Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tas, ka bietes vairs netiek uzskatītas par parastiem, garlaicīgiem sakņaugiem, ļoti uzskatām atainojas recepšu žurnālos — biete ir moderna un izsmalcināta!
5 gudrības biešu audzēšanā
- Mālaināka augsne. Galda bietes (Beta vulgaris) ir diezgan vienkārši audzējamas, vislabāk tām piemērota vidēji smaga mālsmilts augsne. Audzējot smilšainākā zemē, nepieciešama rūpīga augsnes ielabošana, mēslošana (tikai ne svaigi kūtsmēsli!) un biežāka laistīšana.
- Neiesēj par agru! Lai arī bietes tiek uzskatītas par aukstumizturīgām, jo sēklas sāk dīgt jau tad, kad augsnes temperatūra ir ap 10 grādiem, ar sēšanu labāk nepārsteigties – tas jādara ne agrāk kā aprīļa beigu pusē, maija sākumā (var sēt līdz pat Jāņiem).
- Sēj rindās. Biešu sēklas sēj rindās, atstājot apmēram 30 centimetrus starp rindām. Sēklas sēj 3 centimetru dziļumā un 6–8 centimetru attālumā citu no citas.
- Bietes jāravē! Tiesa, biešu kaplēšana un ravēšana ir apnicīga – to daudzi no mums, iespējams, labi atceras vēl no skolas gadiem. Taču agrotehnikā nekas nav mainījies – bietēm ravēšana patīk un ir vajadzīga.
- Agras un vēlas šķirnes. Atkarībā no šķirnes bietes izaug 2–4 mēnešu laikā – tas jāņem vērā, izvēloties šķirni. Pārāk vēlīnās var nebūt laba izvēle – var nepaspēt izaugt, jo bietes jānovāc līdz salnām.
Ja ražu gribas agrāk, bietes jāsēj martā siltumnīcā.
Citi lasa
Personiskā pieredze
- ILZE LIPSKA, bioloģiskās saimniecības Absolūts ēd saimniece: Bietes garšo pelēm
Mēs audzējam dažādus dārzeņus, un no savas pieredzes varu teikt, ka bietes ir salīdzinoši viegli izaudzējamas. Piemēram, salīdzinot ar selerijas saknēm, kuru veiksmīga audzēšana man joprojām ir mīkla… Mums ir diezgan mālaina zeme, un bietes aug tiešām labi, taču, kad reiz iesējām vienā smilšainākā stūrītī, tas nebija veiksmīgs gājiens – raža bija sliktāka.
Bietes uz lauka sējam maija sākumā – šeit, Vidzemes pusē, pavasaris sākas apmēram divas nedēļas vēlāk, tāpēc aprīlī vēl ir par agru sēt. Bet agrās bietītes, kuras ēdamas ar visām lapām, sasēju siltumnīcā jau martā – dēstus pēc tam var izstādīt arī dārzā. Sējot uz lauka, izmantoju sējmašīnu, lai precīzāki attālumi. Kad izaug pirmās smukās lapas, bietes paretinu – izrautās lieku salātos un zupās, pārējām ļauju augt.
Nekādus kaitēkļus bietēm neesmu novērojusi, vienīgais, kas mēdz šad tad gadīties – melnās saknes. Neesmu speciāliste, lai pateiktu, kas tā īsti ir par vainu, bet izskatās apmēram tā: jau pavasara beigās, vasaras sākumā, kad retinu pavisam mazas bietītes, gadās, ka pa starpām kāda saknīte ir melna. Tās tad vienkārši iznīcinu.
Mūsu saimniecībā bietes visvairāk apdraud peles, un tieši uz lauka, nevis glabāšanas laikā.
