Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ar violeti brūnām, nevis zelta stīgām
Zelta stīgas īstais nosaukums ir smaržīgā kalīzija. Tā pieder pie komelīnu dzimtas un nāk no Meksikas. Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane Purne stāsta, ka nosaukums zelta stīga, visticamāk, aizgūts no krievu valodas, jo par šā auga pēkšņo popularitātes uzplaiksnījumu jāpateicas tieši no Krievijas pirms gadiem desmit, divpadsmit lielā skaitā ienākušajiem rakstiem. Tieši tur pagājušā gadsimta 80. gados sākās šā auga dziedniecisko spēju kultivēšana.
Patiesībā jau stīgas, ko dzen augs, ir violeti brūnas, ar zeltu tām nav nekāda sakara, tāpēc, visticamāk, šis cēlmetāls kalīzijas neoficiālajā nosaukumā ienācis tai piedēvēto ārstniecisko īpašību dēļ.
Kā pavairot kalīziju?
Gada laikā smaržīgā kalīzija var izaugt teju metra augstumā, savukārt horizontālā virzienā tiek dzītas garas stīgas, ko veido mezglaini posmi. Stīgu galos ir rozetē kārtotas lapas, ar kurām kalīzija vairojas. Pieskaroties zemei, šīs galotnes apsakņojas un pakāpeniski nošķiras no mātesauga. Smaržīgo kalīziju iespējams pavairot arī ar spraudeņiem.
Citi lasa
- Viens variants ir spraudeni ielikt ūdenī un pagaidīt, kamēr no mezglu vietām, kur piestiprinātas lapas, iznāk saknes. Kad iznākušas pamatīgas bārkšsaknes, var stādīt augsnē.
- Otrs variants ir spraudeni ielikt kūdras substrātā, kas visu laiku jāsaglabā mitrs. Tieši mitrs, nevis pārliets! Divu nedēļu līdz mēneša laikā tas būs gatavs stādīšanai – viss atkarīgs no apstākļiem telpā, galvenokārt temperatūras svārstībām, kas augam sakņojoties nepatīk. Arī pēc tam smaržīgo kalīziju var audzēt gan augsnē, gan hidroponikā (barības šķīdumā vai augsnes aizstājējā).
- Trešais pavairošanas veids ir stīgas griezt pa gabaliņiem un pēc tam sakņot.
Smaržīgie zelta stīgas ziedi
Kad jautāju cilvēkiem, vai viņu mājās aug smaržīgā kalīzija, daži neizpratnē paraustīja plecus: «Kalīzija jau aug, bet vai tad tā ir smaržīga!?» Zane Purne teic, ka apzīmējums smaržīgā radies no kalīzijas sīkajiem, baltajiem ziediem, kas ir ārkārtīgi smaržīgi.
Augs zied katru gadu, ja vien tiek rūpīgi kopts un tam pietiek gaismas. Kalīziju ļoti ietekmē tas, kādā vietā – tumšā vai saulainā – tā tiek turēta.
Zanei Purnei nācies uzklausīt pat apgalvojumus, ka ēnā un saulē augušās kalīzijas ir divi dažādi augi. Tumšā vietā augušajām smaržīgajām kalīzijām lapas ir vienmērīgi zaļas gan no apakšpuses, gan augšpuses, savukārt saulainā vietā augušajām lapas ir krāsainas – sarkanbrūnas ar violetām dzīslām. Vasarās, kā jau visus telpaugus, kalīziju ieteicams nest ārā, jo visi telpaugi grib arī sauli, vēju un lietu.
Ja gribi skaistu augu, rūpējies par to!
Zane Purne stāsta, ka smaržīgā kalīzija ir ļoti skaists augs, ja vien par to pienācīgi rūpējas un kopj. Pavasarī un vasarā tā jālaista katru dienu, tomēr jāseko līdzi, vai augs nav pārlaistīts. Savukārt gada tumšākajā un aukstākajā laikā pietiek ar laistīšanu divas trīs reizes nedēļā. Ieteicamā gaisa temperatūra ir 18–22 grādi, savukārt gaisa mitrums – 50–60 procentu. Mēslošanu ar šķidro mēslojumu var sākt pēc kārtīgas sakņu sistēmas izveidošanās.
