Rīga +5°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Valda Laugale, Dārzkopības institūta pētniece.
Kas ir remontantās zemenes? Remontants – tāds augs, kas spēj vairākkārt ziedēt un ražot augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā. No remontantajām lielogu zemenēm sezonā var iegūt līdz kilogramam ogu no auga, bet no mēnešzemenēm – 200 līdz 400 gramu.
Remontantās zemenes var iedalīt trijās grupās:
- Mēnešzemenes, kas cēlušās no meža zemenēm
- Lielogu remontantās zemenes, kas veidotas no dārza zemenēm un to krustojumiem ar citām savvaļas sugām
- Dekoratīvās zemenes ar dažādu toņu sārtiem ziediem, kas izveidotas starpģinšu krustojumos, krustojot Fragaria un Potentilla ģints sugas. Dekoratīvās zemenes diezgan intensīvi stīgo, taču odziņas lielākoties ir mazas un nav īpaši garšīgas, tāpēc tās tiek audzētas galvenokārt skaisto ziedu dēļ
Pērkot sēklas vai stādus, jāpievērš uzmanība zemeņu grupai, lai zinātu, ko no tām gaidīt.
Mēnešzemenes
Mēnešzemenes (meža zemeņu Fragaria vesca remontantā forma), ko sauc arī par alpīnajām zemenēm, var audzēt gan dobēs, gan kastēs un podos uz balkona vai terases. Iekaramajos podos tās neizskatīsies tik glīti, jo nav nokarenas. Kā cēlies mēnešzemeņu nosaukums, nav īsti zināms. Droši vien tās tā sauc tāpēc, ka ražo ilgstoši – vairākus mēnešus. Vecākā literatūrā tās dēvē arī par mēness zemenēm.
Remontējošā forma ir atrasta savvaļā. No tās atlasīti ražīgākie īpatņi ar lielākajām ogām un izveidotas šķirnes. Ogu aromāts un garša līdzinās tradicionālajām meža zemenēm, tikai tās ir nedaudz lielākas. Atkarībā no šķirnes tās var būt sarkanas, dzeltenas un gandrīz baltas. Jaunākiem stādiem ir lielākas ogas. Pieaugot vecumam, augi novājinās, kļūst mazāk ražīgi un ogas – sīkākas.
No mēnešzemeņu cera var iegūt 200–400 gramu ogu sezonā. Pirmajā audzēšanas gadā, kamēr ieaugas, raža mēdz būt mazāka – ja vien nav silts un garš rudens, kas ilgstoši ļauj tām ražot.
Atšķirībā no lielogu remontantajām zemenēm un tradicionālajām meža zemenēm mēnešzemenes stīgo ļoti reti. Reizēm tām veidojas tā sauktās vertikālās stīgas – stāvus augoši dzinumiņi, uz kuriem izveidojas atsevišķas rozetītes. Daudziem patīk, ka ceri aug kompakti un nav jāpūlas ar stīgu nogriešanu. Šīs zemenes var pavairot tikai ar sēklām.
Mēnešzemeņu mūžs ir 2–3 gadi. Tā kā tās ražo līdz pat vēlam rudenim, augi novājinās un pārziemo sliktāk nekā parastās dārza zemenes. Ja mēnešzemenes audzē podā, pa ziemu podu ierok zemē. Var arī izņemt laukā no poda, iestādīt zemē, pavasarī ar sakņu kamolu rakt ārā un atkal stādīt podā. Bet, tā kā ziemas mums pēdējā laikā nav bargas, ērtāk būs ierakt zemē ar visu podu, piesedzot ar kūdru un egļu zariem. Var arī nest vēsākā telpā vai ierakt siltumnīcā, tikai jāuzmanās, lai pods neiekalst.
Zemenes var izturēt salu līdz mīnus 8 grādiem, zemākā temperatūrā var iet bojā saknes, bet, ja tās ir norūdītas un atrodas dziļajā miera periodā, tad iztur vairāk. Ziemcietība ir atkarīga no tā, cik labi augi ir sagatavojušies ziemai un kādā klimatā šķirne selekcionēta, vairāk uz dienvidiem selekcionētām šķirnēm ziemcietība ir zemāka.
Nokarenās zemenes
Patiesībā nosaukums nokarenās zemenes ir mārketinga triks, jo stādu tirgotāji reklamē, ka tās ir ļoti dekoratīvas un speciāli paredzētas podiem. Parasti tā sauc lielogu remontantās šķirnes, kuras veido garus ziednešus un stīgas, uz kuru rozetēm ienākas ogas. Labos apstākļos stīgas var izaugt pat līdz pāris metriem, bet tās mātesaugam atņem spēku, tāpēc gali jākniebj nost. Šīm zemenēm nepieciešama rūpīgāka kopšana nekā mēnešzemenēm, kā arī vairāk barības vielu un ūdens.
