Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Frizēšanas formula ir vienkārša: agri pavasarī un vasaras sākumā ziedošos apgriež tūdaļ pēc ziedēšanas, vasaras otrajā pusē un rudenī ziedošos – nākamā gada pavasarī.
Japānas spirejas
Citi lasa
Košiem dzinumiem un atkārtotai ziedēšanai.
Ļoti interesanti krūmi ir Japānas spirejas (Spiraea japonica). Tām ir plašs un daudzveidīgs lapu krāsojuma klāsts – ir gan zaļie, dzeltenīgie, oranžīgie, oranži krēmīgie, gan zaļš lapojums ar sarkanīgiem dzinumu galiem. Un arī ziedu krāsa ir gana daudzveidīga – balta, balti rozā, gaišāk un tumšāk rozā – ar ļoti izteiksmīgām baltām putekšnīcām kā rasas pilītēm.
Pirmoreiz Japānas spirejas jāapgriež pavasarī pirms lapu plaukšanas. Tad mēs sagaidām un pavadām pirmo ziedēšanu. Parasti tā sākas jūlija sākumā. Tās zied apmēram divas vai trīs nedēļas – atkarībā no laika apstākļiem.
Brīdī, kad ziedkopas kļūst brūnganas un spirejas jau sāk noziedēt, viss vainadziņš jāapgriež otro reizi. Noziedējušās ziedkopas un līdz ar tām visu vainaga virsējo daļu apgriež 5–10 centimetru garumā no virsas, veidojot puslodes formu. Krūma vainagu atkal izveido gludu, līdzenu un skaistu.
Griešana ir ļoti svarīga. Ja vecos ziedus nenogriež, krūms sāk ražot sēklas, tam patērējot ļoti daudz savas enerģijas. Turklāt sēklas līdz rudenim pagūst nobriest, izsējas, un sāk dīgt jaunie spireju sējenīši.
Dažu šķirņu krūmus, piemēram, ‘Goldflame’ tas ietekmē diezgan slikti, jo sējeņi ir ļoti audzelīgi, krūma vidū saaug visvisādi bērniņi – gan ar zaļiem dzinumiem sarkanīgo vietā, gan citu krāsu ziediem, un cilvēkiem šķiet, ka krūmiņi kaut kādā neparastā veidā saziedējušies.
Taču tā nav – līdzīgi kā daudzu citu augu sējeņi, arī šie skaldās un izaug atšķirīgi no vecākiem. Jau vasaras vidū ziedkopas kļūst brūnganas un lapas – ne visai skaistas, un krūms zaudē dekorativitāti.
Turpretī, laikus apgriežot, Japānas spirejas iegūst vairākus bonusus. Pirmkārt, skaistu krūma formu, kas kopā ar košajiem jaunajiem dzinumiem dažiem patīk pat labāk par ziediem. Glīti apgriezto apaļīgo krūmiņu ritms rada sajūtu kā muižas dārzā. Turpretī neapgriezti un uz visām pusēm izlaidušies, un izspūruši krūmi izskatās nekopti.
Spirejas savu enerģiju atdod jauno dzinumu un lapu, nevis sēklu veidošanai. Jauno dzinumu spilgtā, no vecā krūma atšķirīgā lapu krāsa saglabājas līdz vēlam rudenim, un Japānas spirejas visu šo laiku ir krāšņas. Piemēram, šķirnei ‘Magic Carpet’ jaunie dzinumi ir oranži, bet šķirnei ‘Arnold’ – sarkanbrūni.
Lai gan pēc dažām nedēļām tās atkal zied, tad vairs sēklas līdz pavasarim nepagūst nobriest. Bet pati atkārtotā ziedēšana ir vēl viens bonuss rudens pusē, kad ziedošu krūmu nav daudz, tikai klinšrozītes, hortenzijas un dažas rozes. Arī noziedējušās ziedkopas vairs nav jāgriež, jo ziemā tās izskatās skaistas.
Citas spirejas, fizokarpi un jasmīni
Lai skaisti ziedētu nākamgad!
