Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Konsultē Pēteris Duļevskis, stādaudzētavas Arumi saimnieks ar 20 gadu pieredzi.
Platumā kizils izaug 2,5–3 metrus. Vainags – noapaļots, lapas ir gaiši zaļas vai zilganzaļas, bet rudenī krūms skaisti krāsojas – tas kļūst izteikti sarkans.
Citi lasa
Kizils ir ļoti ātraudzīgs un augsnes ziņā ārkārtīgi neizvēlīgs, pacieš arī mitrākas vietas.
Pirmo ražu parastajam kizilam var gaidīt 6.–7. gadā pēc sēšanas. Jā, mēs kizilu vairojam ar sēšanu – sēklas dīgst ilgi, divus trīs gadus, līdz stādam tiekam 5–6 gadu laikā, process ir tiešām laikietilpīgs. Bet vairot var arī veģetatīvi – ar spraudeņiem. Šķirnes potē uz pamatsugas trīsgadīgajiem sējeņiem vai pavairo ar lapainajiem spraudeņiem – jūnijā, jūlijā griež dzinumus un sprauž substrātā.
Kizila ogas nogatavojas septembrī, oktobrī. Tulkojumā no turku valodas vārds kizils nozīmē sarkans. Ogas ir lielas, iegarenas, tumši sarkanas, skābenas, ar kauliņu. Kad gatavas, tās ir saldas vai skābeni saldas (atkarībā no šķirnes), bet jāievāc, pirms pilnīgi nogatavojušās, jo citādi būs grūti atdalīt kauliņus. Mūsu ģimenē iecienītas svaigas ogas, bet tās it labi noder arī sulai, kompotam, džemam, ievārījumam, žāvēšanai vai saldēšanai.
Labāk vismaz pārīti
Kizils ir svešapputes augs, tāpēc vēlams stādīt vismaz pārīti, apmēram četru metru atstatumā vai, kā pieredzējusī dendroloģe Aija Kaškure saka, vēl labāk trīs kizilus un katru no sava perēkļa, proti, citas izcelsmes vietas, ar citu ģenētiku. Taču – arī vientuļnieks var būt gana ražīgs. Tikai jāapbruņojas ar pacietību, jo lielāku ražu dos vecāks krūms, īpaši tad, ja ir kuplāki sānu zari.
Ar kizila šķirnēm mums īsti labas pieredzes nav. Esam iecienījuši ‘Jolico’, ko potējam uz sēklaudžiem, taču ar to ir risks, jo šķirne ir vēla, ogas ienākas oktobra beigās, pat novembra sākumā, tāpēc mūsu klimatā, kad šajā laikā jau mēdz būt stipras salnas vai pat sals, pie ogām var netikt. Mūsu dārziem ieteicamākas ir Austrumeiropā, nevis Holandē un Vācijā izveidotās šķirnes.
Stādāmlaiks? Kā es smejos, 365 dienas gadā – izņemot to laiku, kad ir sasalusi zeme.
Kizilu var droši apgriezt, īpaši, ja dārza platība ir ierobežota. Noteikti jāizgriež sausie un slimie zari. Ja vēlies, lai stumbrs būtu augstāks, likvidē sānu dzinumus. Apgriežot sānu zarus, var arī ierobežot krūma pārlieku ražību.
Vērtīgais ogās
Vislabāk būtu ik dienu pamieloties ar svaigām ogām no krūma – to viegli papurināt, un nobirušās būs visgardākās. Tāpat kā citas rudens ogas, arī kizila ogas ir bagātas ar vitamīniem, it īpaši ar C vitamīnu.
Tajās ir daudz ābolskābes, citronskābes. Kizila ogas satur arī tā dēvētos P savienojumus, kas kopā ar C vitamīnu pastiprina savstarpējo iedarbību un tādā veidā labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. Ogas iesaka ēst tiem, kas sirgst ar cukura diabētu.
Kas kizilam patīk
- Atklāta un saulaina vieta, bet der arī paēna.
- Organiskais mēslojums stādāmajā bedrē.
