Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
22
-
0
-
0
-
1
-
1
-
1
-
0
-
Viena no siltumnīcām tika apkurināta, un tajā pirmās zemenes ienācās jau maija sākumā. Lai gan kāram pilsētniekam šķiet, ka zemeņu pie ceriem vēl gana daudz, saimnieks tikai purina galvu un smejas – tās vairs neskaitās, tiks izrautas un aizmestas ar visām atlikušajām ogām, un vietā stādīs jaunas, kas ienāksies septembrī un oktobrī.
Zemeņu laukos gan šur un tur rosās lasītāji. Ir pusdienlaiks, bet viņi darbu sākuši jau četros no rīta, un ik pēc pāris stundām auto, laikam jāsaka – ar svaigu zemeņu kravu dodas uz Kuldīgas tirgu. Viss, protams, atkarīgs no šķirnes un gada, bet labākie lasītāji spējot salasīt pat 70–100 kilogramu zemeņogu dienā.
Šogad gan vēl neviens simtu nav salasījis, jo sausuma dēļ ogu izmērs un svars ir mazāks nekā citus gadus. Ilmāra personīgais rekords ir 150 kilogramu. Ja kāds to pārspēs, viņš, lai gan kādu laiku pašrocīgi zemenes uz ātrumu nav lasījis, atkal metīsies vagās, lai savu līdera pozīciju noturētu. Ražas rekords saimniecībā bijis 22 tonnas ogu no hektāra. Tas gan neesot nekas milzīgs, jo kolēģis Andris Apsītis Mālpilī izaudzējot pat 30 tonnas.
Viss, protams, atkarīgs no šķirnes un gada, bet labākie lasītāji spējot salasīt pat 70–100 kilogramu zemeņogu dienā.
Saimniekam ir trīsdesmit seši gadi, un var teikt, ka abi ar sievu Līgu zemenes audzē jau pusi mūža. Sāka, kad vēl nebija precējušies, bet apprecējās 19 gadu vecumā. Ilmārs smaida: «Abi esam lauku cilvēki, es strādāju par auto krāsotāju, un palika brīvs laiks, kurā gribējās vēl kaut ko darīt.
Sākumā domājām audzēt krūmmellenes – ogas tolaik bija ļoti ļoti dārgas un šķita, ka būs arī ienesīgas, un arī stādi bija dārgi un grūti dabūjami. Tad sagriezām veselu maisu ar upeņu spraudeņiem, saaudzējām stādus, un mums vēl arvien ir vairāk nekā hektārs upeņu, ko ļaujam nolasīt draugiem un radiem, jo pašiem pa īstam ir iepatikušās zemenes.»
Ja stādījumos ieviešas maijvaboļu kāpuri, tad sākas problēmas. Viens tāds kāpurs pa vasaru spēj nograuzt pat piecus sešus metrus garu zemeņu dobi. Pat decembrī tas vēl ēd, tad paēdis liekas uz auss un nākamajā gadā mostas un turpina.
Pavasarī zemeņu lauks mostas, stādi jau izdzen lapiņas un šķiet, ka viss kārtībā, bet tad pēkšņi ne no šā, ne no tā zemenes nokalst. Sākumā domājuši, ka varbūt zemenes izsalušas un stādījuši vietā jaunas. Bet tam nav jēgas – atkal izsalst, jo apakšā sēž un saldē treknie kāpuri, kas zemē dzīvo un barojas vairākus gadus. Turklāt tiem vislabāk garšo saldo šķirņu zemeņu saknes.
Garšīgā šķirne ‘Sāra’ ar meža zemeņu aromātu vairs netiks lasīta, bet gan izarta, jo stādījumu papostījuši vieni no lielākajiem zemeņu kaitniekiem – maijvaboļu kāpuri. Viens kāpurs spēj iznīcināt garu zemeņu stādījumu.
Audzēs zemenes siltumnīcā
Tāpēc pēc vairāku gadu eksperimentēšanas Ilmārs pieņēmis radikālu lēmumu – gandrīz visus zemeņu lauka stādījumus šogad likvidēt un pilnīgi mainīt audzēšanas tehnoloģiju – gan celt jaunas siltumnīcas, gan arī uz lauka audzēt zemenes tikai vienu gadu. Audzējot zemenes dobēs uz lauka, visdarbietilpīgākais un dārgākais process zemeņu audzēšanā ir uzturēt tīrus laukus, jo ravēšana ir roku darbs. Turpretī gan uzklāt dobēm plēvi, gan to noņemt var ātri un mehanizēti, un tad atliek tikai iestādīt un nolasīt ogas.
Savukārt siltumnīcā zemenes tiek audzētas uz plauktiem augstumā, kur tās ir ērti nolasīt nepieliecoties.
