Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
11
-
1
-
0
-
4
-
0
-
1
-
1
-
Raksts publicēts žurnāla Ievas Dārzs 2018. gada 2. numurā
Pieredzē dalās Jānis Dukaļskis, kurš hipeastrus audzē 20 gadus, piedāvā Holandes selekcijas sīpolus, kas paredzēti uzziedināšanai ziemas mēnešos un parasti ir divreiz lielāki par veikalos nopērkamajiem, tādēļ var garantēt no viena sīpola vismaz divus ziedkātus ar 3–5 ziediem uz katra.
Stādīšana
Ja hipeastru gribas uzziedināt mājās un ir nopirkts sīpols… Hipeastriem ir bagātīga sakņu sistēma, tāpēc sīpols jāstāda pietiekami dziļā podā, bet ne lielā – tā diametram jābūt tikai nedaudz (līdz 3 cm) platākam par sīpolu. Vienā podā vai kastē var cieši citu pie cita ievietot arī vairākus sīpolus.
Traukam noteikti jābūt ar caurumu. Hipeastram netīk, ja saknes mirkst ūdenī, tāpēc vispirms podā jāieliek drenāžas kārta – māla lauskas, sīki olīši vai rupja grants.
Vēlamais augsnes maisījums: grants, lapu trūdzeme, mēslu trūdzeme un velēnu zeme attiecībās 1:1:1:1, substrātam jābūt caurlaidīgam un tajā pašā laikā barības vielām bagātam. Var stādīt arī parastā dārza augsnē. Vēl viena nianse – jāstāda sekli. Tā, lai puse vai pat divas trešdaļas sīpola paliek virs augsnes. Pēc iestādīšanas viegli jāaplej un jānovieto siltumā ap 18–20 grādiem. Kamēr nav parādījušies ziedpumpuri, hipeastru vairs nelaista. Gaisma sākumā arī nav nepieciešama – tā vajadzīga, kad ziedkāts iznācis apmēram 10 cm virs sīpola. Tad arī sāk regulāri laistīt ar siltu ūdeni un podu novieto uz palodzes. Vajadzīgs siltums 20–25 grādi. Ja sāk laistīt pirms ziedneša parādīšanās, attīstās lapas un ziednesis paliek sēžot, augs nezied.Vēlams, lai laistot ūdens nokļūst uz sīpola virsmas, lapu žāklēs.
Kā pagarināt ziedēšanu
Ļoti siltās telpās hipeastri ātri nozied. Tāpēc, kad pumpurs sāk jau krāsoties, hipeastru vajag pārnest vēsākā vietā – 15 grādos –, un tad tas ilgāk priecēs. Bet līdz ziedēšanai gan augam vajag siltumu, lai tas saņemas un vispirms izdzen ziedkātu, nevis lapas. Optimāli ir 25 grādi. Savukārt vēsā telpā notiks otrādi – lapas izsprauksies pirmās, bet ziedkāts mocīsies un varbūt pat vispār neveidosies. Kad zieds sāk plaukt, to var arī nogriezt un ievietot vāzē – tas pakāpeniski atvērsies, nenoņemot spēku sīpolam.
Ēdienkarte un lutināšana
Ja hipeastrs iestādīts trūdvielām bagātā augsnē, ziedēšanas laikā papildmēslojums tam nav vajadzīgs. Taču ziedot sīpols iztērē gandrīz visu enerģiju, tāpēc tam tā jāatgūst. Tiklīdz augs noziedējis un strauji aug zaļās lapas, hipeastru varētu ik pēc 7–14 dienām piebarot ar kādu no kompleksajiem ūdenī šķīstošajiem mēslojumiem, kuros ir vairāk slāpekļa. Pirmajās reizēs ar vājas koncentrācijas šķīdumu. Schultz būtu ideāli, bet der arī visparastākais mūsu pašu labi zināmais Vito. Augam nepieciešams ūdens, barības vielas un saules siltums – tad lapās turpinās fotosintēze un sīpols atkal uzkrāj spēku. No jūlija līdz augustam dod komplekso mēslojumu, kurā vairāk ir fosfora un kālija, kas palīdz attīstīties ziedaizmetņiem. Jo augam vairāk veselīgu lapu vasarā, jo vairāk ziednešu veidojas nākamajā gadā. Ak jā, nokaltušos ziedus vajag nogriez, lai augs netērētu enerģiju sēklu veidošanai!
Kas modē?
Pasaulē ir simtiem hipeastru šķirņu un hibrīdu ar neparastām ziedu formām, īpatnējiem krāsu toņiem, atšķirīgiem ziedkātu garumiem. Pamazām hipeastru daudzveidību sāk iepazīt arī Latvijā – pamatā dažādo šķirņu sīpolus pie mums ieved no Nīderlandes. Lai hipeastrus savairotu pārdodamos daudzumos Latvijā, vajadzīgi septiņi gadi, jo bērni tiem veidojas reti un pa vienam. Nīderlandē vairo citādi, audzē siltumnīcās. Ar hipeastru selekciju visražīgāk tradicionāli nodarbojas Nīderlandē un ASV, arī Japānā. Pēc ziedu izskata hipeastru šķirnes tagad iedala deviņās lielās grupās – lielziedu (Galaxy Group), sīkziedu (Diamond Group), miniatūrziedu (Colibri Group), pildītie lielziedu (Double Galaxy Group), pildītie sīkziedu (Double Galaxy Group), pildītie miniatūrziedu (Double Colibri Group), zirnekļveida (Spider Group), tauriņziedu (Butterfly Group) un trompetziedu (Trumpet Group). Bet mode… Tā ir pilnīgi neparedzama.
Lai ziedētu arī nākamgad
Lai hipeastrs ziedētu, tam vajadzīga 100–120 dienu ilga atpūta. Parasti augustā augs jādzen gulēt – lai gan lapas ir vēl zaļas, jāļauj, lai hipeastrs lēnām iekalst, vairs nelaista. Kad lapas nokaltušas, ar visu podu novieto tumšā vietā. Agrāk podus ar visiem sīpoliem bāza pagultē vai lika pieliekamajā, lai hipeastrs guļ tur. Ja nav vietas, kur augam pabūt tumsā, podam var uzlikt papīra cepuri vai to visu ietīt avīzē un nolikt priekšnamā uz grīdas. Tad sīpolam sākas miera periods, un tas ilgst 3–5 mēnešus, augu nemaz nelaista. Ir arī cita uzglabāšanas tehnoloģija: augustā patrauc augu laistīt, pēc pāris nedēļām sīpolu izņem no poda, noliek sausā vietā uz avīzēm un sagaida, līdz tam nokalst lapas. Tad uzglabā kā tulpju sīpolus papīra turzā vai kurpju kastē. Citi ietin avīzēs un tur ledusskapja apakšējā nodalījumā. Hipeastram miera periodā vajadzētu sausu telpu, kurā ir 10–16 grādu. Kad gribi, lai hipeastrs pēc mēneša uzzied, stādi to podā un nes siltā vietā.
Ko darīt, ja hipeastrs aizgulējies un negrib mosties? Tad to var nolikt ļoti siltā vietā – pie mūrīša vai radiatora – un nedaudz aplaistīt. Parasti šāda metode augu pamodina.
Savukārt pavasarī, kad beigušās salnas, podus ar hipeastriem, kas jau noziedējuši, var pierakt dārzā. Pa vasaru var turēt ar visiem podiem zem ābeles – pusēnā, lai nav visu laiku saulē. Vienīgi jāuzpasē, lai gliemeži neapēd lapas. Var nolikt arī uz balkona vai lodžijas vietā, kur augs necieš no pārmērīgiem nokrišņiem un tiešiem saules stariem. Ik pēc 2–3 gadiem podos augošos hipeastrus pārstāda. To var darīt pēc noziedēšanas vai miera perioda beigās.
Ko darīt ar bērniņiem?
Dažkārt ap mātesaugu izaug atvases. Ja vēlies, lai podā būtu vairāki hipeastri, tās atstāj turpat. Ja ne – rudenī, kad izveidojušās dažas patstāvīgas saknes, jauno sīpoliņu atdali no mātes sīpola un pārstādi katru savā podā. Pirmos divus gadus bērnus audzē bez miera perioda. Jaunais hipeastrs uzzied apmēram pēc 3–4 gadiem. Tikai pacietību! Augam nepieciešams laiks, lai sakrātu spēkus ziedēšanai.
Sarkanie plankumi
Kādreiz cilvēki satraucas, ka uz lapām un sīpoliem parādās sarkani plankumi un svītras, viņi ir dzirdējuši par sarkano iedegu jeb sarkano puvi, ko izraisa sēne Stagnospora curtisii un kas iznīcina slimo hipeastru un inficē pārējos… Bet tik traki nemaz nav. Pirmkārt, sarkanās svītras uz lapām un sarkanie plankumi uz sīpola dažkārt parādās arī tāpēc, ka hipeastrs vasarā audzis ārā un bijis pakļauts mainīgai gaisa temperatūrai un augstam gaisa mitrumam. Otrkārt, pat tad, ja pašam hipeastra sīpolam ir īstā sarkanā iedega, tie pašatveseļojas. Treškārt, baidoties no infekcijas, sīpols nav uzreiz jālikvidē – to var izārstēt. Proti, ja pamani, ka uz sīpola zem sausajām segzvīņam parādās sarkani punktiņi un svītriņas, kas drīz saplūst lielos laukumos un sīpols ož pēc puvušiem kartupeļiem… Tad sīpolam noņem bojātās segzvīņas un saknes, noskalo zem ūdens un ar asu nazi rūpīgi izgriež visas bojātās vietas. Pēc tam visu sīpolu nosmērē ar 2% pioktanīna jeb metilvioletā šķīdumu, ko var nopirkt aptiekās un izmanto brūču dezinfekcijai. Otrs variants – sīpolu uz divām stundām iemērc 0,25 – 0,5% formalīna šķīdumā. Pēc apstrādes sīpolu nedēļu apžāvē un stāda jaunā podā, jaunā augsnē. Un nevis līdz pusei zemē, bet vēl seklāk – tā, lai substrātā, kam pievienots vairāk smilšu, atrastos tikai sakņu daļa. Tas pasargās augu no iespējamās pūšanas un citu hipeastru inficēšanas. Jāatceras, ka sarkanā iedega izplatās palielinātā mitrumā.
Kur nopirkt sīpolus?
- Jānis Dukaļskis – [email protected]. Jābrauc pakaļ uz Daugmali, jo ziemā pa pastu aizsūtīt ir grūti – pasta mašīnā sīpoli var sasalt.
- Raimonds Petrovskis – dārza centrā Hedera, Rīgā
- royalcolors.com.
- fluwel.com.
- jparkers.co.uk.
