Zilie dārgakmeņi – krūmmellenes

Svarīgākais par stādīšanu un kopšanu

1. Stādīt var visu veģetācijas periodu, arī rudenī. Amerikāņi stāda pat ziemā, jo pie viņiem ziemas ir ļoti siltas – ja vien zemē var iedurt lāpstu, tad stādīt var. Pat plus 4 grādos saknītes ir aktīvas un spējīgas iesakņoties. Augi spēj iesakņoties, arī ja tiek stādīti ziedēšanas un ogu periodā.
2. Vislabāk patiks skāba, irdena augsne ar pH 4–5. Izcili, ja tā ir kūdra. Stādīšanai jāizvēlas saulaina, ja vien iespējams, aizvēja vieta.
3. Ja augsne ir mālaina, smaga, vajadzētu darīt šādi: izrok dobi, kas ir 35 centimetru dziļa un 60 centimetru plata. Saknes krūmmellene veido plašumā, nevis dziļumā, tāpēc dziļāku dobi noteikti nevajag. Visa bedre jāpiepilda ar kūdru, vislabāk ar Laflora KKS–M1, kas paredzēta tieši skābumu mīlošiem meža augiem. Stādot kūdrai var pievienot arī priežu mizu mulču, lai augsnei būtu labāka aerācija.
4. Ja gruntsūdeņi ir augsti, augsni var uzirdināt, sajaukt ar kūdru un stādīt krūmus uz uzbēruma jeb kupicas. Tiesa, uzbērums tādā gadījumā jāveido diezgan augsts, ar kārtīgu kaudzi, lai augs neapgāžas. Un sausā laikā stādi dūšīgi jālaista. 
   
5. Jāstāda 7–8 centimetrus dziļāk, nekā augs audzis podā, lai labāk iesakņojas.
6. Mulčē – to var darīt ar tīru Laflora KKS–M1 kūdru vai arī piejaukt tai priežu mizu mulču. Šim nolūkam der arī priežu zāģu skaidas, tikai tad papildus jāpievieno slāpeklis, jo, priežu skaidas sadaloties, to patērē.
7. Lai krūmmellenes labi augtu un ražotu, tās obligāti jāmēslo. Pavasarī, aptuveni aprīļa beigās, augus vajag labi pabarot ar slāpekli amonija sulfāta vai karbamīda veidā – pa saujai uz vienu krūmu – un kārtīgi aplaistīt. Pa virsu mēslojumam var uzrušināt mulču, tad laistot aktīvās vielas labāk uzsūksies. Vasarā izmanto kompleksos ūdenī šķīstošos mēslojumus, kas paredzēti tieši krūmmellenēm. Piemēram, Kano organiskais mēslojums augiem, kam patīk skāba augsne, Vito Silva, Schultz Blueberry Food atbilstoši instrukcijai. Var izmantot arī rododendriem paredzēto barību. Tikai jāņem vērā, ka ar mēslošanas devām nedrīkst pārcensties (labāk, lai krūmmellenes ir nedaudz badā nekā pārēdušās) un mēslot ar laistīšanu nevajadzētu vēlāk par 10. jūliju. Pēc tam var miglot uz lapām. Slāpeklis vairāk nepieciešams tieši pavasarī, bet, ja vasarā lapas ir sarkanīgi dzeltenas, tas nozīmē, ka ir slāpekļa trūkums – tad var augus pabarot ar amonija sulfātu vai amonija nitrātu, izšķīdinot to ēdamkaroti uz spaini un apliet (spaini uz krūmu). Karbamīdu gan drīkst lietot tikai pavasarī! Rudenī krūmus vēlreiz kārtīgi nomulčē ar kūdru vai arī kūdras un priežu mizu maisījumu un ierušina mulčā pa saujai superfosfāta un kālija magnēzija. Vecākiem un lielākiem stādiem deva var būt trīs saujas minerālmēslu uz krūma. Atceries! Ar kūtsmēsliem un vircu krūmmellenes mēslot nedrīkst!
8. Apgriešana. Ogas veidojas uz sānu dzinumiem, kas ir 3–10 centimetru gari. Krūms jāapgriež tā, lai saule tiktu klāt krūma viducim un visām vietām, kur veidojas ogas, citādi tās būs sīkas un mazas. Vēlams, lai krūmam būtu 7–8 lielie zari. Labāk apgriezt pavasarī, jo tad var redzēt, kuri zari ziemā bojāti.
9. Laisti! Ja krūmi iestādīti tīrā kūdrā, laistīšana nav tik būtiska, jo kūdrai piemīt īpašība pumpēt ūdeni uz augšu, tāpēc arī ļoti lielā sausumā augu saknes tiek pie mitruma un neizžūst. Bet, ja mellenes aug minerālaugsnē, zemē, obligāti jālaista! Te gan svarīgi laistot nesamazināt augsnes skābumu, jo, piemēram, akas ūdenim pH ir 7–8, bet mellenēm vairāk par pH 5 nav vēlams. Ja vien iespējams, labāk izmantot laistīšanai lietus ūdeni vai filtrētu (no kaļķa attīrītu) krāna ūdeni. Vēl laistāmajam ūdenim var pievienot Vito Silva ūdens paskābinātāju vai spainī izšķīdināt šķipsniņu citronskābes.

Nākamā lapa