Tās stāda pašu gatavotos plēves maisos. Maisa izmērs ir 60×40 cm, biezumā ap desmit centimetru, un tajā audzē trīs vai četrus zemeņu stādus. Saknes izvieto gandrīz horizontāli – tā, lai tās nesatiekas un nesapiņķerējas.
Substrāts pagājušajā gadā bija pašu dārza augsne, šogad vietējā kūdra, kas neitralizēta ar kaļķi. Laistīšana un mēslošana notiek caur pilienlaistīšanas sistēmu, jo tīrā kūdrā zemenes, protams, izaudzēt nevar. Kad zemenes noražojušas, tās izrauj, maisu pārgriež, augsni izber, maisu utilizē, un viss sākas no jauna.
Iecienītākās zemeņu šķirnes
- Pašlaik audzē 38 zemeņu šķirnes, lai izvēlētos un atrastu labākās. Katru gadu no kādas atsakās, bet nāk klāt atkal kāda jauna. Pati iecienītākā ir agrā japāņu šķirne ‘Karioko’ – lielās ražas dēļ. Tā ir ļoti ziemcietīga, ļoti ražīga, turklāt raža ir ļoti noturīga.
Citām šķirnēm gadās, ka pirmajos divos lasījumos ogas ir lielas, bet pēc tam tikai vidējas un mazas. ‘Karioko’ sākumā ogas ir lielas, tad sāk parādīties vidējās, bet tik un tā vēl ir arī lielās. Tad parādās mazās, bet arvien ir arī lielās. Tirgū nevar piedāvāt tikai ar mazās odziņas. Starp pircējiem ir arī tādi, kas negrib ogas ne saldēt, ne vārīt ievārījumu. Toties viņi katru dienu atnāk pēc kilograma lielo ogu, ko ar baudu apēd svaigas. Ja vienam pārdevējam lielo ogu nav, šis pircējs aizies pie cita.
- No agrajām šķirnēm – ‘Clery’. Itāliešu šķirne. Uzzied tik agri, ka paši pirmie ziedi dažreiz ir pat nosaluši, un ienākas par četrām dienām agrāk nekā labāk pazīstamā ‘Zefyr’. Un ogu kvalitāte ir ļoti piemērota lielam audzētājam, jo tās var lasīt vienreiz nedēļā! Nekas slikts nenotiks pat tad, ja ‘Clery’ ogas trīs četras dienas nostāvēs nenolasītas pat saules svelmē – būs tikai gatavas un saldas.
‘Clery’ garša ir ļoti interesanta un specifiska – tajā jūtams kaut kas no meža zemenēm un pat no avenēm.
Citas šķirnes ar stingrām ogām nav tik garšīgas un tik saldas. Lasot ‘Clery’, nedrīkst noraut jebkuru sarkanu ogu, jāprot noteikt precīzo toni. Kad ‘Clery’ ir viscaur sarkana, bet gaiša, – tā vēl nav ēdama. Jāpagaida, kad būs tik sarkana, ka cērt acīs, tikai tad drīkst plūkt. Pagrabā ‘Clery’ var glabāt pat nedēļu. Tādas zemenes noderētu arī ģimenei, kas uz savu dārzu dodas tikai vienu vai divas reizes nedēļā.
- Vidējās – ‘Senga Sengana’. Ilmāram garšo zemenes ar pilnu garšu – tādas, kurām raksturīgs ne tikai saldums kā ‘Polkai’, bet arī skābumiņš, pēcgarša, kas paliek atmiņā. Tāpēc garšas ziņā vismīļākās šķirnes viņam ir ‘Honeoye’, ‘Induka’ un arī klasiskā ‘Senga Sengana’. Turklāt ‘Senga Sengana’ ir laika un dažādu apstākļu pārbaudi izturējusi šķirne, kas nekad nepievils. Var pieļaut daudzas kļūdas, pat ieaudzēt zālē, un tomēr tā cīnīsies un izturēs.
Kas tie tādi – frigo stādi?
Aukstumā glabāti
Latvijā lielākoties izmanto frigo jeb aukstumā glabātus, atdzesētus, saldētus stādus, kas audzēti Holandē vai Vācijā. Tur klimats ir maigāks un veģetācijas periods ir garāks nekā pie mums, tāpēc var izaudzēt spēcīgākus stādus. Taču Ilmārs ir iemācījies arī pats izaudzēt atdzesētos stādus.
To dara tā: agri pavasarī, līdzko var uziet uz lauka, pēc kalendāra tas būtu marta beigās vai aprīļa sākumā – atklātā laukā kailā zemē iestāda standarta kailsakņu stādus. Tie aug visu pavasari, vasaru, rudeni un pat ziemas sākumā ir auguši. Ik pēc pāris nedēļām rindstarpas frēzē, ik pēc 2–3 nedēļām kaplē, lai neieaugtu nezālēs. Decembra beigās stādus novāc – tas nozīmē, ka izkrata ar kartupeļu divrindu kratītāju. Izkratītos stādus ar dakšām samet piekabē vai uz lafetes, aizved un pa lūkām samet siltumnīcā.
