Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Degu, grauzējus, kas savvaļā mitinās Andu kalnos, Čīlē, daba apdāvinājusi ar unikālu pašaizsardzības sistēmu. Savvaļā šiem veģetāriešiem ir vairāki ienaidnieki: lapsas, pūces, klijāni un citi plēsīgie putni. Ja ienaidnieks degu noķer, dzīvnieciņš var pats izrauties no savas astes ādas un izslīdēt naidniekam no tvēriena. Lai gan šī vardarbīgā glābšanās metode nav nāvējoša un grauzēja turpmāko dzīvi radikāli nemaina, tomēr arī mājas degu saimniekiem silti iesaka neņemt mīluli aiz astes, nesatvert degu pret viņa gribu, atgādināt to arī bērniem un būt gataviem situācijai, kad dzīvnieciņš asti tomēr pazaudē.
Kad plēsējs, kurš degu nolūkojis par maltīti, satver brūno zvēriņu, upuris sāk pretoties un griezties ap savu asi, kamēr astes āda pārtrūkst un noslīd no kaula. Tad ir laiks skriet prom, ko kājas nes, iekams izsalkušais ienaidnieks aptvēris, ka viņam palicis tikai pūkains ādas gabaliņš. Interesanti, ka āda uz astes neataug, taču arī ar pliku asti degu nedzīvo. Dzīvnieks pats nograuž nost to astes kaula daļu, kas palikusi neapsegta ar ādu. Lielākoties cīņā uz dzīvību un nāvi degu nepazaudē visu asti, bet tikai daļu.
Ja mājas degu paliek bez astes
Visbiežāk grauzējam pēc astes pašamputācijas nekas nekait, tomēr reizēm, neveiksmīgākos gadījumos, ir nepieciešamas šuves un infekcijas ārstēšana. Pēc astes nomaukšanas dzīvnieks neilgu brīdi asiņo. Ja spēcīga asiņošana turpinās ilgāk par 20 minūtēm, degu nekavējoties jānogādā veterinārārsta aprūpē.
Pēc ādas pazaudēšanas astes kauls kļūst sauss un nedzīvs. Kad cīpslas palikušas trauslas un vājas (parasti tas notiek dažu stundu laikā vai pēc dažām dienām), degu pats nokošļā vairs nefunkcionējošo astes daļu. Ja bojātajā ķermeņa daļā ievēro pietūkumu vai izdalījumus, tas var nozīmēt, ka radusies infekcija. Arī šajā gadījumā nekāda pašārstēšana nevar līdzēt, bet dzīvnieks, cik drīz vien iespējams, jāparāda veterinārārstam.
Ja degu nomaucis astes ādu, pievērs īpašu uzmanību būra tīrībai. Kamēr astīte sadzīst, būrī jāvalda augstākās pakāpes higiēnai, lai izvairītos no infekcijas.
Kā pareizi saņemt rokās un pacelt degu
Degu ir kustīgs un veikls radījums. Sevišķi pirmajās reizēs, kad dzīvnieks vēl neuzticas un jūtas apdraudēts, varētu būt ļoti grūti to noķert. Nekad nemēģini degu noķert, iedzenot būrīša stūrī vai piespiežot pie sienas. Tiklīdz tev liksies, ka nu viņš beidzot ir rokā un nekur nespruks, degu aizvirpināsies un tev rokā paliks tikai astes ādiņa ar pušķi galā.
Noliec savu atvērto plaukstu uz būra grīdas un ļauj, lai degu to lēnām apošņā un izpēta. Kad degu pirmo reizi ir iekāpis tavā plaukstā, nesakļauj to un nemēģini viņu sagrābt. Varbūt pēc piecām, varbūt desmit reizēm, kad jūti, ka dzīvnieks nebaidās un pieņem tavu plaukstu kā drošu un pašsaprotamu objektu, ļoti lēnām un mierīgi pacel plaukstu ar visu dzīvnieciņu. Rīkojies uzmanīgi, jo viņš var krist panikā, lēkt un skriet prom. Šādi, ar lielu pacietību, tu vari pieradināt degu pie paņemšanas rokās.
Kā turēt rokās degu
Kad tev ir izdevies bez skandāliem un astes zaudēšanas izņemt degu no būra, turi savu plaukstu ar tajā sēdošo grauzēju atvērtu, nesakļaujot pirkstus ap viņu. Lai gan varētu šķist, ka visdrošāk būtu degu satvert aiz rumpīša, tā būtu kļūda, jo dzīvnieks to var uztvert par lielākajām briesmām – jo vairāk tu saspiedīsi, lai neaizmūk, jo mežonīgāk degu spirināsies, un tu paliksi ar asti rokā.
Ja neesi pārliecināts, ka degu tā vienkārši sēdēs plaukstā, ieliec tajā auzas. Auzas vai kāds cits gardums noderēs arī kā apbalvojums un pateicība, ka mīlulis ļāvis sevi paņemt rokās un uzticējies tev.
Populārākie raksti
