Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Zirga kustību dziedinošais spēks
No malas reitterapijas nodarbība varētu šķist pavisam vienkārša – pacients ar speciālu pacēlāju tiek uzsēdināts zirga mugurā un kopā ar asistentu un reitterapeitu desmit līdz piecpadsmit minūtes lēni soļo pa manēžu. Pēc nodarbības pacients no zirga tāpat tiek nocelts un zirgs dodas atpakaļ uz stalli.
Kur tad īsti slēpjas šī dzīvnieka spēja palīdzēt cilvēkam? Izrādās – soļojot zirgs ar savu muguru, pleciem un krustiem veic trīsdimensionālas kustības, kas nozīmē, ka jātnieka ķermenis zirga mugurā kustas gan uz sāniem, gan uz augšu un leju, kā arī uz priekšu un aizmuguri. Zinātniski pierādīts, ka šādas kustības neveic neviens cits dzīvnieks, pat ne zirgam radniecīgais ēzelis.
Zirga muguras kustības ir maksimāli pietuvinātas cilvēka dabiskajām kustībām un tempam staigājot.
Citi lasa
Tas nozīmē, ka, sēžot zirgā, cilvēka galvas smadzenes caur kājām un mugurkaulu saņem tādus impulsus, it kā tas staigātu, pat ja patstāvīgi šis cilvēks nespēj ne staigāt, ne sēdēt.
Olga stāsta, ka pacientu veselību labvēlīgi ietekmē arī zirga ķermeņa izstarotais siltums. Tā normālā ķermeņa temperatūra ir nedaudz augstāka kā cilvēkiem – 38 grādi. Siltums, ko izstaro zirga mugura, labvēlīgi ietekmē balsta kustību aparātu, sirds un asinsvadu sistēmu – sirdsdarbība paātrinās, muskuļi un saites pastiepjas. Olga skaidro, ka nezinātāji bieži vien reitterapiju uztverot kā relaksējošas nodarbības, taču īstenībā tā esot stimulējoša terapija, kas nodarbina visu ķermeni.
Ārstē gan lielus, gan mazus
Reitterapiju izmanto kā rehabilitācijas metodi pēc dažādām traumām, neiroloģiskām slimībām, izkaisītās sklerozes, ērču encefalīta, insultiem un daudzām citām nopietnām kaitēm. Olga gan bilst, ka gluži uz savu galvu steigties pie zirgiem nevajadzētu, – tā kā reitterapijas nodarbība ir liela slodze organismam, pirms kāpšanas zirgā noteikti jākonsultējas ar savu ārstējošo ārstu.
Piemēram, cilvēki, kam ir būtiski paaugstināts asinsspiediens, varikozās vēnas, smaga skolioze, neseni lūzumi un citas kontraindikācijas, zirgā kāpt nedrīkst, jo tā organismam var nodarīt pāri vēl vairāk.
Vecuma ierobežojuma reitterapijai gan neesot. Zirgā tiek sēdināti gan bērni no pusgada vecuma, gan sirmgalvji, ja veselība to atļauj. Pavisam maziem bērniem, kas patstāvīgi nespēj nosēdēt, aiz muguras sēž asistents vai reitterapeits, kas mazuli ar abām rokām tur uz zirga, tādēļ vecākiem neesot iemesla bažām.
Brīnumzāļu nav!
Olga stāsta, ka reitterapija gan neesot nekāds brīnumlīdzeklis, kas der un palīdz visiem. Jāatceras, ka reahbilitācija un ārstēšanās ir smags darbs visiem iesaistītajiem – gan pacientam, gan viņa tuviniekiem un ārstiem, rehabilitologiem.
Cilvēki, kas ierodoties uz reitterapiju Vaivaros, to apvieno arī ar nodarbībām baseinā, fizioterapiju, dažādām fizikālām procedūrām un ik dienu smagi strādā kopā ar ārstu komandu, lai uzlabotu savu veselības stāvokli. Rezutāti būs redzami tikai tad, ja visam rehabilitācijas procesam pacients pieies nopietni un ar pilnu atdevi.
Tas gan nenozīmē, ka arī zirgiem nav būtiskas nozīmes pacientu rehabilitācijā. Olga stāsta, ka uz nodarbībām bieži ierodas bērni, kas paši nespēj ne staigāt, ne sēdēt. Tomēr, ilgstoši strādājot, šie bērni spēj patstāvīgi nosēdēt un dažkārt pat staigāt! «Tas ir milzīgs darbs, ko veic vecāki, mediķi un palīgpersonāls. Mēs nevaram apgalvot, ka zirgi ir brīnumlīdzeklis, kas izārstē šīs kaites, tā ir tikai daļa no visa rehabilitācijas procesa. Tomēr, līdzīgi kā puzlē, katra šī mazā rehabilitācijas daļa ir svarīga, lai tiktu sasniegts rezultāts,» stāsta Olga.
Reitterapijas loma šajā kompleksā nebūt nav tikai muskuļu nostiprināšana.
Olga stāsta, ka, ilgstoši nākot uz nodarbībām, pacientiem uzlabojas līdzsvara sajūta un koordinācija.