- Mālaina, nedaudz sārmaina augsne (pH 7,0–7,5).
- Mitrums, tāpēc sausuma periodos vēlams laistīt.
Kas kizilam nepatīk
- Zema purvaina vieta, kur pavasaros un rudeņos ilgstoši uzkrājas daudz ūdens.
- Minerālmēsli. Ja zeme ielabota ar organisko mēslojumu, papildus mēslot nav nepieciešams.
Populārākās šķirnes
- ‘Jolico’. Augstums 3–4 m, platums 3–5 m; gatavi tumši sarkanie augļi ir saldi, iegareni, līdz 3 cm, tātad lielāki nekā pamatsugai.
- ‘Golden Glory’. Augstums 3–4 m, vainags stāvs; ogas lielas, līdz 3 cm, saldas, sarkanas; neizvēlīgs augsnes ziņā, ātraudzīgs krūms.
- ‘Schönbrunner Gourmet Dirndl’. Augstums 2–6 m, platums 3–4 m; ogas līdz 3 cm lielas, koši sarkanas, saldas, sulīgas.
Pieredze
Šķirnēm ogas saldākas
Irina Strautiņa, stādaudzētavas Lēpes īpašniece:
Ar kizila ogulāju šķirnēm darbojos gadus desmit. Iepērkam jaunstādus Polijā un Vācijā sertificētās audzētavās. Īpašu mūsu uzmanību ir izpelnījušās poļu šķirnes ‘Golden Glory’ un ‘Kresowiak’, kas ir audzētas no spraudeņiem. Austriešu šķirne ‘Schönbrunner Gourmet Dirndl’ ir potētā, tāpēc to iespējams iegādāties ar ziedpumpuriem un augļus var gaidīt jau pēc gada. Audzējot stādus abos minētajos veidos, ražu varēs ievākt daudz ātrāk nekā no sēklaudžiem, kuriem līdz ražai jāgaida 6–8 gadi.
Ik gadu iepērkam un Latvijas apstākļos pārbaudām vairākas kizila šķirnes, jo cilvēkiem par tām ir interese, un patiesībā stādu pat pietrūkst.
Šķirnēm, salīdzinot ar parasto kizilu sēklaudžiem, ogas ir izteikti lielākas un saldākas.
Savos kizila stādījumos esmu novērojusi, ka augsnes ziņā kizili nav izvēlīgi. Krūmi aug saulainā, no vējiem aizsargātā vietā. Vēlamais augsnes skābums ir pH 5,5–6. Zarus var apgriezt, jo ziedi un ogas veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem. Mēdz jokot: ja dārzā aug kizils, nav vajadzīgs ārsts. Kad sāku pārdot kizila stādus, aktīvākie pircēji bija seniori.
Zināms, ka ogas ir vitamīniem bagātas, līdz pret artrītu, pazemina cukura līmeni asinīs un asinsspiedienu. Mizas vai sakņu novārījums der poliartrīta un reimatisma ārstēšanai. Mēs paši vislabprātāk patērējam svaigas ogas, taču der arī ievārījumiem, kompotiem un sulām.
Kur iegādāties stādus?
- Latvijas valsts mežu kokaudzētavās.
- Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī.
- Stādaudzētavā Arumi un Mārupes stādu centrā Mārupes novadā.
- Kokaudzētavā Bulduri Babītes novadā.
- Kokaudzētavā Baltezers Ādažu novadā.
- EI Dārzi/Olaines kokaudzētavā Ozolnieku novadā.
- Zaļenieku kokaudzētavā Zaļenieku novadā.
- Kokaudzētavā Robežnieki Talsu novadā.
- Stādaudzētavā Rožlejas Lielvārdes novadā.
- Stādaudzētavā Meža rasas Krustpils novadā.
- Stādaudzētavā Blīdene Brocēnu novadā.
- Stādaudzētavā Sakstagals Rēzeknes novadā.
- Stādaudzētavā Lēpes Garkalnes novadā.
- Stādaudzētavā Lauvas Iecavas novadā.
