Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Ziemā pirtiņā jāatceras divas svarīgākās lietas – pirmkārt, ķermenim prasās vairāk pasildīties, otrkārt: ja vasarā mēs izbaudām ziedus un zaļos augus un to smaržas, tad šajā laikā varam priecāties par kadiķīšiem, priedi, egli un citiem skujkokiem un to svaigo aromātu.» Ojārs atklāja arī dažus efektīvus profesionālo pirtnieku trikus, ko viņš izmēģinājis savā Šalku pirtiņā.
Niknais ingvers
- Ziemas pirts tējā un ķermeņa maskās labs būs sildošais ingvers un kanēlis, kam arī piemīt sildošas īpašības.
- Ingvera pulveri sajauc ar medu un ieziež ķermeni, bet pēc tam izper ar slotiņām.
- Tāpat ar medu var sajaukt kanēli, ļaut tam iesūkties un tad pāriet ar slotiņām. Kanēli var izmantot arī skrubim, sajaucot ar sasmalcinātām auzu pārslām.
- Kanēli var piejaukt olīveļļai vai citai labai eļļai un ieziest ķermeni, un pēc tam var tam uzlikt arī masku.
- Pirms pirts dzer ingvera tēju. Spēcīgu! Ingveru pierīvē vai piegriež tā, lai krūzes dibenā būtu pāris centimetru bieza kārtiņa. To aplej ar verdošu ūdeni un ļauj ievilkties. Klāt – citronu un, kad ūdens padzisis, arī medu. Tāds padzēriens kārtīgi izdzen sviedrus.
- Pirts dzērieniem ziemā var piešaut arī kanēli un maltas krustnagliņas.
Protams, iepriekš jāsaprot, vai āda nav pārāk jutīga pret medu, kanēli vai ingveru, jo šīs sastāvdaļas ir spēcīgas! Pirts tējām ziemā labi derēs arī pīlādži, cidonijas, upeņu lapas.
Skuju smarža pirtiņā
Tradicionālajam sāls skrubim ziemā pievieno sasmalcinātas skujas. Vislabāk, ja tuvumā aug kāda dižegle jeb balzamegle (Krievijā saukta par pihtu), jo tai piemīt reibinoši salds aromāts. Skujas sagrūž piestiņā, sablendē vai vienkārši sagriež ar šķērēm.
Ļoti labi sasilda kāju vanniņas. Salauzītus kadiķu vai priežu zariņus aplej ar karstu ūdeni un pirmajā sildīšanās reizē tajā patur pēdas. Un vēl pamīcās, lai pēdām tiek skujiņu akupunktūra!
Peroties parastajām lapu slotiņām, pārmaiņus var papērties arī ar skujukoku slotām.
- Kadiķu slotiņu vispirms aplej ar karstu ūdeni un pusstundu pamērcē, bet pēc tam kārtīgi izdauza pret pirts lāviņu. Smaržīgo un vērtīgo mērcējamo ūdeni lej smaržai uz pirts akmeņiem, ar to izlaista pirti vai aplaistās. Kadiķīti var arī nemērcēt, bet tad slotiņu izmanto citādi – ar to peras maigi, kā kutinot, vai pat vispār izmanto tikai vienu mazu zariņu, ar ko viegli nostaigā pa ķermeni.
- Priežu slotiņu sien platu un plānu, tā, lai visas skujiņas skatās uz vienu pusi. To arī pirms pēršanās mērcē, bet atšķirībā no kadiķu slotiņas pret lāvu nedauza.
- Balzamegle vai cita mīkstu skuju īpašniece nav jāmērcē, ar to peras tāpat. Tās zariņš ar savu medaino smaržu pēriena laikā labi noderēs, pielikts peramajam pie deguna.
- Parastā egle – no tās aromātu izmānīt būs grūtāk. Var zariņu pakarsēt, likt uz pirts akmeņiem vai apliet ar karstu ūdeni, tomēr priedei smarža noteikti ir spēcīgāka.
Aromātam skujiņas ir kārtīgi jāsasmalcina, lai tiktu pārlauzts skujas apvalks un izdalītos dabiskā ēteriskā eļļa.
Ja skujukoki pērtuvē sāk sveķoties, neuztraucies – neviens nekur nepielips, pirts karstumā sveķi sajauksies ar sviedriem, un ķermenim būs laba maska.
Satīties skuju segā
Uz lāvas var noklāt arī smaržīgu skuju paklājiņu un pērt uz tā, galvenais – izklāt tā, lai nekas nedurtos! Otrs – iespaidīgāks – pirtnieku triks, ir skuju un sniega pelde. Vispirms apklāj peramo ar skuju segu – svarīgi to izdarīt tā, lai paliek spraugas elpošanai, tomēr apklātam jābūt visam ķermenim.
Jāskatās, lai nepaliek kāds plikums, jo tam karstums būs par traku, un arī cilvēks var pārāk atdzist. Galvu apsedz ar parasto lapu slotiņu, lai karstums netiek klāt. Izkarsē. Tad virs skujām saber sniegu vai sasmalcinātu ledutiņu. Un tam ar platlapu slotām kārtīgi dzen virsū karsto gaisu. Karstais gaiss pa spraudziņām tiek līdz ādai, bet sniegs kūst ar aukstām tērcītēm, un organisms peldas kontrastos. Uz kādu brīdi tādu skujās sasegtu kokoniņu var atstāt uz lāvas pagulēt siltumā – lai izdalās ēteriskās eļļas un veselīgie priežu fitoncīdi.
Sniegs pirtniekam vispār ir brīnumains materiāls, ar ko var rotaļāties un eksperimentēt.
