Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Rācenis (Brassica rapa) un kālis (Brassica napus) ir krustziežu jeb kāpostu dzimtas augi. Rāceņi parasti ir izmēros mazāki, lai arī tos var izaudzēt pat 300–350 gramu smagus, savukārt kāļi ir lielāki, bet pārāk lielus tos nav ieteicams audzēt, jo tad saknes būs koksnainas, šķiedrainas un negaršīgas. Arī tirgū un veikalos labāk izvēlēties mazāka izmēra kāļus.
Audzēšanas ABC
Gan kāļus, gan rāceņus sēj tieši zemē, parasti aprīļa beigās. Kāļu sēklas sēj patālāk citu no citas, apmēram sprīža attālumā, bet rāceņu sēklas uz pusi tuvāk, 5–7 cm attālumā. Kāļi aug ilgāk, tiem no sēklas uzdīgšanas brīža līdz ražas novākšanai paiet 120–140 dienas – pavasarī iesēj un tikai rudenī novāc. Savukārt rāceņi aug ātrāk, un tos var izaudzēt gan agrīnai ražai ap jūliju, gan rudens ražai. Jāņem vērā, ka rāceņi garās dienas apstākļos zied, tāpēc tos ieteicams sēt vai nu aprīļa beigās, maija sākumā, vai pēc 15. jūlija – ja iesēs jūnija sākumā, visdrīzāk augi izziedēs.
Bieži dzirdēts, ka kāļu audzēšana nav vienkārša. Kādi tam ir iemesli? Pirmkārt, lauki var būt inficēti ar sakņu augoņiem, un šādā augsnē kāļi neaugs. Otrs iemesls ir kāpostu muša, kas Latvijā ir liela problēma, jo nav ķīmisko līdzekļu, kurus varētu lietot pret šiem kaitēkļiem. Patlaban ir pieejams bioloģiskais līdzeklis, entomopatogēnās nematodes, taču šo preparātu ražo Anglijā un, ņemot vērā karantīnas sertifikātus, piemēram, pagājušajā vasarā tas nebija pie mums nopērkams.
Taču ar kāpostu mušu ir vēl kāda problēma. Ja, piemēram, uz augiem ir laputis, viegli var ieteikt, kas darāms. Bet ar augsnē mītošajiem kaitēkļiem, kādi ir arī kāpostu mušas kāpuri, ir grūti – proti, nevar saprast, tieši kurā brīdī vajag lietot augu aizsardzības līdzekli. Skatoties uz augsni, nekādi nevaram zināt, vai kāpurs jau izšķīlies, cik liels tas ir, vai jau ielīdis saknē vai tikai plāno to darīt… Turklāt visi kāpuri to nedara sinhroni vienā dienā! Tāpēc cīņa varētu būt grūta. Ar kāpostu mušu var cīnīties, arī laikus izlaižot uz lauka trihogrammas (kukainīšus, kas palīdz iznīdēt kāpostu mušu). Vēl pēc iesēšanas sējumus var apsegt ar pretkukaiņu tīklu. Tas palīdzēs augus nosargāt, izņemot reizes, kad kāpostu muša būs pārziemojusi uz lauka. Tad tā līdīs no zemes ārā, un tieši tīkls neļaus tai aizlidot nekur prom… Tāpēc šī pārklāšanas metode var noderēt tad, ja zināms, ka kāļus vai rāceņus sēs tīrā zemē, kur iepriekšējā gadā nav auguši nekādi krustziežu dzimtas augi.
Vēl viens priekšnosacījums labai kāļu ražai ir spēja gana daudz nodrošināt sējumus ar ūdeni. Jālaista, jālaista, jālaista – kamēr stādiņi vēl mazi un kārtīgi ieaugas. Kāļiem patīk augt mitrā augsnē, un arī pretošanās spēja kaitēkļiem tad esot augstāka. Nodrošinājums ar ūdeni ietekmē arī ražu – sausos apstākļos auguši kāļi būs koksnaini un negaršīgi. Augsnes prasību ziņā šīs saknes nav pārlieku cimperlīgas – augs arī tīrā smiltī, kas ielabota ar kūtsmēsliem.
Vai zināji?
- Zaļā pierīte kāļiem ir normāla pazīme – citreiz zaļa, citreiz violeta, tas atkarīgs no šķirnes. Tāda tā ir tāpēc, ka kāļiem raksturīgi augt daļēji ārā no zemes. Tas ir hlorofils, kas ir pilnīgi miermīlīgs un veselībai nekaitīgs, ja salīdzina ar solanīnu, kas ir indīgs un veidojas zaļos, gaismā uzglabātos kartupeļos.
- Rāceņu garša ir maigāka, salīdzinot ar kāļiem. Bet abās saknēs ir sēra savienojumi, kas piešķir raksturīgo mazliet rūgteno garšu, – cilvēku veselībai šie savienojumi, glikozinolāti un tiocianāti, ir pat ļoti vēlami. Kad kāļus un rāceņus rīvē un griež (tas attiecas arī uz citiem kāpostaugiem!), šīs vielas pastiprināti izdalās, tāpēc noteikti vēlams ēst arī svaigā veidā.
