Daudzi droši vien vēl atceras bērnu dienu multfilmu par krokodilu Genu. Vecajai tantiņai Šapokļakai piederēja žurka Lariska. Dzīvoja somiņā pilnīgi viena. Bet tāpēc jau Šapokļaka ir negatīvais tēls, lai darītu visu nepareizi. Sauciet jūs žurkas par Lariskām, cik vien vēlaties, bet turēt šos dzīvniekus vajag pilnīgi citādi. Žurkas ir sociāli dzīvnieki. Dabā viņas dzīvo lielos baros, bet, tā kā kopš žurku piejaucēšanas pagājuši vien kādi 100 gadi, paradums dzīvot kopā ar sugasbrāļiem nekur nav zudis.
Labai pašsajūtai žurkai nepieciešama pastāvīga kontaktēšanās. Lai arī cik ļoti uz cilvēkiem būtu tendēta tava žurka, tu nespēsi ar viņu būt kopā augu diennakti. Un, lai tev nevajadzētu attaisnoties (pagaidi, piedod, vēlāk, man tagad daudz darāmā) savas žurciņas priekšā, kura, ieķērusies būrīša restēs, gaida kontaktēšanos, vienkārši sagādā žurciņai kompāniju. Kopā viņas vienmēr izdomās, kā sevi nodarbināt laikā, kad esi aizņemts vai naktī guli, jo nakts ir galvenā žurku aktivitātes fāze. Viņām nepieciešams kontakts ar sugas brāļiem. Žurkas ir bara dzīvnieki! Bariņā starp savējiem žurka būs daudz laimīgāka, nekā dzīvojot vienatnē.
Nevajag baidīties par to, ka žurkas, nodarbinātas viena ar otru, pārstās komunicēt ar tevi. Tieši otrādi – viņas konkurēs par tavu uzmanību, kontaktu ar tevi. Žurkām saimnieks ir bara loceklis, ļoti svarīgs, lai arī ļoti aizņemts, bet bars viņām ir pats galvenais viņu mūžā. Mēdz būt, protams, arī žurkas vienpates, visbiežāk tēviņu vidū un ja lielāko savu dzīves daļu ir pavadījušas vienatnē. Taču tie ir īpaši gadījumi.
Baudu no seksa negūst
Ļoti svarīgi, lai bars būtu viena dzimuma. Šajā ziņā daba mums nav nekāda priekšā teicēja, ja vien tu, protams, negribi pārvākties uz dzīvi Bahamu salās, bet dzīvokli atstāt žurku baram, jo, dzemdējot pa 10 mazuļiem katru mēnesi, sākot jau no divu mēnešu vecuma, bars sāks augt ģeometriskā progresijā. Paskaiti, cik žurku var būt tavā dzīvoklī pēc gada! Pasakas par to, ka puisītim ar meitenīti jautrāk, nav domātas nopietnam žurku audzētājam. Izņēmums var būt tikai sterilizētas un kastrētas žurkas, taču tas tiešām ir izņēmums, nevis likums.
Kaut kā vēsturiski iegājies, ka cilvēki bieži vien mājdzīvniekiem piedēvē tādas vajadzības, kādas ir viņiem pašiem. Un visizplatītākā nepieredzējušu žurku saimnieku kļūda: viņi uzskata, ka arī žurkām jābūt pilnvērtīgai ģimenei un regulāram seksam. Diemžēl atšķirībā no cilvēkiem ne pēc viena, ne otra žurkas neizjūt vajadzību. Vairoties ar mērķi saglabāt sugu viņas pamudina parasts instinkts.
Un ne baudu no dzimumakta (kas žurkām ilgst tikai dažas sekundes – kāda gan tur bauda), ne prieku no ģimenes dzīves viņas negūst.
Veselību dzemdības žurkai arī neuzlabo, bet pasliktināt gan var. Īpaši, ņemot vērā to, ka pastāvīgi ar tēviņu dzīvojoša mātīte spēj (un to arī darīs) dzemdēt katras 3–5 nedēļas. Interesanti, cik daudz sieviešu atrastos, kas būtu gatavas dzemdēt ik pēc 9–10 mēnešiem?
Arī dabā, par spīti visiem instinktiem, pārojas ne visas žurkas, bet tikai visveselīgākās un stiprākās un arī tad ne vienmēr. Un žurkas nedibina ģimenes mūsu izpratnē: viņām lielākoties nav pastāvīgu pāru, bet jau trijās četrās nedēļās savvaļas žurku mātīte pilnībā zaudē mātišķu interesi par saviem bērniem.
Kompānija ļoti svarīga
Kaut arī žurkas ir sociāli dzīvnieki, bars un kompānija viņām ir ļoti svarīgs faktors, daudz svarīgāks nekā privātā dzīve. Jāatceras, ka žurkas ir nakts dzīvnieki un tieši tad, kad saimnieks dodas pie miera, žurkām sākas aktivitāšu laiks – viņas grib rotaļāties un kontaktēties. Viņas grib, lai būtu kāds, ar ko parunāt, bet cilvēks žurku valodu nezina. Tāpēc pieredzējušie žurku saimnieki nekad netur žurkas pa vienai.
Un arī dažādu dzimumu žurku kompānijas netur nekad – vienmēr puikas atsevišķi, meitenes atsevišķi. Tava žurciņa būs laimīga, ja tu iegādāsies viņai draudzeni (vai draugu, ja tas ir puika). Vēlams būtu iegādāties vairākus draudziņus. Vislabāk uzreiz ņemt divus viena vecuma žurkulēnus – tad viņi būs līdzīgi aktivitātes ziņā un viņiem būs interesanti rotaļāties viņam ar otru. Ieviešot savās mājās žurku bariņu, rūpīgi jāizvērtē savi spēki.
Viena vai divas žurkas – te kopšanas ziņā lielas atšķirības nav, bet uzturēt daudz žurku būs jau krietni grūtāk. Tā ir regulāra būra tīrīšana, kas aizņem daudz laika, un bara uzturēšana prasa arī daudz vairāk naudas. Īpaši, kad tavi mājdzīvnieki kļūs veci un sāks vienlaikus slimot. Optimālais variants ir turēt 2–4 žurkas. Vairāk parastam žurku saimniekam (ne audzētājam) nemaz nevajag.