Rīga +9°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirms saules lēkta mazgājas avotā vai strautā, kas tek pret sauli, vai skrien ap māju basām kājām, lai būtu veselīgs, modrs un stiprs!
Šīs dienas rītā vajagot izslaucīt istabu un gružus aiznest uz krustcelēm, tad aiznesot prom visu naidu.
Māras rītā vajag basām kājām apskriet mājai apkārt un skrienot apēst ābeces vai kādas citas grāmatas lapu, tad labi padodas mācības.
- Māras dienā krāsns priekšā jārušina un otram jāprasa: «Ko tu tur cep?» Tam rušinātājs lai atbild: «Zušus cepu.» Tad vasarā čūskas nerādīsies.
- Māras dienā nedrīkst noraut pat zaru kokam, jo šajā dienā kokiem tekot asinis.
- Lai čūskas un ērces nenāktu mājā, Māras dienā nedrīkst nevienu žagaru nest mājā.
- Ja Māras dienā pārnes no meža kādu priekšmetu, tad no tās dienas sētā nākot ļoti daudz peļu.
- Ja Māras naktī salst — sals vēl 40 naktis!
- Māras dienā nedrīkst galvu sukāt, tad vistas dārzus izkasa; tāpat galvā aug blaugznas.
- Šajā dienā nesēj un nestāda, citādi kukaiņi to visu apēdīs!
- Māras dienā ļaudis nestrādāja, jo citādi kaitēkļi vasarā kaitē druvām.
- Māras diena jāvāra lielas klimpas, lai kāpostu galviņas aug lielas.
- Māras dienas vakarā meitām žagaros jāguļ, lai tām vasaru nāktu puiši.
- Latviešiem šī bija liela zīlēšanas diena – nodarbojās ar laika, nākamības un precību zīlēšanu.
- Puišiem Māras dienas vakarā jāiet plikiem uz upi un jānomazgā tajā mute, un, paliekot dvieli zem galvas, ar neslaucītu seju jāiet gulēt; kura sapnī muti noslaucīs, tā – līgava!
Te lasāms vēl vairāk ticējumu – http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/pavasarm.htm
Mūsu senčiem Māras dienas ir bijušas četras – Ziemas Māra jeb Sveču diena 2. februārī, Pavasara Māra jeb Kāpostu Māra 25. martā, Vasaras Māra 15. augustā un Rudens Māra 8. septembrī.
Avots: No profesora Pētera Šmita krājumiem “Latviešu tautas ticējumi” un Latvijas fokloras krātuves zinātniskā darbnieka Osvalda Līdeka grāmatas “Latviešu svinamās dienas”.
