Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Seko līdzi ēdienkartei
Lai dzīvnieka kažoks būtu veselīgs, svarīgi ievērot pareizu ēdienkarti. Katram saimniekam būtu jāzina, kādas barības vielas dzīvnieks saņem no barības, ko viņš lieto uzturā. Ja ēdienkarti veidojam paši, tajā jābūt pareizi sabalansētiem galvenokārt dārzeņiem un gaļas produktiem, graudaugus nelietojot nemaz vai pievienojot pavisam nedaudz.
Lai saglabātu ādas un kažoka veselību, svarīgi neaizmirst par neaizvietojamajām taukskābēm, kuras var iegūt, pievienojot barībai linsēklas, kvalitatīvu augu eļļu vai citus dabiskos taukskābju avotus. Savukārt, ja dzīvnieks tiek barots ar veikalā nopērkamo sauso barību, rūpīgi jāizlasa tās sastāvs. Vienkāršs špikeris barības kvalitātei esot uz iepakojuma norādītais dienā nepieciešamās devas lielums – jo tā ir lielāka, jo mazāk vērtīgo vielu.
Piemēram, olbaltumvielu, proteīnu vietā būs daudz kokšķiedru, graudu un kliju, kas dzīvnieka gremošanas sistēmai būs jāpārstrādā. Tas atsauksies arī uz kažoka kvalitāti – matiņi būs nespodri, asi un ķersies, kas veicinās spalvas savelšanos. Tiesa, barības izvēle bieži vien nemaz nav tik vienkārša, jo, gluži tāpat kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem gremošanas sistēma un spēja pārstrādāt un izmantot barības vielas ir individuāla.
«Mēs varam dzīvniekam nodrošināt vislabāko barību, bet, ja viņam būs alerģija uz kādu no tās sastāvā esošajām vielām, tā nāks tikai par sliktu,» skaidro Evija.
Ir dzīvnieki, kam ir problēmas ar muskuļšķiedru vai tauku sagremošanu, – tad barība ar augstu proteīnu līmeni nebūs piemērota, jo viņu organisms nespēs to pārstrādāt.
Tāpēc jāmeklē barība ar pazeminātu proteīna līmeni, taču tajā pašā laikā jādomā par to, kā pievienot uzturam kažoka veselībai tik ļoti nepieciešamās taukskābes un minerālvielas, ko citādi dzīvnieks nesaņem. Šādos gadījumos piemērotas būtu veterinārajās klīnikās nopērkamās taukskābju kapsulas, kuras iedarbojas pilina dzīvniekam uz ādas, apejot gremošanas traktu.
Ievēro vienveidību
Dzīvnieku barošanā svarīgi ievērot arī vienveidības principu. «Cilvēkus ļoti baida šis vārds – vienveidība. Taču, ja dzīvnieka uzturs ir sabalansēts, tas ir labākais veids, kā nodrošināt to, ka uzņemtā barība tiks izmantota efektīvi. Dzīvnieka gremošanas traktā attīstās attiecīgās fermentu grupas, lai spētu sagremot barību, kas visu laiku tur nonāk. To strauji mainot, gremošanas trakts nespēj tik ātri pielāgoties un gremošanas procesā pietrūks kādu fermentu, līdz ar ko atsevišķas vielas netiks pilnvērtīgi sagremotas,» skaidro veterinārārste.
Lēkāšana no vienas barības uz citu ne tikai liegs iespēju novērot barības pozitīvos aspektus, bet var pat radīt veselības problēmas dzīvniekam.
Bieži uz klīniku nākot saimnieki, kas nesaprot – kādēļ dzīvnieks pēkšņi kasās, kādēļ kažoks pēkšņi kļuvis nespodrs? Bieži pie vainas ir pārāk strauji mainīta barība. Barības maiņa būtu jāveic pakāpeniski, divu nedēļu laikā. Šis princips jāievēro arī ar mājās gatavotu barību, nedrīkst vienu dienu dot viena veida barību, bet otru – ko pavisam citu.