Īpaši pamanāms tas ir cilvēkiem, kuru kustībās novērojama asimetrija un viena ķermeņa puse ir stiprāka par otru, piemēram, pēc insulta. Pēc reitterapijas nodarbībām cilvēka kustību spējas kļūst simetriskākas.
Olga stāsta, ka ļoti būtiska loma reitterapijā ir arī inventāram. Lai gan parasti esam raduši jātniekus zirga mugurā redzēt sēžam seglos, reitterapijā tos neizmanto. Tā vietā uz zirga muguras ir plāna sedziņa un jostiņa ar rokturiem, kur pacientam turēties. Tas tiek darīts, jo segli amortizē zirga kustības un jātnieks vairs neizjūt šo trīsdimensionālo kustību efektu pilnībā. Sēžot vien uz plānas sedziņas, pacients arī labāk var sajust zirga izstaroto siltumu.
Zirga piemeklēšana
Izrādās, ka reitterapijas programmā nevar piedalīties kurš katrs zirgs – dzīvnieki tiek rūpīgi piemeklēti un ilgstoši apmācīti. Pie reitterapeita zirgs ierodas vismaz 6 gadu vecumā, kad tas jau ir iejāts un tā ķermenis un psihe ir gana attīstīti. Tad tiek pārbaudītas zirgu kustības, galvenokārt soļu gaitā – vai to temps un intensitāte atbilst reitterapijas vajadzībām.
Olga stāsta, ka zirgs varot būt ļoti talantīgs sportists, taču soļu gaita tad reitterapijai visdrīzāk nederēs, jo tā būs pārāk intensīva. Tāpat zirgi tiek piemeklēti arī pēc temperamenta. Uz nodarbībām bieži ierodas bērni, un viņi var skaļi kliegt, skriet, izdarīt straujas kustības, kas parasti zirgus nobiedē, kā arī nodarbības ir ļoti monotonas, tādēļ reitterapijai der tikai īpaši līdzsvaroti dzīvnieki, kas labprāt sadarbojas ar cilvēku.
Zirgu tālāko apmācību veic paši reitterapeiti. Tos pieradina pie lifta jeb pacēlāja, ar ko pacienti tiek uzsēdināti zirgā, pie lēnām un mierīgām kustībām un citām reitterapijas zirgam nepieciešamām lietām. Tikai tad, kad zirgs ir apradis ar visu un sapratis savu uzdevumu, tam mugurā tiek sēdināts pacients.
Zirgiem, kas ikdienā strādā ar pacientiem, gan esot iespēja arī brīvi pastaigāties pa manēžu vai aploku, kur viņi skrienot, spēlējoties un varot uzvesties kā zirgi.
Tāpat reitterapijas zirgi tiek arī papildu trenēti, lai tie būtu labā fiziskajā formā un būtu veseli. Olga uzsver, ka regulāras kustības nepieciešamas ikvienam – gan cilvēkam, gan zirgam.
Zirgs kā psihologs
Ārzemēs plaši pazīstama ne tikai reitterapija, bet arī zirgu terapija (Equine therapy). Reitterapijas galvenais mērķis ir uzlabot pacienta fizisko veselību, savukārt zirgu terapija tiek izmantota dažādu garīgo slimību dziedināšanai, piemēram, depresijai, bipolārajam sindromam, stresam, uzvedības traucējumiem, atkarību ārstēšanai un citu problēmu risināšanai.
Pacienti bieži vien pat nesēžas zirga mugurā – terapija sevī iekļauj zirgu kopšanu, barošanu un vienkārši kopā būšanu.
Būšana kopā ar zirgiem uz cilvēka psihi atstāj labvēlīgu iespaidu no dažādiem aspektiem. Piemēram, cilvēks, pārvarot bailes no šiem lielajiem un spēcīgajiem dzīvniekiem, iegūst pārliecību par sevi un saviem spēkiem. Tomēr būtiskākais šīs terapijas aspekts ir zirga spēja kļūt par cilvēka emocionālās pasaules spoguli. Zirgi, kā jau medījuma dzīvnieki, instinktīvi uztver katru niecīgāko cilvēka žestu, mīmiku un kustību. Tie jūt saspringumu, dusmas, bailes, skumjas un attiecīgi arī reaģē. Lai veiksmīgi komunicētu ar šiem dzīvniekiem, cilvēkam jāiemācās kaut uz brīdi iegūt patiesu iekšējo mieru un harmoniju.
Kad jautājām Olgai, vai arī Latvijā iespējams piedalīties zirgu terapijā, viņa skaidro, ka šādas iespējas pie mums vēl nav. Latvijā gan esot terapeiti, kas līdzīgā nolūkā izmanto suņus, bet līdz zirgiem vēl neesam nonākuši.
Tomēr Olga atzīst, ka arī savos pacientos novēro ne tikai fiziskas, bet arī psiholoģiskas izmaiņas. Īpaši spilgti tas redzams darbā ar bērniem, kuriem diagnosticēts autisms. Esot pie zirgiem, viņiem beidzot veidojās saikne ar apkārtējo vidi, bērns it kā uz brīdi izraujās no savas iekšējās čauliņas. Tāpat prieks redzams to bērnu acīs, kas ikdienā sēž ratiņkrēslā, taču nu tie atrodas zirga mugurā – augstāk par visiem pārējiem un kustībā.
