Rīga +10°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Suņa organisms prasa gaļu
Suns, gadu tūkstošiem dzīvojot kopā ar cilvēku, atšķirībā no kaķa ir krietni pielāgojies sava saimnieka visēdāja ēdienkartei, taču pēc savas fizioloģiskās uzbūves ir un paliek gaļēdājs, jo ir cēlies no plēsējiem. Arī vilki savvaļā ēd ogas, dažu augu lapiņas, lapsas ir manītas pat dārzos šķinam no krūmiem ērkšķogas, bet tā visa šiem dzīvniekiem vajag pavisam nedaudz – kā nelielu vitamīnu, minerālvielu, šķiedrvielu papildinājumu.
Tāpēc sunim tikai veģetārs uzturs pēc būtības ir pretdabisks, un pāriešana uz to nozīmē zināmu revolūciju viņa organismā. Sunim pilnīgi pietiktu, ja uzturā augu valsts produktu būtu ne vairāk par 20–25%.
Gremošanas sistēmas īpatnību dēļ suņiem nav piemērota graudu barība (mieži, kvieši, auzas, kukurūza u. c.), ko lielā mērā satur veģetārieša ēdienkarte. Salīdzinot ar mums, mūsu mīluļiem gremošanas trakts ir krietni īsāks un ar graudu produktiem īsti netiek galā.
Suņa, tāpat kā vilka, organisms veidots tā, ka labumu, ko dod minētie augi, tas var iegūt, apēdot savu medījumu – zālēdāju vai graudēdāju – gaļu un iekšējos orgānus. Atšķirīgi uz barību iedarbojas arī suņu siekalas. Fermenti, ko tās satur, nešķeļ ēdiena sastāvdaļas, kamēr tās ir mutē, – tieši tāpēc suņi barību ļoti maz košļā, lielākoties aprij to veselu. Savvaļas plēsēji nemaz nevar atļauties lēnām un ilgi baudīt medījumu, tas ir jāapēd ātri, lai neatņem citi dzīvnieki. Toties gremošanas sulas spēj tikt galā ne tikai ar apēsto svaigo gaļu, bet arī ar ādu, matiem, kauliem, kas tāpat ir vajadzīgu vielu, īpaši kalcija, avots.
Suņiem ir vitāli nepieciešams uzņemt tā dēvētās neaizvietojamās aminoskābes, kā arī taukskābes. Ēdot tradicionālu barību, viņi tās iegūst no apēstā dzīvnieku olbaltuma un taukiem. Vairākas aminoskābes suņa organisms pats nespēj saražot, tās viņam jādabū jau gatavas – no gaļas.
Ja suni baro ar produktiem, kas gaļu nesatur nemaz, viņam var sākties ļoti nopietnas un pat neatgriezeniskas veselības problēmas.
Sevišķi nozīmīgas aminoskābes ir taurīns, kas ne tikai kaķiem, bet arī suņiem ietekmē redzi, dzirdi, sirdi un citus orgānus un karnitīns, kas īpaši svarīgs sirds veselībai.
Veģetārietis izmaksās dārgāk
Un tomēr suni ir iespējams pakāpeniski pārvērst par veģetārieti. Ārzemēs jau tiek ražota alternatīva barība un speciālas tieši suņiem veģetāriešiem domātas piedevas, kuras dodot, dzīvnieka organisms saņem visu to, ko nesatur augu valsts produkti. Gan jārēķinās, ka īpašās piedevas nav lētas, tās būs jādod pastāvīgi un nāksies pasūtīt ārzemju interneta vietnēs. Latvijā šāda ēdināšana nav populāra, tāpēc pie mums ne veterinārajās aptiekās, ne zooveikalos īpašās piedevas nepārdod. Tās, kas nopērkamas Latvijā, ir piemērotas gaļas ēdājiem, nevis veģetāriešiem.
Ja tev tiešām ir ienākusi prātā doma mīluli pieskaņot savam dzīvesveidam, veterinārārste iesaka to vispirms septiņreiz apdomāt.
Ne visi suņi spēs uz veģetāru uzturu pārslēgties. Katrs organisms uz to reaģēs ļoti individuāli. Ja barība satur olas, piena produktus, treknas zivis, bet no tās ir izslēgta vienīgi jebkura veida gaļa un tās blakusprodukti, tāda diēta kopā ar dažām speciālajām piedevām lielam vairumam suņu nekaitēs. Taču pārejai uz vegānu uzturu ir daudz risku, uzskata veterinārārste Ilze Pētersone. Tiešām noderīga tā var būt tikai uz laiku – kā īpaša diēta suņiem, kam ir veselības problēmas, piemēram, ar aizkuņģa dziedzeri, aknām, ar dažu veidu alerģijām.
Protams, ir arī izņēmumi, piemēram, suņu ilgdzīvotāju sarakstā ir viens vegāns – kollijs Bramble, kurš nodzīvoja 27 gadus. Šis suns lielāko mūža daļu nebija ēdis gaļu, jo saimniece, pati būdama vegāne, arī sava mīluļa ēdienkarti pieskaņoja šādai izvēlei. Neviens gan nav pētījis, vai suņa ilgās dzīves noslēpumam ir tieša saistība ar pārtikšanu no augu produktiem, kas zina – varbūt, ēdot gaļu, viņš nodzīvotu vēl garāku mūžu. Šajā jomā vispār ir ļoti maz objektīvu pētījumu, kam varētu pilnībā uzticēties, jo tos parasti pasūta un apmaksā vai nu dzīvnieku barības ražotāji, vai to oponenti, kas vēlas pierādīt katrs savu taisnību.
Dārzeņi un augļi – katrā ēdienkartē
Cita lieta, ka dārzeņus nelielos daudzumos vajadzētu iekļaut ēdienkartē katram parastam gaļēdājam sunim. Kā dabiska vitamīnu un minerālvielu piedeva der gandrīz vai visi lapu un sakņu dārzeņi – burkāni, spināti, puķkāposti, kabači, brokoļi, rāceņi. Tikai sīpolus nedrīkst dot nekādā veidā. Vērtīgi ir arī jūras kāposti, kas satur dažādus mikroelementus.
Ieteicams pa retam pie barības pievienot svaigu maizes raugu, jo tas ir labs B vitamīna avots.
Ja suns ir vesels, dārzeņus (tāpat kā gaļu) nav vajadzības vārīt. Tos var dod svaigus, sadalot vien nedaudz mazākos gabalos. Ja vēlāk sunim iznāks ārā veseli burkānu gabaliņi, par to nav daudz jāuztraucas – gremošanas sulas šo dārzeni jau būs pietiekami apstrādājušas un organisms paņēmis to, kas viņam der. Ja mīlulis no vesela burkāna, kāpostu kacena, puķkāposta gabala atsakās vai ar to tikai spēlējas, tad gan jāsasmalcina sīkāk – jāsagriež vai jāsarīvē. Varbūt sākumā kādam dzīvniekam drusku uzpūtīsies vēders, bet ar laiku parasti visi pierod.
Savam mīlulim var droši dot arī jebkuru svaigu vai kaltētu augli, izņemot vīnogas un rozīnes, jo no tām sunim var rasties nieru mazspēja. Tā ka piedāvā savam sunim pa druskai no visa, kas aug tavā dārzā!