Veselam dzīvniekam – veselīgs kažoks
Pilnvērtīgs uzturs nav vienīgais aspekts, kas ietekmē dzīvnieka kažoka kvalitāti. To ietekmē arī dažādas slimības un parazīti. Ja dzīvnieks būs slims, saimnieks viņu varēs ķemmēt, cik grib, taču kažoks tik un tā būs nepievilcīgs, nespodrs. To nevar mainīt ne ar kādiem ārējiem līdzekļiem – šampūniem, kondicionieriem, ķemmēm. Uz apmatojumu jāskatās kā dzīvnieka veselības un labsajūtas spoguli. Ja tas nav spožs, veselīgs, vispirms jāraugās, vai dzīvnieks nav saslimis, vai viņš ir atblusots un attārpots.
Jāatceras, ka arī istabas mīluļi nav pasargāti ne no iekšējiem parazītiem, ne ārējiem, piemēram, blusām.
Attārpot suņus un kaķus vajadzētu vismaz divas reizes gadā, taču vislabāk to būtu darīt ik pēc trim mēnešiem. Arī profilaktiskie pasākumi pret blusām jāveic vairākas reizes gadā, atceroties, ka arī mūsu siltajās ziemās blusas ir aktīvas ļoti ilgi. Dzīvnieki piekūst no saņemtajiem kodieniem, daudziem veidojas alerģija, kažoks tiek sakasīts, kā rezultātā suns iegūst dažādas bakteriālas infekcijas. Pēc tam ādu atveseļot ir ļoti sarežģīti, un tas iespaido arī kažoka izskatu.
Ārējie apstākļi
To, kāds būs dzīvnieka apmatojums, nosaka arī ārējie apstākļi. Pirmkārt, dzīvnieka dzīvesvieta – vai tas ir istabas vai āra dzīvnieks? Piemēram, sunim, kas ikdienā uzturas ārā ir dabiski pielāgojies šādai dzīvei, kažoks ne tikai ir biezāks kā istabas sunim, bet arī satur papildu lanolīna slāni (taukviela, kas neļauj mitrumam nonākt līdz ādai). Lanolīns ir arī galvenais iemesls, kādēļ slapjam sunim piemīt specifisks aromāts.
Suni, kas dzīvo ārā, nevajadzētu cītīgi mazgāt, cenšoties atbrīvoties no šī aromāta, jo, pazaudējot dabisko lanolīna kārtiņu, suņa kažoks zaudē arī tam dabiski paredzēto aizsargfunkciju.
Jāņem vērā arī šķirnes specifika, ir dzīvnieki, kam ir ļoti biezs un blīvs apmatojums neatkarīgi no dzīvesvietas. Piemēram, britu kaķu saimnieki bieži vien sūdzas par to, ka mīluļi visu laiku met spalvu. Šādu dzīvnieku apmatojumam jo īpaši nepieciešamas aminoskābes un taukskābes, lai kažoks būtu pabarots. Apmatojums arī regulāri jāķemmē, lai palīdzētu dzīvniekam atbrīvoties no atmirušajiem matiņiem.
Arī gadalaikam ir nozīme dzīvnieka kopšanā. Vasarā jāpieskata garspalvaino peldētāju kažoki – pēc peldēm tie obligāti jāžāvē vai vismaz jānosusina ar dvieli. Pat ļoti karstās vasaras dienā izmirkušais kažoks nežūst, bet gan sāk sust, kas var radīt ne tikai nepatīkamo aromātu, bet arī nopietnas ādas problēmas. Īpaši uzmanība jāpievērš paslēpenēm, vēderam un biksēm jeb kāju aizmugurējai daļai, kur ir īpaši bieza spalva. Tas attiecas ne tikai uz suņiem ar garu, bet arī biezu apmatojumu.
Regulāri jāķemmē
Garspalvaino dzīvnieku īpašniekiem jāatceras, ka no viņu rūpēm par suņa kažoku būs atkarīga arī mīluļa labsajūta. Ja kažoku regulāri neķemmē, tajā veidojas savēlumi, kas plēš ādu, kā arī, dodoties pastaigās, ieķeras dažādas dabas veltes.