Spirejas, kas zied uz iepriekšējā gada dzinumiem – pelēko spireju (Spiraea x cinerea), Vanhuta spireju (Spiraea x vanhouttei), Niponas spireju (Spiraea nipponica) – jāapgriež pēc ziedēšanas. Piemēram, Niponas spireja ‘Snowmound’ jau ziedēšanas laikā veido jaunos dzinumus, kas pa vasaru skaisti izaug un zied nākamajā gadā. Griežot rūpīgi jāpaskatās, kur beidzas ziedu daļa un kur sākas jaunie dzinumi – lai tos nenošķītu. Pareizi apgriezta, spireja nākamajā gadā atkal ziedēs kā balta kupena.
Pēc ziedēšanas ir laiks pielīdzināt arī fizokarpus, ko dzīvžogos stāda pat biežāk nekā vilkābeles, jo tie ir gan ļoti izturīgi, gan apveltīti ar spilgtu krāsu lapām. Fizokarpi zied uz iepriekšējā gada dzinumiem, tāpēc, ja grib sagaidīt ziedus, pavasarī tos apgriezt nedrīkst. Taču, ja dārzā ir maz vietas, un, lai izveidotu precīzu vainaga formu (piemēram, olveida), krūms jāapgriež divas un pat trīs reizes sezonā – gan pavasarī, gan vasarā ap Jāņiem, ziediem pievēršot mazāk uzmanības.
Brīvi augošiem krūmiem (piemēram, šķirnei ‘Summer Wine’, kurai ir eleganti līgani noliekušies zari) noziedējušos dzinumus ar vecajiem ziediem var apgriezt pēc ziedēšanas līdz jaunajiem šāgada dzinumiem – līdzīgi kā Niponas spirejai ‘Snowmound’. Tie pagaidām aug stāvi, bet vēlāk nolieksies, un uz tiem veidosies ziedi nākamajā gadā.
Līdzīgi kā fizokarpam, arī jasmīnam no iepriekšējā gada dzinumiem, nāk jauni zariņi ar ziediem galā. Tāpēc jasmīnu pavasarī neapgriež un lauku sētā ļauj tam augt kā brīvi augošam krūmam. Ja nu tomēr vecais jasmīnu krūms izaudzis tik liels, ka pa logu aiz tā neko citu vairs nevar saskatīt, kādu pavasari pirms lapu plaukšanas to var atsēdināt, atstājot tikai pārdesmit centimetru no zemes.
Var arī vecā jasmīna vietā iestādīt kādu no jaunajām mazāka auguma šķirnēm, kas arī lēnāk aug, piemēram, Lemuāna jasmīnu (Philadelphus x lemoinei) ‘Erecta’. Regulāri apgriežot, to var izveidot arī kā smaržīgu ziedu bumbu. Tāpat kā dzinumi, arī ziedi tam ir nelieli un smalki, bet to ir ļoti daudz.
Nokarenie kociņi
Jāsaīsina un jāizretina vainags.
Daudzos dārzos aug pa kādam nokarenas formas augststumbra kociņam – piemēram, nokarenās gobas, ābeles, bērzi, lapegles, karaganas, kas vasarā saauguši jo biezi. Laiks ieiet un ielūkoties vainaga iekšpusē – izgriezt sausos dzinumus un arī aptuveni uz pusi saīsināt garākos zarus, lai tie nevelkas pa zemi.
To vietā nākamajā gadā atkal izaugs skaisti jauni dzinumi, uz kuriem ziedošajiem kociņiem – karaganām, ābelītēm, vītoliem – veidosies skaisti ziedi. Jo sevišķi lapeglēm nokalst daudz veco zaru vainaga iekšpusē. Savukārt sugām un šķirnēm, kas veido sakņu un potcelma atvases, piemēram, karaganām, kārkliem, atvases noteikti jāizgriež, lai ap augststumbra kociņu nesaaug blīvs mežonīgs krūmājs.
Neglītie un sausie zari jāizgriež visiem.
Ja krūms ir pavisam izgāzies, izskatās nekārtīgs un neglīts, nākas to saudzīgi paveidot, vienalga, vai ir tam pats piemērotākais laiks, vai ne. Ja sausos zarus atstāj krūmā, jaunie nevar attīstīties. Turpretī tad, ja sausos dzinumus izgriež, to vietā ieaug skaisti jaunie dzinumi. Regulāri apgriezts, krūms nenoveco tik ātri kā neapgriezts un nekopts.