Ogas un raža ir lielākas nekā mēnešzemenēm. Lielogu remontanto šķirņu ogu kvalitāte daudz neatšķiras no dārza zemenēm. Vienām ogas ir stingrākas, citām mīkstākas. No remontanto lielogu zemeņu cera, rūpīgi kopjot, sezonā var iegūt līdz pat kilogramam ogu. Podos biežāk audzētās šķirnes ir ‘Tristar’, ‘Rapella’, ‘Ostara’, ‘Mara Des Bois’, ‘Evie’ un citas.
Šīs zemenes var mēģināt pavairot ar stīgu rozetēm. Vienas šķirnes stīgo vairāk, citas mazāk, izteiktāk tas notiek pirmajā gadā.
Kā nokarenās zemenes pārsvarā tiek piedāvātas hibrīdās šķirnes, kas var būt arī ļoti dekoratīvas, ar dažādu krāsu ziediem, piemēram, ‘Elan’ un ‘Beltran’ ar baltiem ziediem, ‘Roman’ ar gaiši rozā ziediem, ‘Tristan’ ar tumši rozā ziediem, ‘Ruby Ann’ ar spilgti sarkaniem ziediem un citas, kuras parasti audzē no sēklām, bet arī tām var ievākt stīgu rozetes un apsakņot, tikai tas jādara pirmajā audzēšanas gadā.
Lielogu remontantās zemenes ir jutīgākas pret salu un nepārziemo tik labi kā mēnešzemenes. Lai tās labāk pārzieminātu, septembrī sāk kniebt ārā ziedus un stīgas, lai augs nenovājinātos un labāk sagatavotos ziemai. Pirms ieziemošanas jānogriež vecās bojātās lapas un stīgas. Rudenī jaunās rozetītes ar sakņu aizmetņiem var atdalīt, sastādīt podos un pārziemināt vēsākā telpā. Tikai tas jādara laikus, lai augi līdz ziemai paspētu izdzīt saknes un iesakņoties, citādi tie slikti pārziemos. Ziemā jālaista minimāli, bet jāseko, lai neiekalst. Taču jāpatur prātā, ka šīs zemenes nav paredzētas ilgstošai audzēšanai. Ne vienmēr centieni tās pārziemināt ir tā vērti, jo otrajā gadā raža nebūs tik laba kā pirmajā.
No sēkliņām
Mēnešzemeņu un F1 hibrīdu šķirnēm, kuras audzē no sēklām, stādaudzētavās var nopirkt jau izaudzētus stādus. Bet, ja gribas, tos var mēģināt izaudzēt no sēkliņām arī pašu spēkiem.
Jo agrāk zemenes tiks iesētas, jo ātrāk tās sāks ražot. Ja sēj jau janvārī vai februārī, nepieciešams papildu apgaismojums un siltums. Ja tos nav iespējams nodrošināt, labāk sēt martā vai aprīlī. No sējas līdz ražai paies apmēram 3–5 mēneši.
Pašiem ievākt sēklas ieteicams tikai no mēnešzemenēm. F1 hibrīdu sēklu vākšana būs kā eksperiments, jo var gadīties, ka augs nelīdzināsies mātes augam un rezultāts nebūs tāds, kā cerēts.
Lai ievāktu zemeņu sēklas, ogām jābūt pilnīgi gatavām, pat pārgatavām, jo tad sēklas būs nobriedušākas.
- variants. Zemenes izspaida uz papīra, kas labi uzsūc mitrumu, piemēram, filtrpapīra, izžāvē un nobrucina sēklas.
- variants. Saspaida ogas, aplej ar ūdeni un kārtīgi samaisa. Virspusē nostāsies biezumi – mīkstumi un tukšās, nedīgstošās sēklas –, bet apakšā nosēdīsies derīgās sēklas. Tad šķidrumu nolej, sēklas izžāvē, saber paciņās un uzglabā līdz pavasarim.
Kā rūpēties?
- Mēnešzemenes ir pieticīgākas un pacietīs arī nelielu noēnojumu, bet lielogu remontantās zemenes noteikti jāaudzē saulītē.