Bieži vien dzīvnieks no tā visa cenšas atbrīvoties paša spēkiem, laizot un ar zobiem raujot ārā savēlušos kamoliņus. Taču nereti, šādi sakasot, kamoli kļūst arvien lielāki, piesaistot jaunus un jaunus matiņus. Rezultātā dzīvnieks jutīsies ļoti nekomfortabli, rīvēsies un berzēsies vēl vairāk, kā rezultātā tiks izplēsti matiņi, veidojot pat kailus laukumus un dažādus iekaisumus.
Jāatceras, ka, reti ķemmējot dzīvnieku, procedūra būs apgrūtinoša arī saimniekiem.
Ja dzīvnieks netiek regulāri ķemmēts, viņš nebūs radis pie tā un izrādīs nepatiku pret saimnieku, kurš ķersies klāt jau tā sāpīgajām vietām kažokā. Tādēļ svarīgi dzīvnieku jau no mazotnes pieradināt pie sukāšanas un ķemmēšanas.
Ķemmēšanai svarīga apmatojuma veselības uzturēšanai arī īsspalvainiem dzīvniekiem – ādas masāža nodrošina asinsrites uzlabošanu, kas savukārt veicina minerālvielu un barības vielu uzsūkšanos, kā arī gaisa cirkulāciju. Turklāt tā ir arī iespēja saimniekam laikus pamanīt izmaiņas dzīvnieka kažokā, piemēram blaugznas, apsārtumus, apmatojuma izkrišanu.
Jāatceras, ka problēmu gadījumā kažoka atjaunošanās prasa salīdzinoši ilgu laiku. Lai no mata sīpoliņa izaugtu jauns matiņš, nepieciešamas vidēji trīs nedēļas. Diemžēl dermatoloģiska rakstura slimības iegūstamas krietni vien ātrāk, kā arī tām tīk strauji progresēt. Tādēļ svarīgi tās laikus pamanīt.
Arī kaķis jāpieradina pie sukāšanas
Lai gan ar kažoka tīrīšanu kaķis lieliski tiek galā pats, viņš tomēr regulāri jāsukā, īpaši apmatojuma maiņas periodos – rudenī un pavasarī. Tas jādara, lai palīdzētu kažokam atbrīvoties no liekā apmatojuma un tas nenonāktu kaķa gremošanas traktā.
Šajā laikā regulāri jāķemmē gan garspalvaini, gan īsspalvaini kaķi, pretējā gadījumā sekos spalvu kamolu atvemšana vai – vēl sliktāk – spalvu kamols savelsies vēderā un, lai no tā atbrīvotos, būs nepieciešama veterinārārsta palīdzība. Ķemmēšana palīdzēs savākt arī spalvas, kuras citkārt nonāktu uz mēbelēm, paklājiem vai apģērba.
Mazgāšana gan kaķa kažokam, izņemot īpašus gadījumus, nav nepieciešama.
Ar mazgāšanu nevajag aizrauties!
Tas, cik bieži jāmazgā suns, jāskatās individuāli, vidēji tas būtu jādara reizi vai divas mēnesī. Bieži vien suņus, kas pavasara, rudens vai ziemas sezonā sastaigā dubļainas ķepas un pavēderi, ar tīru ūdeni noskalo katru dienu.
Ja, mazgājot suni, vēlies izmantot šampūnu, rūpīgi izpēti iepakojuma etiķeti, uz kuras norādīts, cik bieži ar šo konkrēto līdzekli dzīvnieku drīkst mazgāt.
Šampūna norādēm būtu jāseko un dzīvnieku tomēr nevajadzētu mazgāt pārāk bieži, citādi dzīvnieka āda tiek attaukota, zūd dabiskais aizsargslānītis un rodas taukskābju deficīts, kas pēc tam negatīvi ietekmē kažoka izskatu. Šampūnus, kas paredzēti biežai mazgāšanai, vairāk izmanto izstāžu suņu mazgāšanai vai balto suņu apmatojuma kopšanai. Šīs produktu līnijas īpaši veidotas, lai pat pēc biežas mazgāšanas neveidotos ādas problēmas un tā būtu pabarota.
