Iesaka Irina Sivicka, Mg. agr., Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta lektore, pētniece.
Ziemas ķiplokus stāda, izvēloties piemērotāko laiku – tā, lai līdz ar ziemas iestāšanos paspētu izveidoties sakņu sistēma, taču ķiploks nepaspētu izdzīt lokus.
Tāpēc stādīšanas brīdis ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: augsnes struktūras, augsnes un gaisa temperatūras, sala iestāšanās agrīnuma.
Svarīgi ķiploku galviņas sadalīt daiviņās neilgi pirms stādīšanas!
To dara, lai neiekalstu daiviņas pamatne, jo tad būs traucēta sakņu augšana.
Stādīšanas dziļums atkarībā no šķirnes un daiviņu lieluma ir 5–10 cm (aptuveni divu daivu stādīšanas dziļums), liekot 7–10 cm attālumā vienu no otra.
Ļoti svarīgi, lai daiviņa nenokrīt uz sāna, jo paies ilgs laiks, lai ķiploks saasnotu.
Liekot pārāk sekli, lielāks risks, ka sasalusi un atkususi augsne ķiploku var izstumt – to sauc par izcilāšanu.