- Gan vienas, gan otras stāda neitralizētā kūdras substrātā, gaisa caurlaidībai pievienojot perlītu vai sterilizētas smiltis, kā arī auglīgu komposta zemi. Jārēķinās, ka ar dārza zemi var ievazāt slimību ierosinātājus. Substrātu pirms stādīšanas ieteicams bagātināt ar lēnas iedarbības mēslojumu, piemēram, Osmocote. Papildmēslošanu sāk pēc mēneša, kad augi iesakņojušies. Mēslo ar ūdenī šķīstošo mēslošanas līdzekli, kas satur vairāk kālija. Ar mēslojuma šķīdumu zemenes aplaista reizi nedēļā vai divās nedēļās, skatoties uz iepakojuma, kādā koncentrācijā to drīkst lietot. Labāk izvēlēties kompleksos mēslošanas līdzekļus, kas satur vairākus elementus, tai skaitā mikroelementus. Piemēram, sākumā, kamēr izveidojas lapas, var lietot zaļo Kristalonu, kas satur vairāk slāpekļa, bet, kad ienākas ogas, pāriet uz sarkano, jo vairs tik daudz slāpekļa nevajag – ogas tā ietekmē kļūs ūdeņainas un mīkstas.
- Ļoti svarīgi raudzīties, lai zemenes neiekalst. Ūdens trūkums augiem sagādās šoku, samazināsies raža, un pēc tam būs grūti atkopties. Tā ir lielākā kļūda, kuras dēļ zemeņu audzēšana reizēm nepadodas.
Kaitēkļi un slimības
- Ja remontantās zemenes aug aizsargātā vietā, kur blakus nav vecu zemeņu, no kurām var izplatīties kaitēkļi un slimības, tās parasti ir veselīgas, taču aizvējā var uzmesties miltrasa.
- Ja laista pārāk intensīvi un pods bieži ir slapjš, mēdz attīstīties pelēkā puve. Tad vienkārši jānovāc iebojātās ogas, lai puve nedarbotos tik postoši. Mazdārziņos gan pret pelēko puvi, gan miltrasu palīdzēs preparāts Vitisan, ko var izmantot arī bioloģiskajā audzēšanā. Jālieto reizi nedēļā, tiklīdz parādās slimības pirmās pazīmes.
- Sausā, karstā vasarā uz zemenēm no citiem augiem mēdz pārceļot tīklērces. Ļoti bieži tās vasaras beigās bojā uz balkona augošas zemenes, kas sāk dzeltēt, sanīkst un sāk ražot sliktāk. Tīklērcēm patīk saules apspīdēta, silta vieta aizvējā. Kaitēkļu koncentrāciju var samazināt, pārvietojot podu uz kādu vējaināku vietu, regulāri laistot un, ja iespējams, paaugstinot gaisa mitrumu. Vecās lapas, uz kurām savairojušās tīklērces, jānovāc. Tīklērces un arī citus kaitēkļus palīdzēs apkarot dabiskas izcelsmes sēņu preparāts Naturalis. Jāievēro lietošanas instrukcija, kas izlasāma uz iepakojuma.
Kā izaudzēt stādus?
- Apmēram mēnesi pirms sēšanas sēklas ar visu paciņu ieteicams paturēt ledusskapī – tad tās labāk dīgs.
- Kastītes piepilda ar neitralizētu, bagātinātu kūdras substrātu, to pieblīvē un uzkaisa sēklas. Pēc tam tās viegli apber ar ļoti plānu cepeškrāsnī izkarsētu smilšu vai perlīta kārtiņu. Pieredze liecina, ka labāk izmantot smiltis. Viegli piespiež, lai sēklas ciešāk saskartos ar augsni, un aprasina.
- Sākumā, kamēr nav parādījušies dīgsti un nav vajadzīga gaisma, kastītei pārliek pāri plēvi vai stiklu, lai substrāts tajā tik ātri nežūst. Palaikam ar pulverizatoru apsmidzina, lai substrāts pastāvīgi būtu mitrs. Lai sēkliņas dīgtu, nepieciešama vismaz 20 grādu temperatūra.
- Kad sāk dīgt, piesegums jāņem nost, lai labāk piekļūst gaisma un dīgsti nesāk stīdzēt. Rodoties aizdomām, ka veidojas pelējums, var palaistīt ar viegli rozīgu kālija permanganāta šķīdumu.
- Ja dīgsti sadīguši biezi, kad redzamas mazas lapiņas, izpiķē. Attālums atkarīgs no tā, cik ilgi tos kastītē audzēs. Ja īslaicīgi, pietiks ar piecu centimetru attālumu. Ja izmanto kaseti, iepiķē katrā kasetes šūniņā.
- Kad augi paaugušies, tos stāda podos vai kastēs. Kad vairs nedraud pavasara salnas, stādus nes ārā. Iepriekš pakāpeniski norūda, saulainās dienās iznesot ārā un pa nakti iekšā. Sākumā podus neliek tiešā saulē vai arī uzklāj tiem agrotīklu, lai neveidotos saules apdegumi.
Kur nopirkt sēklas?
- agrimatco.lv
- kurzemesseklas.lv
- marupesseklas.lv
- veikalsdarzam.lv
- darzaabc.lv
- seklutirgus.lv
- gardenseedsmarket.com
- mullerseeds.nl
