Pirkt vai nomāt?
Līdzīgi kā koplietošanas automašīnas, arī instrumentus var uz noteiktu laika periodu iznomāt, tad atdot to likumīgajam īpašniekam un koncentrēties nākamajiem darbiem. Tā ir moderna un pragmatiska pieeja: ne visas iekārtas nepieciešams iegādāties, it īpaši, ja negrasies izmantot bieži. Atšķirībā no elektriskā ķēdes un zaru zāģa, smalcinātāju visdrīzāk nāksies pielietot reti. Taču tā iegādei jāatvēl visai liela naudas summa, instrumentam būs jāveic apkope, kā arī jāizbrīvē droša vieta šķūnītī. Un, kā tas parasti notiek, – tiklīdz nopirksi, tā iznāks jaunāks un veiktspējīgāks modelis, samazinot priekšgājēja vērtību.
Kādas ir nomas iespējas? Internetā atrodami dažādi piedāvājumi, sākot no 30 eiro diennaktī par vienkāršākiem darbiem paredzētu smalcinātāju un līdz 150 eiro par jaudīgu pašgājēju, kuram līdzi brauks strādnieks, kurš sešas stundas palīdzēs tikt galā ar zaru gūzmu. Taču, protams, jārēķinās arī ar dažādām nomas izvēles blaknēm.
Piemēram, jo tālāk dzīvo, jo dārgāka būs smalcinātāja atvešana. Degvielas izmaksas minētajās summās visbiežāk nav iekļautas. Pie dažiem iznomātājiem būs jābrauc pašiem, tātad vajadzēs auto un prasmi braukt ar piekabi. Nomāšana prasa arī atšķirīgu pieeju darbam – jo ātrāk visu izdarīsi, jo lētāk būs, tāpēc zarus vajadzēs jau laikus savākt vienkopus.
Tāpat tavi brīvie datumi var nesakrist ar iznomātāja darba kalendāru, un izmaksām nāk klāt arī drošības nauda. Ja vēl gadās nekaunīgāks smalcinātāja īpašnieks, kas aplami apgalvos, ka esat kaut ko ne tā izdarījis, lai tikai ieturētu drošības naudu, tad dienas beigās smalcinātājā gribēsies ielikt ne tikai zarus… To visu sasummējot, pašsaprotama var būt izvēle instrumentu tomēr iegādāties pašam, īpaši tiem, kas dzīvo pēc principa – savs ir savs.