Bļodiņā sabērts un pirtī ienests, tas noderēs, pēriena laikā atvēsinot peramajam galvu – lapu slotiņu piebāž ar sniegu un uzliek uz galvas tā, lai tieši pie sejas nav sniegs, bet lapas. Savukārt pēc karsēšanās turpat uz lāvas var noberzties ar sniedziņu. Pakarsējies – noberzējies, pakarsējies – noberzējies. Tikai nevajag pārspīlēt un nosalt!
Ja sniegs tikko uzsnidzis un mīksts, pēc pēriena var iet izvārtīties vai noberzēties. Ar cietāku sniegu gan ne, tad var sagriezties! Pēc kārtīgas izkarsēšanās var arī pagulēt sniegā. Pilnai laimei pirtnieks tādam gulētājam uz galvas vēl var uzgāzt kādu spainīti mīksta irdena sniega. Vieglu garu!
Kā lēkt āliņģī?
Āliņģis, protams, domāts drosminiekiem. Ja saņemies doties uz āliņģi, vispirms kārtīgi jāizkarsējas un jānoperas un pirms iešanas vēl cītīgi ar karstu slotu jāizper pēdas, krusti un plaukstas. Ja ļoti liels sals, līdzi paķer cepurīti! Tad ielien ūdenī, samērcējies, saslapini arī galvu. Ja nav dūšas zem ūdens bāzt visu galvu, vismaz saslapini seju un bedrīti starp pakausi un kaklu. Tad mēģini brīdi pasēdēt aukstajā ūdenī un mierīgi elpot. Svarīgi ir atslābināties, citādi no mierīgas elpošanas nekas neiznāks!
Pasēdi sekundes 20–30, sagaidi mirkli, kad nosacīti kļuvis silti, un tad, ja vari, vēlreiz samērcē galvu un kāp laukā. Kājas salst? Pamēģini to ignorēt. Protams, ja sarauj krampis, tad gan steigšus jādodas atpakaļ uz lāviņas sildīties. Nevajag ūdenī sēdēt sakostiem zobiem, šis process prasa drosmi, bet tas ir jāizbauda, nevis jāmokās.
Pēc āliņģa jādodas atpakaļ uz lāviņas un jāsasildās. Nekas, ja galva mazliet sagriežas – tas pēc tādiem kontrastiem ir pavisam normāli!
Var atkal papērties, var nomierinošam aromātam izvēlēties smaržīgu vībotņu slotiņu.
Ja ūdenī stingst pēdas, uz āliņģi vari doties vilnas zeķītēs. Tās arī slapjas saglabās mazliet siltuma.
Kā mērcēt slotas?
Ziemā, kad slotiņas jau kārtīgi izžuvušas, tās arī pamatīgi jāizmērcē. Karstā ūdenī mērcēt nav vērts – tad gan iegūsi vērtīgu ūdeni, ar ko noskaloties, taču viss labums būs palicis tur, bet slotiņā nekā.
Pirms pirts slotiņu mērcē aukstā vai remdenā ūdenī – aptuveni divas stundas. Iemērc vannītē vai tāpat saslapina un atstāj tādas slapjas uz grīdas.
Laba metode: samērcē slotas un liec melnā plastmasas maisā. Aizsien to ciet un atstāj pastāvēt uz lāvas, kamēr pirtiņu sakurina.
Pēc divām stundām būs aromātiskas un svaigas. Tāpat var darīt, braucot uz pirti, – liec slapjas maisā, maisu ciet un mašīnas bagāžniekā. Kad tiksi līdz pērtuvei, slotas jau būs smaržīgas un elastīgas.
Nereti slotas pirms pēriena jāpārsien, jo tās žūstot sarāvušās. Pārsiet labāk tad, kad tās jau izmirkušas, citādi birs nost trauslās lapas. Nav nepieciešamības tīt nost iepriekšējo sējumu, var nelielu aukliņu uzsiet arī pa virsu.
Ja ir iesnas vai klepus
Ja temperatūra paaugstināta vai pamatīgs klepus, tad pirtī labāk neiet! Bet, ja ir neliela saaukstēšanās, pirts var palīdzēt. Tad laba ir pēdu izsildīšana un pakarsēšanās, bet no kontrastprocedūrām gan jāatsakās. Un jāuzmanās apaukstēties pēc pirts!
Nesaaukstējies pēc pirts!
Nereti pēc pēriena lieli mīnusi nieks vien šķiet, taču sajūta ir mānīga – pēc pirts atvērto ķermeni mājupceļā viegli saaukstēt. Tāpēc atceries par kārtīgu cepuri un siltu mašīnu!
Pirtnieku idejas
- Aukstais greipfrūts
Pēc pēriena ziemā satraucoši laba sajūta ir noberzties ar sniegā atdzesētu greipfrūtu. Augli ieliek bļodā ar sniegu, atdzesē, tad pārgriež uz pusēm un ar auksto un sulīgo mīkstumu noberž ādu. Burvīga kontrastprocedūra un vitamīnu maska ādai. Var izmantot arī apelsīnu!
- Smarža pret vīrusiem
Vīrusu un gripas laikā vienu veselu ķiploku sasmalcina un aplej ar karstu ūdeni. Pusstundu ļauj ievilkties, pēc tam ar šo novilkumu nokāš, atšķaida ar ūdeni un lej uz pirts akmeņiem. Būs burvīgs ķiploku grauzdiņu aromāts un pilns gaiss ķiploku fitoncīdu. Protams, ja kādam pirtīgājējam ķiploku smarža nepatīk, tad nekā – varbūt citreiz. Taču šis aromāts ātri izvēdinās.
