Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā un cik daudz sēt?
Vidējā sēklu izsējas norma ir 25–40 g/m2. Lai būtu vienkāršāk rēķināt, varam pieņemt, ka sējam 33 g/m2 un pārrēķināt kilogramos, proti ar 1 kg sēklu varam apsēt 30 m2. Lai sarēķinātu nepieciešamo sēklu daudzumu, teritoriju nosoļo vai izmēra ar mērlenti, aprēķina laukumu kvadrātmetros un, rezultātu izdalot ar 30, iegūst nepieciešamo kilogramu skaitu. Lielākā teritorijā, lai ietaupītu sēklu, var nedaudz samazināt izsējas normu un sēt ne vairāk kā 25 g/m2. Zāliens tāpat saaugs, tikai paies nedaudz ilgāks laiks.
Vienmērīgāk izkaisīt sēklu var ar sējmašīnu, taču zālienu var iesēt arī ar rokām. Sēšanai jāizvēlas bezvēja diena, vējains laiks šo darbu ļoti apgrūtinās.
Lai saprastu, cik daudz sēklas jākaisa, pirms sēšanas var iezīmēt 1 m2 (1 × 1 m) parauglaukumu, novelkot lenti vai ievelkot līnijas, un to uzrušināt. Tad iesver trauciņā 33 gramus, kas paredzēti uz kvadrātmetru, un vienmērīgi izkaisa šajā laukumiņā. Tad būs iespējams novērtēt, kā izskatās sēklu daudzums, kas jāizsēj. Ņemot to par paraugu, sēj sēklas visā platībā. Tas būs visvienkāršākais veids, kā iesēt vienmērīgi. Sasējot par biezu, zālītei būs liela konkurence par barības vielām un var parādīties slimības, piemēram, miltrasa.
Pēc sēšanas izkaisa arī mēslojumu. To izvēloties, jāpievērš uzmanība slāpekļa, fosfora un kālija attiecībām – NPK skaitlim. Slāpeklim vajadzētu būt divreiz vairāk nekā fosforam un kālijam, piemēram, NPK 22–11–11, 24–6–12 vai 27–6–6. Labs mēslojums ir, piemēram, Florovit, kas satur arī dzelzi un citus mikroelementus un palīdzēs cīņā ar sūnu. Svarīgi nepārspīlēt ar fosfora daudzumu, jo zāle to daudz nepatērē un tas uzkrājas augsnē. Gādīgi saimnieki nereti izvēlas komplekso mēslojumu ar vienādām darbīgo vielu proporcijām un kaisa to četras reizes gadā četrus gadus, līdz beigās zāle vairs neaug. Veicot augsnes analīzes, atklājas, ka fosfors ir pārdozēts, un tad vairs neko nevar darīt, jo tas no augsnes izskalojas tikai vairākās desmitgadēs.
Mēslojumu lieto apmēram tikpat daudz, cik zāliena sēklas, t. i., 30–45 g/m2 (viena sauja) jeb 1 kg/30 m2 un 10 kg/300 m2. Tāpat kā sējot sēklu, arī mēslojumu vispirms var izkaisīt parauglaukumā un tikai pēc tam visā platībā.
Pēc sēklu izkaisīšanas tās ar grābekli vieglām apļveida kustībām vienmērīgi ierušina 0,5–1 cm dziļumā. Jo mazāk sēklu pēc tam būs redzams virspusē, jo labāk. Sēklas, kas paliks virspusē, tiks noskalotas vai aizpūstas ar vēju. Pēc tam augsni vēlreiz pieveļ, bet, ja ruļļa nav, vienkārši salaista.
