Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tā vietā, lai paļautos – kā būs, tā būs –, katra dārzkope var par saviem augiem parūpēties tā, lai pavasari visi sagaida žirgti un koši.
Kā sagatavot savu dārzu ziemai tā, lai pavasarī pumpurus un ziedus ver visi augi no ziemcietēm līdz jaunajām ābelēm un eksotiskajiem lutekļiem? Pieredzējuši un zinoši dārzkopji dod padomus!
Ziemcietes
Salaisti un klāj egļu zarus
Zane Zeltiņa, stādaudzētavas Baižas speciāliste
Vai ziemcietes uz ziemu jānogriež – tur nu viedokļi atšķiras. Tā vietā, lai augus nogrieztu līdz pat zemei, iesaku to tikai saīsināt.
Atstātajos dzinumos ieķersies sniegs, kas augiem ziemā dod siltumu, īpaši kailsalā. Turklāt daudzi augi arī ziemā ir dekoratīvi, piemēram, graudzāles. Ja tās rudenī nogriež, dzinumos var uzkrāties ūdens, un tas nav labi.
Ja ziemcietes iestādītas piemērotā augsnē un vietā, tās lielākoties pārziemo bez piesegšanas. Lai saknēm būtu siltāk, vēlā rudenī augus var mulčēt – ap saknēm nobērt dažus centimetrus biezu mulčas kārtu. Aplami rīkojas tie, kas ziemcietes apber ar kūdru, jo zem šāda seguma augi var izsust, īpaši tie, kam arī ziemā saglabājas lapas (piemēram, heihēras). Ja nu ļoti gribas par augiem īpaši parūpēties, tos var sasegt ar egļu skujām, bet ar kūdru gan ne.
Ir atsevišķas ziemcietes, kuras uz ziemu noteikti vajag piesegt – piemēram, pildītās pīpenes.
Tām egļu skujas var uzklāt devīgāk. Un vēl ir augi, kam ļoti nepatīk mitrums, īpaši ziemā. Piemēram, knifofijām būs labāk, ja tās uz ziemu pārklās ar kasti, lai saglabātu iespējami sausāku vidi.
Rozes
Īsini dzinumus un pārber ar augsni
Ainars Buls, stādaudzētavas Rožlejas saimnieks
Rozes jāieziemo tad, kad zeme jau sāk piesalt – naktī gaisa temperatūra noslīd zem, bet dienā turas ap nulli. Vispirms rozēm jānoplūc lapas un uz pusi jāsaīsina dzinumi. Te nu jābūt uzmanīgiem: jānogriež nevis puse krūma, bet uz pusi jāsaīsina katrs dzinums – resnākie paliks garāki nekā jaunie, tievie.
Tad rozi sprīža augstumā apber ar augsni vai smalku mizu mulču. Bērt uz rozēm kūdru neiesaku. Katrai rozei pietiek apmēram ar spaini seguma, ko virs auga saber konusā tā, lai ir droši nosegta potējuma vieta un dzinumi tās tuvumā. Ideāli, ja ir egļu zari, ko salikt virs pamatseguma.
Augststumbra rožu ieziemošana ir sarežģītāka. Viens no variantiem, kā cilvēki visbiežāk dara – augststumbra rozes stumbru un vainagu notin ar salmiem vai zariem. Šāds variants nav necik drošs – ja sals pārsniegs mīnus 20 grādus, ir tikai 20% drošība, ka roze neizsals.
Augststumbra rozei sargāt stumbru nav nekādas lielās vajadzības – tas ir meženis. Jāsargā potējums – vieta, kur stumbrs satiekas ar vainagu. Tādēļ vislabāk rozi pieliekt pie zemes. Vispirms stumbra tuvumā novieto koka bluķīti un pāri tam liec rozi. Bluķītis ir ne tam, lai roze liecot nenolūztu. Parasti tas liecot nenotiek, ko rudenī stumbrs ir elastīgs.
Ja rozei būs par siltu un tā augs, dzinumi var izstīdzēt, un nekas labs tas nav.
Stumbru ziemā bieži vien salauž daba, tam liekot izturēt biezu sniega vai ledus kārtu līdz ar atkušņiem. Ja stumbrs atspiežas pret bluķīti, tam izturēt sniega un ledus svaru ir daudz vieglāk. Jo jaunāka roze, jo vieglāk to noliekt. Jo roze vecāka, jo stumbrs tai cietāks un resnāks, tādēļ, iespējams, to nevarēs noliekt uzreiz, bet tikai nedēļas garumā, ik dienu to pieliecot arvien tuvāk zemei. Lai vecākas rozes stumbru zemei pieliektu drošāk, pie tā var stingri piesiet kāda elastīga koka, piemēram, lazdas zaru.
