Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vīģeskoks (Ficus carica) tiek uzskatīts par vienu no senākajiem kultivētajiem augiem, un – ne velti, jo tas ir ļoti izturīgs, neprasa daudz rūpju, bet augļi ir sātīgi un bagāti vērtīgām uzturvielām. Mērķtiecīgu masveida audzēšanu Senajā Grieķijā savos darbos aprakstījuši tā laika dabas pētnieki, ārsti un zinātnieki, vīģeskoks pieminēts arī Bībelē un citos senos rakstos. Dāsnais koks tiek uzskatīts par laimes, labklājības, ilgmūžības simbolu, to joprojām stāda ap budistu svētnīcām.
Lapu augļu koks, iespējams, nāk no senās Karijas reģiona, kas stiepjas starp Mazo Āziju un Vidusjūru (mūsdienu Turcijas teritorijā), bet pēc tam izplatījies daudz plašākā teritorijā. Vēstures liecības liek domāt, ka vīģes bija Ēģiptes valdnieces Kleopatras mīļākie augļi, un tam tiek piedēvētas afrodīzija īpašības. Tās esot karstasinīgu cilvēku augļi. Šie ļaudis atšķiras ar lielisku atmiņu un izteiktu libido, ko nespējot mainīt pat gadu ritums.
Dabas brīnums
Vīģeskoks pieder zīdkoku dzimtas fikusu ģintij. Savā ziņā vīģes auglis ir dabas brīnums – neviens nav redzējis ziedošu vīģes koku, jo ziedi atrodas augļa iekšienē. Ja vīģi pārgriež, kamēr tā vēl zaļa, tad redzams, ka tā nav auglis, bet gan ziedkopa ar daudz sīkiem ziediņiem. Kultūras vīģeskokam ir tikai garirbuļu sievišķie ziedi, bet savvaļas vīģeskokam – kā vīrišķie, tā arī īsirbuļu sievišķie jeb pangu ziedi. Ziedus apputeksnē sīka panglapsene, un apputeksnes rezultātā izveidojas kopauglis, ko botānikā sauc par sikoniju. Mūsdienās teju visi kultūraugi paaugļus dod bez apputeksnēšanas, un tas šo koku padara vēl unikālāku.
Gan kultūraugiem, gan savvaļas kokiem paaugļi nogatavojas trīs reizes gadā.
Lai arī skeptisko un neticīgo Latvijas dārznieku netrūkst, viens no zināmākajiem eksotisko augu audzētājiem kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem Māris Linde apliecina, ka viņa dārzā daudzus gadus audzis un ražojis no bijušās Padomju Savienības dienvidiem atvestais vīģeskoks. Tam liktenīga izrādījusies pārāk mitra ziema, un augs ļoti strauji aizgājis bojā.
Kultūras jeb ēdamvīģes koka paaugļus iedala pēc to nobriešanas laika: pavasara Fiori (zied ziemā), vasaras Pedagnuoli (zied pavasarī) un ziemas Cimuruoli (zied rudenī). Plantācijās parasti izmanto dažādu šķirņu vīģeskokus, lai ražu varētu novākt visa gada garumā.
Vīģe ir vienīgā fikusu ģints suga, kas miera periodā nomet lapas.
Spēka un enerģijas bumba
Vīģes satur daudz cukura, a, a, a un a. Tieši kālijs augļos ir tikpat daudz, cik riekstos, tāpēc šie augļi ir ārkārtīgi svarīgi labai sirds un nervu sistēmas darbībai. Svaigas vīģes satur daudz olbaltuma un saharīnus (glikozi un fruktozi), kuru daudzums žāvētos augļos gandrīz vai divkāršojas, tāpēc vīģes iesaka, ja ir novājināts organisms. Augļi ir ļoti bagāti ar dzelzi, tāpēc vērtīgi tiem, kas sirgst ar anēmiju (mazasinību) un spēku izsīkumu. Pateicoties olbaltumam, vīģes palīdz ātri pieņemties svarā. Vīģē ir daudz vitamīnu – C, PP, B grupai piederīgie, karotīns un citi. Tās satur tādu vērtīgu vielu kā ficīns, tāpēc ļoti ieteicamas cilvēkiem, kas sirgst ar trombozi, vēnu mazspēju. Savukārt, pateicoties augstajam joda saturam, gan pats auglis, gan tā novārījums pienā vai ūdenī ir ļoti veselīgs pret vairogdziedzera kaitēm, kuru pamatā ir joda deficīts. Vīģes lieliski iedarbojas arī uz kuņģa-zarnu traktu, uzlabo gremošanu, stimulē nieru un aknu darbību. Tās iesaka arī pret aizcietējumu (garšīgais vīģu ievārījums ir viegls vēdera izeju mīkstinošs līdzeklis), toties lapu novārījumam ir pilnīgi pretēja iedarbība.
Vīģu ievārījums saaukstēšanās slimību gadījumos ir lieliska alternatīva aveņu ievārījumam.