Siltumnīcā uz galdiem stādiem noplūc lapas, atstājot tikai kailas saknes, sašķiro pēc lielumiem trijās kategorijās: vislielākie ir mātes stādi, nākamie A++ un paši mazākie A. No stāda lieluma atkarīgs, ko ar tiem tālāk darīs. Pašus mazākos pavasarī atkal stādīs uz lauka, lai no tiem izaudzētu mātes stādus. Vidējos var stādīt, lai no tiem iegūtu agro ražu siltumnīcā, jo tiem vēl nebūs daudz ogu, tāpēc svarīgi, lai tās ienāktos agri, kad vēl ir laba cena, un stādi sevi atpelnītu. Pašus lielākos stādus jau var stādīt, lai iegūtu kārtīgu pamata ražu. Ja izdodas labs gads, dažām šķirnēm no viena stāda var novākt pat kilogramu ogu.
Saldētavā stādi var atrasties līdz deviņiem mēnešiem.
Pēc lapu notīrīšanas un šķirošanas glabāšanai paliek tikai kailas zemeņu saknes ar pumpuriem. Tās saliek celofāna maisos, maisus saliek kastēs, maisu galus aizver un kastes noliek saldētavā – speciālā telpā, kur tiek uzturēta temperatūra no mīnus 0,5 līdz mīnus 2 grādiem. Stādiem ir jāsasalst un jādomā, ka ir iestājusies īsta ziema. Ja temperatūra būs plusos, stādi sāks pelēt un ies bojā. Savukārt mitrumam jābūt 85–90 procentu robežās.
Ilmārs: «Visu laiku jāuzmana. Ir bijis tā, ka eju noliktavā un veru visus maisus vaļā un pārkravāju kastu grēdas, jo ir pārāk sauss vai pārāk mitrs. Četrus gadus esam eksperimentējuši, kamēr sapratām, kā vajag saldēt. Tas ir noslēpums, ar kuru neviena Holandes vai Vācijas firma nedalīsies.» Saldētavā stādi var atrasties līdz deviņiem mēnešiem. Lai gan iesnaudušies, tie ir dzīvi, un pa šo laiku jau iztērējuši uzkrātās barības vielas. Ja iestādīsit dēstus, kas glabāti ilgāk par deviņiem mēnešiem, tiem būs mazāk ziednešu un ogu kvalitāte būs sliktāka nekā optimālu laiku glabātiem.
Frigo stādi der sezonas pagarināšanai
Frigo stādi ir ļoti noderīgi zemeņu sezonas pagarināšanai gan pavasarī, gan rudenī. Ja frigo stādus iestāda siltumnīcā, ogas var baudīt agrāk. Pirmos stādus siltumnīcā Ilmārs šogad iestādīja jau februārī, bet pagājušajā gadā – pat janvārī. No stādīšanas līdz pirmajai sarkanajai ogai paiet 45–60 dienas. Cik tieši, tas atkarīgs gan no šķirnes, gan no laika apstākļiem, kas katru gadu mainās. Vienu un to pašu šķirni var audzēt no pavasara līdz rudenim. Iestāda vienā siltumnīcā, pēc nedēļas nākamajā, un tā turpina.
Stādot laukā maija sākumā, ogas būs jūlija sākumā. Stādot jūlija beigās, ogas ienāksies ap 15. septembri, kad citu zemeņu vairs nav. Audzējot laukā, kā ierasts – vairākus gadus no vietas, rudenī ogas varēs iegūt tikai stādīšanas gadā. Nākamajos gados zemenes ienāksies katra savai šķirnei raksturīgajā laikā.
Ilmārs zemenes rudens ražas ieguvei stāda tikai siltumnīcā. Uzskata, ka uz lauka īsti nav vērts stādīt, jo septembrī parasti naktis ir vēsas, nereti sākas ilgstoši lieti. Uz lauka ogas vēl nav nogatavojušās, kad jau sāk pūt. Tā ka uz lauka īsti nav vērts stādīt. Labāk siltumnīcā vai slēgtā tunelī, kam var aizvērt arī galus, lai mitrums un aukstums netiek iekšā.
Siltumnīcā stāda pat padsmit dažādas šķirnes, lai atlasītu un saprastu, kura vislabāk augs zem seguma. Dažas šķirnes uz lauka ir perfektas – milzīgas ogas un milzīga raža, bet siltumnīcā izveido milzu ceru, un odziņas tā arī neizaug lielākas par pirksta galu. Piemēram, ‘Polka’ pagājušajā gadā siltumnīcā uzziedēja agrāk par visām kā balta kupena, bet odziņas sīkas.
