas un pārējo ēku arhitektūra, apgaismojums, labie un ne tik pievilcīgie skatpunkti un plānotais zonējums. Jāizvērtē apkārtējās teritorijas vizuālās dominantes un akcenti – kāds stils tavā situācijā piestāvētu pie jau esošā?
Lauku stils jeb country style
Pašlaik kļūst arvien populārāks, ceļot saulītē vecmāmiņu dārzu puķes. Anglijā tas pazīstams kā cottage gardens jeb kotedžas dārzs. Šī dārza stila moto – dabiskums un nepiespiestība.
Lauku stila dārzam piemīt laukiem raksturīgais šarms un burvība, tajā valda nostalģija un zemnieciska vienkāršība. Raksturīga nevērība un krāsu raibums, taču nevērības pamatā vienmēr ir ļoti pārdomāta augu izvēle un to izvietojuma kārtība.
Lauku stilu raksturo tādi augi kā krūmrozes, peonijas, flokši, pulkstenītes, delfīnijas, lupīnas, magones, rudbekijas, lavandas, anemones, pļavu ziedi, dažādas graudzāles, papardes, augļu koki, ceriņi, jasmīni, hortenzijas… Pēdējā laika aktuālākā tendence ir savvaļas lauku stils ar puķu vai graudzāļu pļavām. Šajā stilā sadzīvo mežonīga daba un pļavveida apstādījumi. Viens no iedvesmas avotiem šim stilam ir Pīts Audolfs – holandiešu dārznieks un plašu ziemciešu stādījumu meistars.
Ornamentālais jeb vēsturiskais
Tas parasti vērojams publiskos parkos un dārzos. Privātās teritorijās var izmantot renesanses kompozīciju, kas savukārt radusies austrumu dārzos kā četru stihiju simbolisks attēlojums – kvadrāts, sadalīts četrās daļās, ar apli centrā.
Eiropā šī kompozīcija sākumā ienāca klosteru un vēlāk arī privāto dārzu kompozīcijās. Tāda veida dārzi noteikti redzēti piļu un muižu parkos.
Privātos dārzos šo motīvu var izmantot kā reprezentatīvu priekšdārzu vai veidojot dekoratīvu sakņu dārziņu. Labs piemērs šādi veidotam garšaugu dārziņam ir Bulduru dārzkopības vidusskolas garšaugu dārza koncepcija, ko veidoja dārzu mākslas uzņēmums Galantus. Apļa formu dažreiz izmanto lielos dārzos kā atsauci uz Latvijā tradicionālo muižas piebraucamo ceļu.
Japāņu stils
Tam raksturīga sava filozofija, kas nāk no šīs tautas kultūras un reliģijas, un tā arī nosaka šī stila dārza iekārtojuma principus. Japāņu dārzs var sastāvēt pat tikai no dažiem elementiem, kas organiski iekļaujas kopējā dizainā un veido filozofiski piesātinātu kompozīciju. Piemēram, miniatūrs pasaules un visuma atdarinājums, smilšu graudiņu smalkums un lielo akmeņu varenība, neparastās augu formas, kas kalpo kā vizuālas metaforas… Visam jābūt ar nozīmi un zemtekstu!
Japānas stila dārzos ir salīdzinoši maz puķu, dažos to pat vispār nav. Japāņiem cieņā ir skaisti ziedošie augļu koki – ķirši, mandeles, ābeles, plūmes. Tos izvēlas, lai lapu nokrāsa rudenī mainītos, kā arī būtu dekoratīva zaru krāsa un forma bezlapu brīdī.
Pārsvarā Japānas stila dārzos sastopami mūžzaļi kokaugi. Pats iecienītākais augs – priede, kas simbolizē ilgu mūžu. Priedes vienmēr ir formētas, gan lielas, gan mazas. Priežu jaunie dzinumi allaž tiek apgriezti, griezti tiek arī to stumbri un zari, lai demonstrētu kokus kā sīkstuma un izturības simbolu.
Japāņu dārzam piestāv arī Japānas kļavas, pacipreses, ginki, rododendri, kamēlijas, bambusi, glicīnijas, no puķēm – īrisi, peonijas, lotosi, krizantēmas. Un sakuras, kas pavasarī zied maigi rozā ziediem. Sena un populāra Japānā ir pundurkoku – bonsai – audzēšana, ar kuriem tiek veidotas miniatūrainavas. Pietuvināties japāņu stilam palīdzēs arī tējas namiņi, lapenītes un soliņi. Oriģinālajos japāņu dārzos zāliena vietā mēdz izmantot sūnas. No augiem brīvos laukumus var klāt smiltis, noblietēta zeme, oļi, akmeņi. Bieži tiek izmantoti dažādi ūdens elementi.
Visā pasaulē dārzi japāņu stilā ir ļoti populāri, gan kā to atdarinājumi ar japāņu arhitektūras elementiem, gan tikai ar japāņu dārzu motīviem. Lietuvā ir izveidots liels japāņu dārzs Japoniškas sodas, arī Rīgā, taču diemžēl Rīgas dārzs nav publiski pieejams.