Noliektās rozes vainagu un potējuma vietu no visām pusēm notin ar egļu zariem un nostiprina pie zemes. Pēc tam virs vainaga var uzlikt ruberoīda gabalu vai ziemā sabērt sniegu. Labi sasegta augststumbra roze diezgan droši pārcietīs arī bargu salu.
Trešais augststumbra rozes pārziemināšanas veids: tā zemē iestādīta ar visu podu, un uz ziemu to no zemes izrok un nes pārziemināt telpā – pagrabā, garāžā. Šāds variants izmantojams vien tad, ja izvēlētajā telpā ir piemēroti apstākļi: ne vairāk par plus četriem grādiem.
Ūdensrozes
Liec kastē un ienes pagrabā
Andrejs Vītoliņš, stādaudzētavas Dimzas saimnieks
Ziemas sala dēļ ūdensrozes Latvijā iesaka stādīt dziļāk par metru, jo tur ūdens parasti nesasalst. Ja ūdensroze iestādīta dziļi – uz ziemu ar to neko nevajag darīt. Izvākt vai neizvākt no ūdens atmirušās auga daļas – tas drīzāk ir gaumes jautājums. Ja izvāc – ir skaistāk, ja neizvāc – tās pārvēršas organiskās vielās un kļūst par barību gan augiem, gan ūdens iemītniekiem.
Ja ūdensroze aug seklāk par metru, tā ziemā var izsalt. Ir vairākas iespējas, ko darīt. Ja dārza baseins ir pavisam mazs, to uz ziemu var pārklāt ar vāku – piemēram, no putuplasta gatavotu. Ja tas nav iespējams, ūdensroze jāizrok. Gudri rīkojas saimnieki, kas ūdensrozes stāda kastēs – tās no ūdens izcelt ir daudz vieglāk. Un tad – uz pagrabu! Tur jau laikus jāsagatavo lielāka kaste ar mitru kūdru: kasti ar ūdensrozi liek kūdrā un arī pārber ar kūdru.
Ziemā pie ūdensrozes regulāri jāiet ciemos un jāparauga, vai ir gana mitruma. Bet ne slapja! Ja būs par sausu – saknes var izkalst, ja par mitru – vēl trakāk: tad ūdensroze var sāk pūt. Ja tā notiks, tā neziedēs vairākus gadus. Vēl ūdensrozi var glabāt kādā zemākā, mitrākā dārza vietā: izrok bedri, liek tajā kasti ar ūdensrozi un apber ar kūdru vai koku lapām.
Saimnieki, kam vairāk pacietības, jau laikus līdz pat augšai ierok zemē lielu mucu, tā, lai tās dziļums ir vismaz metrs. Vasarā šī muca der ūdens krāšanai, ziemā – vieta, kur iegremdēt ūdensrozi. Un, ja vēl mucu nosiltina, tad pavasaris ūdensrozei pavisam drošs.
Augļu koki
Kaļķo stumbrus, ietin zarus un izliec peļu indi
Jānis Zilvers, stādaudzētavas Pīlādži saimnieks
Pirms ziemas dārzs jāsakopj: jāsavāc no koku apdobēm kraupja bojātās lapas, tāpat no zariem jānolasa visas tā dēvētās mūmijas – bojātie, kokos palikušie augļi.
Pundura un puspundura auguma augļu kokiem vēlams potcelmu apbērt ar mulču vai augsni – ja nu ziemā ir pamatīgs kailsals. Saldo ķiršu stumbrus un jaunajiem arī zariņus vēlams aptīt ar agroplēvi 4–6 kārtās. Tas pats jādara arī ar persikiem, aprikozēm un jutīgāko plūmju un bumbieru šķirņu jaunajiem kociņiem.
Agroplēve ir elpojoša, sauli atstarojoša un arī zaķiem negaršo. Tā labi pasargās arī ābelītes – pietiks ar pāris kārtām. Der arī skujas un niedres, bet tās vējš un meža zvēri mēdz izpluinīt.
Vēlā rudenī laba ir arī kaļķošana: vienādās daļās māls, kaļķis un svaigi kūtsmēsli. Tikai jārēķinās, ka mūsu agrie ziemas lieti to var nomazgāt, un no februāra beigu zobainās saules vairs nepasargās – būs jākaļķo vēlreiz.
Vēl īstais laiks izlikt peļu indi. To liek caurulītēs vai plastmasas pudelēs ar izgrieztu lielāku caurumu, lai putni netiek klāt.
