Pavasarī augiem vajag slāpekli
Laikapstākļi Latvijas pavasaros mēdz būt visai atšķirīgi – reizēm jau martā sāk ziedēt puķes un saule priecē teju katru dienu, tomēr biežāk zemi vēl klāj pabieza sniega kārta. Ja zeme ir sasalusi, nedaudz jāpaciešas, bet, ja pavasara sākums ir silts, sauss un saulains, mēslošana būs ļoti vērtīga un iepriecinās augus.
Ne visiem augiem patiks liels slāpekļa daudzums, jo ne visiem piemērota skāba vide, tāpēc tūjas, rododendri, acālijas, arī ērikas un vēl citi būs jāpabaro ar tādu mēslojumu, kas ir atbilstošs konkrētajiem augiem.
Mēslojumi pārsvarā satur trīs galvenos elementus: slāpekli (N), fosforu (P) un kāliju (K). Pavasarī izmanto galvenokārt tādu mēslojumu, kas satur vairāk slāpekļa.
Agrā pavasarī augus ieteicams palutināt ar mēslojumu, kas satur daudz slāpekļa, jo tas ļauj augiem ātrāk pieaudzēt zaļo masu un palīdz attīstīties. Taču ne visiem augiem patiks liels slāpekļa daudzums, jo ne visiem piemērota skāba vide, tāpēc tūjas, rododendri, acālijas, arī ērikas un vēl citi būs jāpabaro ar tādu mēslojumu, kas ir atbilstošs konkrētajiem augiem. Noteikti rūpīgi izlasi uz mēslojuma etiķetes rakstīto informāciju par devām un intervāliem, jo nelielam krūmam vajag stipri mazāk mēslojuma nekā lieliem, spēcīgiem kokiem. Universāla formula: labāk mazāk un biežāk nekā reti un daudz.
Atrodi piemērotāko mēslojuma veidu
Ir granulu mēslojumi, šķidrie, šķaidāmie mēslojumi, ir tādi, kas ļoti lēni iesūcas augsnē. Katram no tiem ir savas priekšrocības un mīnusi, piemēram, granulu mēslojums ir lēnāk šķīstošs un var būt paredzēts kādai konkrētai augsnei, piemēram, kūdrai. Savukārt šķīstošie mēslojumi ir piemēroti liešanai uz augsnes un parasti ir koncentrēti, tāpēc tos šķaida un laista biežāk, jo tie ātrāk iesūcas augsnē.
Atceries – ja grasies mēslot tikko pārstādītus augus, būtu vēlams izmantot lēni šķīstošu mēslojumu.
Bieži vien šķīstošo mēslojumu izmanto mēslošanai caur auga lapām, kas ir svarīgi nesen iestādītiem augiem vai tādiem, kam kaut kādā veidā cietusi sakņu sistēma. Arī tikko pārstādītus augus mēslo retāk, jo tas īsti nav nepieciešams.
Bieži mēslojumu iestrādā augsnē jau stādot, turklāt pat ļoti saudzīgi pārstādīti augi piedzīvo samērā lielu šoku, un to spēja uzņemt mēslojumu ir stipri ierobežota. Atceries – ja grasies mēslot tikko pārstādītus augus, būtu vēlams izmantot lēni šķīstošu mēslojumu. Savukārt, ja vēlies uzlabot auga vizuālo izskatu, ieteicama mēslošana caur auga lapām.
Vēl mēslošanu caur lapām vēlams veikt, ja ir ierobežota auga spēja uzņemt mēslojumu no augsnes. Dārzkopības preču veikalos nopērkamas arī mēslojuma tabletes un kociņi. Tas ir lēni šķīstošs mēslojums, kas sapresēts attiecīgajās formās. Minerālmēslu tableti vai kociņu ierušina zemē blakus augam, un tur tas pamazām izdala barības vielas. Katrai augu grupai vai pat augsnei ir piemērots savs mēslojums.
Parasti uz iepakojuma etiķetes ir norādīts, kam tas domāts. Piemēram, ir specializēti mēslojumi augkopības produktu audzēšanai, labībai un graudaugiem, kuru sastāvā ir daudz hlora. dažiem augiem tas nekaitēs, bet lielai daļai augu šāds mēslojums nepatiks un nodarīs vairāk ļauna nekā laba.
Uzmanīgi ar pašu gatavotu kompostu!
Bioloģiskais mēslojums jeb pašu gatavotais komposts vai kūtsmēsli arī derēs augu mēslošanai un augsnes bagātināšanai. Tikai vispirms pārliecinies, ka kūtsmēsli ir pastāvējuši un mazliet satrūdējuši. Pavisam svaigi mēsli satur ļoti daudz slāpekļa un var apdedzināt auga saknes un pat stumbru, savukārt pastāvot, slāpekļa koncentrācija samazinās.
Svaiga mēslojuma izmantošana ir izplatītākā kļūda dārzkopju amatieru vidū.
Cilvēki, labu gribēdami, pirms kociņa stādīšanas ieliek bedrē svaigus govs mēslus un stāda virsū augu, un tad brīnās, kāpēc jau pēc divām nedēļām augs ir beigts. Šādā gadījumā vajadzētu izmantot nedaudz patrūdējušus mēslus, virs tiem uzbērt papildu zemes slāni un tikai tad stādīt kociņu. Kad koks paaugsies, tā saknes aizsniegs mēslojuma slāni, un tad arī augs izmantos vērtīgās barības vielas. Vēl augus var mēslot ar vermikompostu jeb slieku kompostu vai pagatavot vircas uzlējumu.