Augļi labi palīdz arī pret elpceļu slimībām – sens efektīvs līdzeklis pret klepu ir pienā vārītas vīģes. Vēl augļu novārījumu lieto skalošanai pret stomatītu, balss aizsmakumu, balss saišu uztūkumu. Tam piemīt temperatūru pazeminoša un sviedrējoša iedarbība. Pavisam nesen atklāta vīģeskoka lapu labvēlīgā iedarbība uz cilvēka ādu. Piemēram, šā auga sula un ēteriskās eļļas nomāc dažu sēnīšu un baktēriju vairošanos. Preparāts furalēns, ko iegūst no vīģes lapām, tiek ieteikts dažos plikpaurības veidošanās gadījumos. Savukārt, piemēram, armēņu tautas medicīnā vīģes augļu sula tiek izmantota pret pinnēm un kā lielisks brūču dziedējošs līdzeklis.
Kā audzēt un pavairot?
Vīģeskoki veiksmīgi tiek audzēti no Eiropas līdz pat tropu un subtropu klimata valstīm. To plantācijās audzē Turcijā, Itālijā, Grieķijā, Alžīrijā, Ēģiptē, Marokā, Irānā un citur, vīģes aizceļojušas un veiksmīgi aug Ziemeļamerikā, Kalifornijā. Viesojoties dažādās valstīs, var novērot, ka savvaļā vīģeskoki aug arī sausā smilšainā, pat akmeņainā un klinšainā augsnē. Koku sakņu sistēma ir agresīva, tāpēc dažkārt tās savvaļā aug kā nezāles ceļu malās. Koks tiešām ir unikāls, jo apliecina savu spēju izdzīvot arī mīnus 20 grādu ziemās.
Eksotisko augu audzētājs Andris Sakne iesaka Latvijā augošajām vīģēm izmantot pēc iespējas treknāku augsni, jo Latvijas klimatiskie apstākļi aizvien ir pārbaudījums vīģeskokiem. Augsnei jābūt viegli mitrai, bagātai ar barības vielām (melnzeme, komposts) vai jāizmanto mākslīgie mēslojumi. Viņš savu vīģeskoku iegādājās Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā kā apsakņotu spraudeni. «Pamazām sāku vīģeskoku rūdīt, radināt pie aukstajām ziemām, līdz esmu radījis augu, kurš Latvijas ziemas veiksmīgi pārcieš. Tomēr tam augļu nebūs, jo tā ir parastā vīģe, kurai nav pat nosaukuma. Pēc lielā pieprasījuma mans vīģeskoks tika sadalīts stādiņos,» pieredzē dalās Andris Sakne. Vietā apņēmīgais dārznieks ir iestādījis jaunu kociņu, kas šogad agri pamodās, apsala, tad vēl cieta no vēlajām salnām, tomēr dzen jaunus dzinumus. Eksotisko augu audzētājs neiesaka vīģeskoku katru gadu nest siltumnīcā vai segt, jo augam pēc iespējas ātrāk jānorūdās. Labāk audzēt vairākus kokus, jo katram būs sava augšanas pieredze. Tāpat viņš uzskata, ka Latvijā dārzā augošai vīģei augļu nebūs, tomēr ir vīģu audzētāji, kas pierādīs pretējo.
Koks apliecina savu spēju izdzīvot arī mīnus 20 grādu ziemās.
Jau selekcionētus vīģeskoku stādiņus arvien biežāk iespējams iegādāties arī populārākajos būvmateriālu un dārza preču veikalos. Pieredze rāda, ka, audzējot šādu vīģeskoku siltumnīcā, kur tas arī pārziemo, var sagaidīt sulīgos un aromātiskos augļus. Raža gan, visticamāk, būs viena, bet, pagarinoties rudens sezonai, iespējams, mieloties ar augļiem izdosies divreiz sezonā.
Kā izrādās, izaudzēt savu vīģeskoku var arī no sēklām, kas iegūtas no lielveikalā iegādātas gardās vīģes, jo vīģes ir sēkleņi. «Es noteikti ieteiktu iesēt vairākas sēkliņas, sekot līdzi, kuri stādiņi aug labāk, tos sākt pakāpeniski no sezonas uz sezonu pieradināt pie aukstākiem laikapstākļiem. Šādi var arī nonākt pie savas unikālās šķirnes, jo katra audzēšanas pieredze, apstākļi, veido auga savdabīgās īpašības, kas atsaucas gan uz lapu veidošanos, gan augļa izskatu un garšu,» stāsta Andris Sakne.
Vīģeskoka salizturība galvenokārt atkarīga no reģionālajiem apstākļiem attiecīgajā vietā un izvēlētās šķirnes. Eksotisko augu audzēšanu parasti iedala reģionos – Ziemeļos no Alpiem un Dienvidos no Alpiem. Klimata izmaiņu rezultātā ziemīgi maigo teritoriju robežas pasaulē strauji paplašinās, pārsniedzot vīnkopības reģionu robežas. Taču, sapņojot par savu vīģeskociņu, jāņem vērā, ka neviena šķirne nav selekcionēta speciāli Latvijas klimatam. Pat sala izturīgās šķirnes iesaka stādīt saulainā vietā un labi drenētā augsnē.
Mazus stādiņus laukā drīkst stādīt tikai trešajā gadā.
Eksotisko augu audzētājs Māris Linde uzskata, ka veikalos nopērkamiem stādiņiem pilnībā uzticēties nevar, bet atzīst – ja paveicas ieaudzēt un aug, tad, protams, labāk, ja tas ir vīģeskoks, kurš selekcionēts kā sala izturīgs. Iegūt spraudeņus no šāda ieauguša vīģeskoka jau garantē izdošanos un veicina šī koka izplatību visā Latvijas teritorijā.
Populārākie raksti