Svarīgi arī smaržīgās kalīzijas stublāju piesiet pie balsta, citādi tas sāks liekties sava un sānu dzinumu svara dēļ, nelabvēlīgi ietekmējot auga augšanu.
Zane Purne uzsver, ka atbilstošos apstākļos smaržīgā kalīzija aug ārkārtīgi viegli un ātri. Arī iespējamība, ka to var skart slimības, ir ļoti minimāla. Tad nu tiešām augam jābūt iekaltētam, gaisam ļoti sausam vai arī kādiem citiem dramatiskiem apstākļiem. Ja runājam par kaitēkļiem, kalīziju varētu skart tīklērce vai pūkainā bruņuts uz lapām.
Kalīzijas frizēšana
Uzklausot pieredzes stāstus, uzzināju, ka vairāki smaržīgās kalīzijas īpašnieki no tās atteikušies, jo augs pārāk izpleties vai arī vienkārši šķitis neglīts. Zane Purne teic, ka tā nu tiešām nav uzskatāma par problēmu, jo jebkuru augu var griezt, tikai cilvēki to nezina.
Griežams ir ikviens telpaugs, tāpat kā āra krūmi, par kuru apgriešanas nepieciešamību mēs liekus jautājumus vairs pat neuzdodam. Augi ir jāveido, tad arī tie būs glīti!
Reizi gadā vai pusotrā smaržīgo kalīziju nepieciešams atjaunot, jo, tai augot, apakšējās lapas sakalst un kalīzija zaudē savu dekorativitāti.
Smaržīgo kalīziju iespējams audzēt dažādi – dzinumus var pacelt uz augšu un pakārt, var veidot krūmu, to var stādīt iekarināmā podā, lai dzinumi aug uz leju. Viss atkarīgs no katra gaumes.
Vai zelta stīga ārstē?
Ieskatoties grāmatās, nemaz nerunājot par plašajiem interneta resursiem, var secināt, ka zelta stīga ir īstens brīnums. Tai tiek piedēvētas bezgalīgas ārstnieciskās īpašības. Dažādos veidos – eļļās, ziedēs, uzlējumos, novārījumos un izvilkumos – tā, šķiet, ārstē pilnīgi visu, sākot no aizcietējumiem un beidzot ar alkoholismu.
Eksperti šajā ziņā ir ļoti skeptiski. Farmācijas doktore Vija Eniņa teic, ka, pārskatot PubMed datus, kas ir uzticamākā vietne par augu pētījumiem, par smaržīgo kalīziju atrodami vien divi ieraksti, no kuriem viens attiecas uz auga ķīmiskā sastāva analīzi, bet otrs ir par iedarbību uz suņiem. Turklāt arī saistībā ar suņiem norādīts uz bīstamības elementiem, bet par auga iedarbību uz cilvēkiem pētījumu vispār nav.
Farmaceite zelta stīgu sauc par tipisku tautas medicīnā lietojamu augu bez pienācīgiem zinātniskiem pētījumiem un lietošanas pamatojuma.
Arī par zelta stīgas lietošanas negatīvajiem aspektiem tiek runāts maz vai pat nemaz, lai arī tādi ir, piemēram, tāda ādas slimība kā kontaktdermatīts.
Zane Purne uzskata, ka šis ir viens no tiem gadījumiem, kad var runāt par grūti izprotamo biznesu, kas eksistē arī augu pasaulē. Viņasprāt, šī pēkšņā un masveidīgā zelta stīgas popularitāte pirms desmit, divpadsmit gadiem kādam bijusi izdevīga.
Tobrīd cita pēc citas izdotas zelta stīgai veltītas grāmatas, kas bijušas pārrakstītas, ne jau oriģināldarbi. Tajās apgalvots, ka zelta stīga ārstē visas iespējamās kaites. Pēc kāda laika mode mainījās, tāpēc arī patlaban augs vairs nav tik aktuāls. Vija Eniņa rezumē: ja cilvēks patiesi tic, ka tieši zelta stīga ir augs, kas viņam var palīdzēt, tad to var droši lietot, jo galu galā arī pašiedvesmai ir dziedinošs spēks, tomēr mūsu pašu augi ir lietošanai drošāki un nebūt ne sliktāki.