Īpašas rūpes – kailo dzīvnieku kopšana
Regulāri jākopj arī tie dzīvnieki, kuriem šķirnes īpatnību dēļ kažoka nemaz nav. Šiem dzīvniekiem uz ādas veidojas sviedru kārtiņa, tādēļ tie regulāri jāmazgā, lai nebūtu lipīgi. Mazgāšanai jālieto speciāli šampūni, kas paredzēti nevis kažoka, bet gan ādas kopšana, kā arī ikdienā jāveic tīrīšana ar mitru salveti. Evija uzsver, ka tīrīšanai nedrīkst izmantot veikalos nopērkamās mitrās salvetes ar dažādām piedevām, bet vislabāk izmantot tīrā ūdenī samērcētu kokvilnas drāniņu.
Arī vasarās dzīvnieki, kam nav apmatojuma, īpaši jāuzmana – saules gaismas iedarbības rezultātā viņiem mēdz veidoties apdegumi vai pat ādas vēzis. Īpaši jutīgi pret sauli ir baltie dzīvnieki. Ādas apdegumi dzīvniekiem veidojas līdzīgi kā cilvēkam – sākot ar apsārtumu un mazām čūliņām līdz pat tam, ka āda nolobās. Tādēļ dzīvnieciņš jāuzmana, nedrīkst visu dienu ļaut tam pavadīt tiešos saules staros, kā arī jālieto speciāli pretapdeguma krēmi.
Arī grauzējiem svarīga higiēna
Lielākus dzīvnieciņus, tādus kā seskus un trusīšus, var arī paķemmēt, kas nodrošinās ādas masāžu, kā arī papildu kontaktu ar saimnieku. Ar mazgāšanu gan būtu ļoti jāuzmanās, jo šie dzīvnieciņi viegli saaukstējas. Ja nu tomēr nepieciešams mazgāt, pēc tam dzīvnieciņš kārtīgi jāizžāvē un jāsargā no caurvēja.
Trusīšiem jāuzmana vēdera izeja – problēmas gremošanas traktā ir pirmās, kas rada apmatojuma izmaiņas un salipšanu.
Savukārt mazajiem grauzējiem – žurciņām, pelēm, kāmīšiem – svarīgākais ir uzturēt būdu tīru. Ja dzīvnieciņš būs vesels un viņam būs pietiekami plašs būris, kas tiks regulāri tīrīts, arī apmatojums būs veselīgs un dzīvnieciņš laimīgs. Mazie grauzēji paši ir tīrīgi un savu apmatojumu sakopj paši, piemēram, degu pelēm un šinšillām noteikti jāierīko smilšu vanniņas, kurās tās mazgā savus kažociņus. Ja tas netiks darīts, tad, protams, apmatojums būs neglīts un salipis.
Jāpalīdz apmatojuma maiņas periodā
Laikā, kad mainās apmatojums, tas ir pavasarī un rudenī, dzīvniekiem īpaši nepieciešamas papildu minerālvielas un taukskābes. Ja tās netiks nodrošinātas, tad arī apmatojuma maiņas periods pagarināsies, jo dzīvnieka organisms nespēs tikt galā ar šo slodzi.
Bieži ir tā, ka šo vielu trūkuma dēļ dzīvnieks sāk mainīt kažoku un dara to ārkārtīgi ilgi, kas sagādā grūtības ne tikai pašam dzīvniekam, bet arī saimniekam. Lai palīdzētu savam mīlulim veiksmīgi tikt galā ar apmatojuma maiņu, būtu vēlams ikdienas uzturam pievienot dažādas omega taukskābes, kas nopērkamas visdažādākajos formātos – tā var būt apēdama kapsula vai arī skaustā pilināma.
Taukskābes var lietot gan ilgstoši, gan tikai apmatojuma maiņas periodā, piemēram, reizi nedēļā pilinot skaustā. Vēl uz apmatojuma kvalitāti tā maiņas periodā labvēlīgi iedarbojas vitamīni, kuros ir biotīns. Kopumā šajos periodos var pastiprināti piebarot arī dažādas minerālvielas un vitamīnus, lai iegūtu pēc iespējas labāku rezultātu. Par to, kādas papildbarības nepieciešamas tieši jūsu mājdzīvniekam, vislabāk konsultēties ar savu veterinārārstu.