Vidusjūras stils
No redzētā žurnālos un filmās Vidusjūras stila dārzus varam atpazīt pēc krāšņām krāsām, citrusu kokiem, skujkokiem, ūdens tuvuma, arkām un lapenēm, kas apaudzētas ar vīteņaugiem, akmeņiem un klintīm… Tiesa, pie mums tādu savvaļas romantiku īstenot nav viegli, jo citronkoks nebūs mierā ar Latvijas ziemām un arī ar rozēm apaudzēt pergolu ne visiem izdosies. Taču, ja gribas savā piemājas oāzē just silto zemju vēsmas, dažas iespējas ir, īpaši vietās, kur ir nabadzīga augsne, piemēram, piejūras zonās…
Viens no veidiem, kā kaut nedaudz atdarināt Vidusjūras stilu Latvijas klimatā, ir stādīt augus kastēs, paaugstinātās dobēs vai podos, iekļaut ainavā akmeņus – gan kā segmateriālu celiņiem, gan kā atsevišķus dārza elementus. No augiem Vidusjūras stilam piestāv graudzāles un garšaugi – piemēram, baziliks, rozmarīns, timiāns, piparmētras, kas gan smaržo, gan dekoratīvi izskatās, gan noder saimniecībā.
Arī augi ar sudrabainu nokrāsu, piemēram, lavandas, perovskijas, Ludviga vērmeles, daudzkrāsu eiforbijas. Vietām var iesēt pļaviņu ar kliņģerītēm, rudzupuķēm. Vasarā dārzā podos var iznest telpaugus. Fona radīšanai labi noder tūjas, pacipreses, priedes. Īstu Vidusjūras noskaņu radīs pergolas, dažādi paaugstinājumi, terase un lapene.
Brīvā plānojuma jeb angļu stils
Latvijas dārzos šis ir vispopulārākais – saukts arī par ainavisko stilu. Tam raksturīga klasiska ainava – angļu stilu raksturo dabas ainavām pietuvināti augu izkārtojumi, liektas, organiskas līnijas, plūstošas zonu pārejas, arī asimetrija. Ainavu arhitektūrā šo stilu dēvē par dabas slavinājumu! Arī visā pasaulē tas ir ļoti populārs, jo sniedz iespējas neierobežotās variācijās atdarināt dabu.
Lielos dārzos vai lauku vidē angļu stilam ir iespējas izpausties lielās kompozīcijās un lielu koku grupās. Savukārt mazākos dārzos angļu stilu atdarinās taciņas un dobes, kas veidotas plastiskās līnijās, radot rotaļīgu kompozīciju. Ar līkumainām taciņām arī mazā dārzā var iegūt romantisku un nedaudz noslēpumainu noskaņu.
Mūsdienu angļu stilam raksturīga bagātīga un izsmalcināta visdažādāko augu izmantošana – ziemcietes, graudzāles, sīpolpuķes, pļavu tipa augi. No krūmiem izmanto rozes, skujeņus, bukšus, bagātīgi ziedošus un krāsaina lapojuma krūmus. Augus dobēs grupē pēc dabiskuma principa nelielos laukumos, un tie, cits caur citu ziedot, rada it kā nekārtīguma efektu. Taču, lai kopskats nebūtu haotisks, rūpīgi jāpārdomā šāda izkārtojuma nianses: krāsu gamma, kontrasti, ņemot vērā augu īpašības un krāsu izjūtu. Latvijas dārzos visbiežāk izmantotais kompozīcijas veids ir dobju izvietošana pa dārza perimetru.
Minimālisms
Izcils stils cilvēkiem, kam nav laika un varbūt arī vēlmes dārza kopšanai tērēt laiku, taču gribas ainaviski pievilcīgu vidi.
Minimālisma stila dārza telpu veido daži jau esošie koki vai izteiksmīgu, lielu augu grupas. Biežāk minimālismu izmanto mazos dārzos, bet arī lielā teritorijā liels zāliena laukums var kalpot par galveno dārza elementu. Piestāv arī plaši laukumi ar cieto segumu, augi podos. Minimālisms ir labs fons neparastai, oriģinālai arhitektūrai.
Lineārais jeb taisno līniju stils
Parasti veido simetriju vai asimetriju. Raksturīgi ritmiski sakārtoti augi vai augu grupas.
Latvijā šis stils ainavu arhitektu veidotos dārzos ir diezgan populārs, bet daudziem dārzu kārotājiem ar to vēl jāsadraudzējas. Izcili piemērots stils mazos, garenas formas dārzos.
Cirpšanas mīļotāja dārzs
Būtībā formēti augi var būt jebkura stila dārzā – forma gan kā interesants akcents, gan kā praktisks risinājums, lai ierobežotu augu vainaga lielumu.
Sākums augu formēšanai ir tā sauktie topiāri, kas bijuši pazīstami jau Senajā Romā, bet mūsdienās ar augu formēšanu vairāk aizraujas Francijā un Anglijā. Apgriezt var gandrīz jebkuru koku un krūmu, īpaši labi tam padodas īves, tūjas un bukši. Esmu redzējusi bumbu veidā formētus pat bērzus, tepat – Latvijā.
