Kāpēc šie varenie dzīvnieki nespēj izpildīt kaut ko tik vienkāršu? Pirmais, kas iešaujas prātā, ir ziloņu milzīgā ķermeņa masa, ko varētu būt diezgan grūti pacelt gaisā. Taču pasakiet tad, lūdzu, kā viņi tajā pašā laikā pamanās skriet ar ātrumu līdz pat 20 kilometriem stundā? Tas nav maz. Viena no izplatītākajām versijām, kam piekrīt daudzi zinātnieki, – ziloņi patiesībā spēj lēkāt, taču dara to visai savdabīgi.
Kas ir lēciens? Tā ir darbība, kuras laikā ķermenis pilnībā atraujas no zemes. Zilonis māk atraut savas milzīgās kājas, paceļot tās gaisā, taču atraut no zemes uzreiz visas četras kājas viņš nespēj, ar vienu no tām viņš vienmēr balansē uz zemes, lai nenokristu.
No šī fakta izriet arī otra versija – ziloņiem ir visai slikti attīstīts vestibulārais aparāts, viņi nespēj noturēt līdzsvaru.
Taču šo versiju viegli apgāzt – cirka ziloņi pat dejo uz bumbas, nemaz nerunāsim par daudziem citiem trikiem, ko bez līdzsvara sajūtas nu nekādi neizpildīsi. Tā ka ar vestibulāro aparātu viņiem viss ir kārtībā. Izpētot ziloņu uzstāšanās video, kur labi redzamas viņu kustības, izdevās pamanīt vienu interesantu detaļu. Ziloņu kustību tehnika atsevišķos mirkļos ir ļoti līdzīga tai, kad dzīvnieks gatavojas lēcienam, – zilonis ieliec pakaļkājas, it kā tūliņ grasītos lēkt, taču no zemes atraujas tikai viņa priekškājas. Pakaļkājas tā arī paliek uz zemes.
Iespējams, spēju lēkt ziloņi zaudējuši evolūcijas procesā. Daudzi viņu radinieki var veikt lēcienus, kaut vai tās pašas cūkas, kas spēj pārlēkt augstām barjerām. Savukārt ziloņi par savu dzīvesvietu izraudzījušies līdzenumus un stepes, kur nav augstu šķēršļu, tāpēc arī ir zaudējuši māku lēkt.