Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
2
-
0
-
1
-
0
-
Kad sākt?
Augsnei jābūt pietiekami mitrai, tāpēc atkarībā no laikapstākļiem rudens pārstādīšanu parasti sāk jau augustā un var turpināt arī septembrī, dažkārt pat oktobrī. Rudens piegājienā pārstādām tās ziemcietes, kuras ar savu ziedēšanu mūs priecē, sākot no agra pavasara līdz pat jūnija vidum. Līdz augustam tās jau būs noziedējušas, nobriedušas, un būs īstais laiks tās dalīt un ierādīt jaunu mājvietu. Ja augustā ir tāds pats izkaltenis kā šogad pavasara beigu daļā un vasaras pirmajā pusē, tad, saprotams, ar stādīšanu jānogaida. Taču ar rūpīgu laistīšanu augusta pārstādīšanā ir jārēķinās noteikti, turklāt, jo smalkākas saknes pārstādītajai puķei, jo vairāk tā jāsargā no iekalšanas. Pavasaros augsnē vēl ir aizķēries ziemas mitrums, bet augustā parasti ir daudz, daudz sausāks.
Ko pārstādīt rudenī?
Pavasarī ziedošās puķes: visus agri ziedošos paklājiņus, piemēram, aslapu flokšus, obrētas, arābes. Tāpat šajā kompānijā iederas sniegarozes, dažādu krāsu vizbulītes, epimēdijas, silpurenes, alpīnās ziemasteres, peonijas, daudzu iecienītās doronikas, ēnainām vietām piemērotās omfalodes un tiarellas, bergēnijas. Te arī augi, kas, līdzīgi kā sīpolpuķes, izzied pavasarī un tad vasarā pazaudē lapojumu, taču sīpolu vietā tām ir tādi kā gumiņi – erantes, ducītes, cīrulīši, sangvinārijas. Tādas graudzāles – vasaras vidus ziedētājas – kā ciņu smilgas, auzenes, ciesas arī var augustā apgriezt, sadalīt un stādīt no jauna.
Ko atstāt uz pavasari?
Nepieciešamības gadījumā, protams, var pārstādīt arī tās ziemcietes, kam ziedēšana ir vēlāk vasarā un turpinās rudenī, taču jāatceras, ka pārstādot ir jāievēro līdzsvars starp sakņu sistēmu un lapojumu. Izrokot augu, neizbēgami tam tiek saraustīta sakņu sistēma. Tas nozīmē, ka proporcionāli jāsamazina arī zaļā masa: ziedus vajadzēs nogriezt, arī lapas saīsina vismaz par trešdaļu. Tātad no ziedošā, skaistā auga nekas daudz vairs nepaliks pāri, tas zaudēs dekorativitāti. Ja augu plānots tikai izcelt ar visu sakņu kamolu un pārlikt citā vietā, tad, protams, tas cietīs mazāk. Taču, ja iecere ir to arī sadalīt, tad atstātie ziedi visdrīzāk tāpat apkaltīs.
Rudenī neiesaka pārstādīt tās vasarā ziedošās puķes, kuru ziemcietība nav tik stabila, piemēram, ehinācijas.
Rudens pārstādīšana nepatiks arī delfīnijām. Tāpat uz pavasari atstājamas arī graudzāles, kuras vēlu mostas, – miskantes, molīnijas. Turklāt rudenī, kad tām skaistākā ziedēšana, traucēt tās noteikti negribēsies. Arī pavasarī tās nevajadzētu steigties likt aukstā un dubļainā zemē. Labāk pagaidīt, līdz gaiss un augsne iesilst.
Dalīšana nepatiks arī krāšņumaugiem, kam daļa dzinumu pārkoksnējas, piemēram, kā lavandai, ibērei, izopam. Tos labāk pavairot ar sēkliņām. Vēl var izmantot arī noliekšanu – kad jaunos zariņus ar U veida stieplīti vai zariņu piespiež pie zemes un apber, ļaujot veidot saknes.
Kā dalīt?
Dalot augu, nevajadzētu atstāt tikai vienu pumpuru, labāk vismaz trīs. Pavisam sīki stādījumi būs pamatīgāk jākopj, pirms tie ieaugsies. Arī dalot augus, jāatceras par sakņu un lapotnes līdzsvaru. Ja sadalīto augu lapas ir ļoti spēcīgas, tās droši var saīsināt arī tā, ka paliek tikai kātiņi. Lapojums pēc tam ataugs. Tāpat, cik iespējams, jācenšas saglabāt auga saknes. Tomēr mietsakni diezin vai izdosies pilnībā izrakt – to tad saīsina līdz 10–20 centimetriem. Augiem ar šādām saknēm gan pārstādīšana kopumā nepatiks. Tāpat pēc iestādīšanas ļoti rūpīgi jāseko mitruma režīmam – nedrīkst būt nedz par slapju, nedz par sausu.