Peles kociņiem var izdarīt pat lielāku skādi, apgraužot mizu pie pašas zemes, un zem sniega tas nebūs redzams.
Ja augļu dārzam nav sētas, tas jāsargā no grauzējiem. Ap augļu kokiem var likt sētiņas, var tos notīt ar egļu zariem vai agrotīklu. Biežākā kļūda: dārzkopji padomā par stumbra aizsardzību, bet zarus piemirst. Ziemā sasnieg lielas kupenas, stumbrs ir ieputināts sniegā – tam zvēri nemaz netiek klāt, savukārt zari ir ērti pieejami. Pienāk pavasaris: stumbrs ir, bet zaru vairs nav.
Eksotiskie augi
Mulčē augsni un siltini ar avīzēm
Ilmārs Graudiņš, Grobiņas privātā botāniskā dārza saimnieks
Lai eksotiskie augi labi pārziemotu, tiem jābūt sagatavotiem ziemai, tādēļ jau rudens sākumā augus vajadzēja mēslot ar tieši rudenim paredzētu mēslojumu – kur maz slāpekļa, bet daudz kālija. Kālijs veicina cukura veidošanos auga šūnās, tādēļ tās nesasalst.
Svarīgi sargāt auga saknes. Kad piesalis, zeme ap augu jānoklāj ar kūdru vai egļu zariem. Ir ļoti svarīgi to izdarīt, kad zemei jau ir sala garoza un ne ātrāk, citādi augs var izsust. Jutīgākos augus vērts piesegt. Sala izturīgs augs kļūst tad, kad tā dzinumi ir pilnībā pārkoksnējušies – atkarībā no auga tas notiek otrajā, trešajā, pat ceturtajā, sestajā augšanas gadā.
Kamēr koksne nav izveidojusies, augu vēlams piesegt – notīt to ar niedrēm vai skujām. Pats esmu izmantojis četrās piecās kārtās saliktas avīzes. Ap augu apsprauda mietiņus un ap tiem tin avīzes tā, lai starp papīru un sargājamā auga stumbru paliktu gaiss. Nav jābaidās, ka avīzes ziemā samirks: cik ātri samirks, tik ātri sals tās izkaltēs. Turklāt pavasarī avīzes augu pasargās arī no saules apdegumiem.
Neiesaku augu piesegšanai izmantot agrotīkla mājiņas. Gaiss zem agrotīkla var tā sasilt, ka dienā augam būs kā siltumnīcā, bet naktī atkal būs sals. Krasas temperatūras svārstības nepatīk nevienam augam.
Siltumnīca
Iesēj auzas un uzroc zemi
Helēna Kokoreviča, bioloģiskās zemnieku saimniecības Gaiķi saimniece
No siltumnīcas jāizvāc visi augi – ne stublājs nedrīkst palikt! Ja sētā aug samtenes, tās ar cirvīti sakapā un izkaisa siltumnīcā, tāpat var izkaisīt arī sakapātas kosas. Tad jāsaved komposts, zeme jāuzrok un tajā biezi jāiesēj rudzi vai auzas. Tas nekas, ka oktobra beigas! Gan sadīgs un saaugs: nav jau tā, ka tūliņ iestājas barga ziema. Gadīties var, tomēr mīnus 20 grādi līdz jaunam gadam ir retums. Kad zelmenis sazēlis sprīža augstumā, to ierok zemē.
Ja siltumnīcā manītas slimības, to uz ziemu vēlams dezinficēt, piemēram, padedzinot sēra dioksīdu. Vēl vērts siltumnīcas iekšpusē karkasu un atbalsta kokus nomazgāt ar sārmu: pelnus aplej ar karstu ūdeni, nostādina un šo ūdeni izmanto mazgāšanai.
Un nākamgad, protams, vietā, kur auga tomāti, stādi citus siltumnīcas augus – tiem patīk, ja ļauj mainīties vietām.
Baseins
Sargi klājumu, saliec pudeles
Mārtiņš Valbahs, SIA BST Rīgas baseini projektu vadītājs
Pirms ziemas izsmelt no dārza mazā baseina ūdeni nav vajadzības. Arī rudenī izgrābt no tā lapas nav lielas jēgas – tāpat vējš sapūtīs, tad jau labāk tās iztīrīt pavasarī. Protams, vari to darīt arī rudenī, ja vien tev ir iespēja pēc tam baseinu pārklāt ar kādu segumu.
Lai ledus ziemā nespiestu uz akmeņiem un tā nesaplēstu baseina segumu, sākoties salam, ieliec baseina ūdenī daļēji ar ūdeni piepildītas PET pudeles – lai peld kā pludiņi. Ziemā tās lieliski amortizēs ledus spēku.
