Pienenes sakne
Tās ir viegli izrokamas un ļoti, ļoti vērtīgas.
Kā žāvē un uzglabā? Sakni vispirms noskalo tekošā vēsā ūdenī, apgriez visu lieko un izgriez arī bojājumus, ja tādi ir, tad sagriez mazākos gabalos un pavītini siltā vietā. Kad saknes apžuvušas un ārējais apvalks sačokurojies, liec tās žāvēt cepeškrāsnī vai uz mūrīša. Pienenes saknei optimālā žāvēšanas temperatūra ir 50 grādu. Droga būs gatava uzglabāšanai, kad sakne lūst ar knikšķi. Ja tā vēl liecas, turpini žāvēt. Gatavo drogu uzglabā auduma vai papīra maisiņā. Pienenes sakne būs derīga piecus gadus.
Kad lieto? Pienenes sakni vajadzētu ēst katru dienu, jo tā aktivizē gremošanas sistēmas darbību, – rūgtvielas veicina ēstgribu, gremošanu, palīdz darboties zarnām, lai neveidojas aizcietējumi. Pienene ļoti patīk aknām. Augs satur vērtīgo polisaharīdu inulīnu – šķīstošo šķiedrvielu, kas vajadzīga labo baktēriju augšanai un darbībai zarnu traktā. Tās savukārt rūpējas par cilvēka imūnsistēmu, tāpēc pienenes sakne uzlabos organisma aizsargspējas. Vēl tā ļoti labi regulē tauku vielmaiņu un palīdz pazemināt holesterīna līmeni.
Kā lieto?
Gatavo uzlējumu. Ēdamkaroti sasmalcinātu sakņu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj stundu ievilkties un izdzer pa ceturtdaļglāzei dienas laikā. Uzlējumu ieteicams lietot pusstundu pirms ēšanas, lai sagatavotu gremošanas sistēmu gaidāmajai maltītei.
Samal pulverī. Ņem talkā kafijas dzirnaviņas, samal drogu un pustējkaroti pulvera sajauc ar pusglāzi ūdens. Maisījumu dzer pusstundu pirms ēšanas trīs reizes dienā. Īpaši ieteicams tiem, kuriem paaugstināts holesterīna līmenis, ateroskleroze.