Neatkarīgs un skaļš
Mūsdienās aļņusuņus izmanto ne tikai medībām, tie var būt arī kā lieliski kompanjoni ģimenēm, kam patīk aktīvs dzīvesveids. Norvēģu aļņusuns ir ļoti uzticams draugs, taču var būt piesardzīgs pret svešiniekiem. Jāņem vērā, ka pēc dabas tas ir visai skaļš suns, kam patīk aizsargāt savu teritoriju, un riešana ir galvenais saziņas veids. Īpaši skaļš rējējs tas var kļūt, ja dzird aizdomīgus trokšņus. Saimniekiem, kuri mitinās pilsētas dzīvokļos, jābūt gataviem tos apmācīt savaldīties. Tas nebūs viegli, ņemot vērā suņa neatkarīgo raksturu, kas ne tik labprāt padodas dresūrai. Saimniekam pret suni jābūt iejūtīgam, bet arī izlēmīgam un nepiekāpīgam, lai suns saprot, kas no viņa tiek gaidīts.
Pret saviem saimniekiem aļņusuns ir ļoti maigs un draudzīgs, ko gan nevar teikt par attieksmi pret citiem, mazākiem mājdzīvniekiem, kas var uzjundīt aļņusuņa mednieka instinktus.
Arī pavisam mazi bērni nav atstājami vienatnē ar šīs šķirnes suņiem, ja vien aļņusuns nav uzaudzis kopā ar maziem bērniem un citiem mājdzīvniekiem un apguvis nepieciešamās socializēšanās prasmes.
Toties aktīviem pusaudžiem enerģiskais aļņusuns būs īsts sabiedrotais. Suns vienmēr būs labā noskaņojumā un gatavs jauniem piedzīvojumiem. Tomēr temperamentīgajam astainim patīk pakļauties ikdienas rutīnai – ja ierastais dienas ritms tiek izjaukts, suns jūtas apmulsis un satraukts, taču tas nekad nekļūs agresīvs pret savējiem. Aļņusuņi ir arī ļoti tīrīgi – māte mazuļiem jau kucēna vecumā māca, ka nokārtot savas dabiskās vajadzības var tikai noteiktā vietā.