Peles apgrauž tās sakņu daļas, kas ir ārā no zemes, un esmu novērojusi, ka īpaši tām garšo tieši dzeltenās bietes – droši vien tāpēc, ka tās ir saldākas. Kā cīnāmies? Pieredze liecina, ka vairāk peles nāk uz bietēm tieši tad, kad tās neesam paspējuši izravēt – laikam jau pelēm ir omulīgāk dzīvoties un paslēpties neravētās vagās! Tāpēc ieteikums: jāravē laikus un regulāri.
Audzējam gan tradicionālās sarkanās galda bietes (parasti šķirni ‘Detroit’), gan arī izmēģinām ko neparastāku – piemēram, dzelteno biešu šķirni ‘Burpees Golden’. Interesanta ir šķirne ‘Chioggi’ – pārgriežot bieti, tā ir ar sarkani baltiem rimbuļiem, izskatās ļoti dekoratīvi, piemēram, esmu griezusi to plānās ripiņās uzkodai kopā ar zaļumu pesto. Bet smukums šai šķirnei ir tikai svaigā veidā – izvārītas ‘Chioggi’ bietes zaudē savu divkrāsainību, kļūst tādas bālgani rozā, un skata īsti vairs nav. Krāsai tomēr jāaudzē klasiskās sarkanās. Daļu savas dārzeņu ražas mēs vedam uz kalti un pēc tam maļam pulverī – biešu pulveris ir izcili labs, lai pievienotu ēdieniem krāsas piešķiršanai!»
- LAIMA HERCBERGA, bioloģiskās zemnieku saimniecības Vizbuļi saimniece: Lai nepāraug, jānogriež lapas
«Bietēm labāk patīk cietāka augsne – varētu teikt tā: piemērotākā ir cieta gulta un mīksta sega. Sēšanai sagatavotu augsni vēlams noveltnēt, mazdārziņā to var izdarīt ar kādu smagāku priekšmetu. Esmu novērojusi, ka pārāk irdenā augsnē bietes (arī mangoldi, spināti u. c.) slikti dīgst. Bet vispār biete – kā jau sakņaugs – nav tik prasīga pēc barības vielām kā, piemēram, kāposti.
Uz lauka bietes es sēju aprīļa beigās, ne agrāk. Gan tādēļ, lai pasargātu no salnām, gan tādēļ, ka citādi līdz rudenim izaugs pārāk milzīgas!
Pret pāraugšanu man gan ir tāda laba metode: lakstu appļaušana līdz pusei.
Tad bietes pārstāj augt, saglabā esošo izmēru. Mēs saimniecībā biešu lapas pļaujam ar trimmeri (nedrīkst arī pārāk daudz nopļaut – tikai kādu trešdaļu no augšas), bet mazdārziņā lakstus var vienkārši smuki apgriezt. Speciāli neretinu – vienīgā retināšana sanāk, kad pavasarī izrauju jaunās bietītes ar visām lapām.
Biežākās biešu vainas manā pieredzē ir kraupis un tādi kā melni pleķi sakņu iekšpusē. Zinu, ka iemesls ir bora trūkums, jo mums ir smilšmāla augsne (jo mālaināka zeme, jo bora vairāk), bet, tā kā esam bioloģiskā saimniecība, dabūt augsnē iekšā boru ir visai sarežģīts jautājums… Bora nav ne pelnos, ne olu čaumalās, ne citos dabiskajos līdzekļos! Esam pat darījuši tā – sēkliņas apbēruši ar mazliet borskābes.
Katru gadu audzējam gan apaļās, gan cilindriskās bietes, jo pircēji apmēram vienādi pieprasa gan vienas, gan otras. Esam uzticīgi Kurzemes sēklu šķirnei ‘Boro’, tās ir bioloģiskas sēklas, arī Mārupes sēklām ir bioloģiskas biešu sēklas no ražotāja Bejo Zaden. Vēl audzējam dzeltenās bietes, bet tām sēklas pasūtu no Vācijas, jo Latvijā neesmu atradusi nekodinātas.»
Iedvesmai no mums dažas receptes ar bietēm:
