Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Īsi par Anitru
- Vides žurnāliste. Pašlaik projektu vadītāja uzņēmumā Rīgas meži.
- Pieredzējusi rokdarbniece. Tamborē, ada, pērļo, filcē, šuj, auž, celo, pin adatas pinumā, krāso ar augiem un sēnēm.
- Mācījusi rokdarbus ieslodzījuma vietās.
- 58 gadi.
- Dzīvo pārmaiņus dzīvoklī Babītē vai mājās meža vidū Mazirbē.
- Ir draugs Vilnis, trīs pieauguši bērni, divi mazbērni un sune Irma.
Savu meistarstiķi, cepuri ar pipsiku, Anitra noada stundas laikā, džemperi vai kleitu – divu, trīs stundu laikā. Un dara to tik meistarīgi, ka grūti pat noticēt – šī aizraušanās pie viņas atnākusi tikai pirms gada. «Sākās ar to, ka es meklēju rokdarbu veidu, no kura man nekas nesāp. No adīšanas sāpēja roku locītavas, no aušanas soliņa – mugura, bet rokdarbus gribas! Nopirku lietotu adāmmašīnu, meistare mazliet parādīja, tālāk mājās pati Youtube meklēju, kā darīt. Un tad interneta dievs man izmeta Izraēlas dizaineri Galu Golanski, un man ļoti iepatikās viņas šķērsā metode. Man nepatīk adīt tradicionāli – katru gabalu no apakšas uz augšu. Gala ada no viduslīnijas uz sāniem, tad piedurkni, muguru, otru piedurkni un tajā pašā viduslīnijā pabeidz. Bez vīlēm, atliek vien noslēpt diegu galus un vilkt mugurā. Izskatās neparastāk un ir citāds kritums,» stāsta Anitra.
Pavasarī pieteikusies online mācību kursam pie Galas. Mācības notika krievu valodā un ilga pusgadu, tajās piedalījās kursantes no visas pasaules. Tagad joprojām notiek tikšanās online klubiņā. «Mans dzīvesbiedrs Vilnis pieradis, ka es jau gadu brīvdienās pāris stundu esmu Izraēlā!» smej Anitra.
«Gala Golanska ar savu revolucionāro domāšanu man ir arī kā garīgā skolotāja. Viņa ir Krasnodarā dzimusi ebrejiete, kas pārcēlās uz Izraēlu, paņemot līdzi savu adāmmašīnu.
Lai varētu nopelnīt, adījums viņai jāpabeidz stundas laikā.
Tad arī viņa izdomāja šo ģeniālo metodi. Es adu lēnāk, tērpu tagad varu noadīt divās, trijās stundās. Adot man priekšā ir lapa ar piegrieztni, kur uzrakstīts valdziņu un rindiņu skaits.» Anitai ir arī savi personiskie izgudrojumi – šķērsadījuma dūraiņi, no adījuma filcētas cepures un čības.
Ir rokdarbnieces, kas par mašīnadīšanu rauc degunus – tie neesot īsti rokdarbi. Anitra iebilst: «Mašīnadīšana ir līdzvērtīga citiem rokdarbu veidiem – aušanas un adīšanas krustojums, jo valdziņus veido kā adot, bet ātrums ir kā aužot. Man ir ļoti vienkārša mašīna, taču uz tās var adīt arī burbuļus un caurumus, apaļas līnijas un slīpumus. Mašīna jau pati neada! Cilvēkiem, kas par mašīnadīšanu neko nezina, varbūt šķiet: ieber tik mašīnai kuņģī dziju un pēc tam atnāc izņemt gatavu tērpu. Tā nav, tur ir aprēķini un sarunas ar mašīnu, un tāpat vienmēr trīc sirds – vai šoreiz izdosies? Man joprojām apmēram katrs desmitais gabals nesanāk.»
Anitra arī uzskata, ka mašīnadīšana palīdz saglabāt emocionālo līdzsvaru kovida laikā: «Kad jūtu sevī tramīgumu, aizeju un noadu cepurīti vai bikses. Noteiktā ritmā jābīda adatas, sajaukt nedrīkst – žik-žik-žik! Stundu strādāju, tad paceļu acis, un – vairs nav nevienas bēdīgās, bailīgās domas.»
Kādas ir izmaksas?
- Anitrai ir lietotas, vienkāršas adāmmašīnas no pagājušā gadsimta – Japānā ražotās Brother, pirktas katra par 450 eiro. Strādā labi!
- Online kursi pie Galas Golanskas – 270 līdz 400 eiro (tie notiek krievu valodā). Anitra iesaka sākt ar Sava adīšana, pēc tam Pret noteikumiem.
- Dzija spolēs maksā no 20 līdz 100 un vairāk eiro par kg.
Kur meklēt informāciju?
- https://galagolansky.ru – noderīga informācija par Galas Golanskas šķērsadīšanas metodi, lapā daudz bezmaksas pamācību.
- Adāmmašīnu meistara kontaktinformāciju var atrast mašīnadītāju domubiedru grupās sociālajos tīklos (Facebook ir grupa Mašīnadīšana un Anitras rokdarbu lapa GGšķērsadīšana) vai rokdarbnieču grupās. Pie meistara vērts arī pakonsultēties, pirms iegādāties lietotu mašīnu.
7 padomi iesācējai
- Ļoti svarīgi iemācīties trāpīt izmērā.
- Dzijai jābūt uztītai uz spolēm!
- Dažādu klašu adāmmašīnu adatām ir dažādi lielumi, un katrai garšo citāda resnuma dzija, piemēram, Anitrai ir gan 4. klases mašīna ar smalkākām adatām, gan 3. klases ar rupjākām.
- Lai iemācītos noregulēt adīšanas blīvumu, jāpaeksperimentē ar paraudziņiem.
- Ogrē veikalā Elisenda var nopirkt dziju atlikumus treniņiem.
- Uzmanīgi ar pūkainu dziju, piemēram, mohēru – tā piepūkos adāmmašīnu, un būs ļoti grūti to iztīrīt!
- Lins ir stīvs, grūti adīt.
Amizants piedzīvojums
«Kad tu, cilvēks, aizrautīgi adi un pēkšņi nesaproti – kāpēc mana roka nekustas? Izrādās, ka esi nejauši pieadījusi klāt sava džempera piedurkni!»
Būtiskas nianses
Ļoti svarīgi ir pareizi iekārtot darbavietu, un nozīme ir katram sīkumam. Lai saudzētu muguru, Anitra nopirka rakstāmgaldu ar elektriski regulējamu augstumu. Pirkts lietoto mantu veikalā, maksāja 90 eiro. «Regulēju galda augstumu pēc vajadzības. Man ir arī briļļu kolekcija, lai saskatītu mazos valdziņus, un labas, gaišas lampas.»
Liec aiz auss!
Jāsaudzē rokas, nedrīkst strādāt pārāk ilgas stundas. Kā mēdz teikt pieredzējušas adītājas: rokas var pāradīt.
Anitras uzmundrinājuma vārdi
«Ar parastiem adījumiem ir pilna pasaule. Bet neparasta adīšana dod lielu kaifu un atraisa radošumu. Un, sākot mācīties ko jaunu, ir vieglāk dzīvot. Tā ir psihoterapija un meditācija, galvā nesakrājas sārņi.»