Lūk, piemērs ar vienu no ziemcietēm, kuru iesaka pārstādīt pēc ziedēšanas, – peoniju. Lapas tai noteikti jāapgriež, atstājot tikai kādus 20–30 centimetrus garus kailos kātus. Sadalīt var tik smalki, cik vēlas, taču, lai ziedētu jau nākamajā sezonā, jaunajā dēstā būtu jābūt no trim līdz pieciem pumpuriem. Viltība, kā vieglāk tikt galā ar peoniju samudžinātajām saknēm: izraktos gumus nedaudz apžāvē, tad tie kļūst mīkstāki un vieglāk atšķetināmi.
Svarīgi izraktos augus neatstāt saulē un vējā, lai to sakņu sistēma neapkalst.
Īpaši tas attiecas uz augiem, kam smalkas saknītes, piemēram, doroniku. Kamēr rosies ap jauno puķu mājvietu, noliec tās ēnā vai noēno sadalītās ziemcietes ar agrotīklu, kūdru, augsni vai kādu zaru.
Kā stādīt?
- Jaunajā dobē būtiski sagatavot labu, auglīgu augsni, iestrādājot tajā vai nu minerālmēslus, vai trūdzemi, ieteicams nedaudz pakaisīt pelnus. Ziemcietēm atšķirībā no vasaras puķēm pēc tam nav nepieciešama regulāra iknedēļas mēslošana. Labi jāsagatavo augsne, mēslošanu atstājot uz pavasari.
- Dažādiem augiem ir ļoti atšķirīgas vēlmes attiecībā uz stādīšanas dziļumu. Vienām puķēm, piemēram, īrisiem, nepatiks, ja liksi tos dziļāk augsnē, nekā tie auguši iepriekš. Turpretī citām to pat ieteicams darīt. Piemēram, neļķītes, kuras mēdz pēc dažiem gadiem izgāzties un sabrūnēt, var izrakt, sadalīt un līdz pat dzīvajai daļai likt augsnē, tā panākot, ka atkal veidojas skaisti, jauni stādiņi. Arī sadalītos paklājveida augus stāda nedaudz dziļāk, nekā tie iepriekš auguši, tā papildus mudinot to augšējos dzinumus izdzīt saknītes. Visus tos augus, kurus var apskaņot un kuriem pašiem jau pie spraudeņiem veidojas saknītes, var stādīt dziļāk, nekā tie auguši pirms sadalīšanas.
- Ja izraktos augus tūliņ pat iestādīt nav iespējas, tos vai nu pierok, vai arī iestāda pagaidu podos vai kastēs un līdz stādīšanas brīdim kopj gluži tāpat kā telpaugus.
- Vienmēr drošāk, ja pārstādītos augus uz ziemu nedaudz piesedz. Mulčēšanai var izmantot arī kūdru vai kompostu, ko pavasarī atrauš. Taču noteikti jāņem vērā, ka irdena zeme pēc laika sasēžas un ap augu veidojas tāda kā iedobe. To noteikti pirms ziemas vajadzētu papildināt ar augsni, citādi tur krāsies ūdens, ziemā sasalušajā zemē tas neiesūksies un augs vienkārši nopūs.
- Tāpat pirms ziemas nevajadzētu augiem nogriezt visu lapojumu līdz pat zemei. Ap veco stublāju rudenī aizķeras skrejošās lapas, vēlāk ziemā arī sniegs veido nelielu uzkalniņu. Tas augam ir daudz labāk nekā pavisam īsa akurāta frizūra.
Vai rudenī var stādīt ziedošus vai jau noziedējušus ziemciešu stādus, kas nopērkami stādaudzētavās?
Podos audzēto ziemciešu rudens stādīšana ir pavisam vienkārša. Tās var stādīt, kamēr vien pirksti nesalst. Arī augam pirms stādīšanas apgriež vien to, kas nesmuks: nokaltušu zariņu, dzeltenu lapu vai novītušu ziedu. Šie augi podos jau ir iesakņojušies, un sakņu sistēma tiem ir stabila. Tāpat nav vajadzības saknes bužināt un šķetināt. Vienīgais, kas būtu darāms pirms stādīšanas, – podu vajadzētu izmērcēt: ielikt spainī vai bļodā ar ūdeni, kam pievienoti minerālmēsli. Kad sakņu kamols piesūcas ar ūdeni un barības vielām, to stāda zemē un priecājas. Arī rudenī par laistīšanu nevajadzētu aizmirst, ja nu pēkšņi iestājas bezlietus periods. Labi padzērušies augi daudz veiksmīgāk izturēs ziemas aukstumu.
