Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Suņus tiešām var piemeklēt vecuma marasms. Veterinārmedicīnā to apzīmē dažādi – gan kā Cognition dysfunction simdrom (CDS jeb izzināšanas disfunkcijas sindroms), gan arī Dementia (jeb senīlā demence), bet, latviski runājot, – to var salīdzināt arī ar Alcheimera slimību, jo pie šīs saslimšanas izmaiņas suņa smadzenēs ir gandrīz identiskas tām, ko Alcheimera kaite nodara cilvēka smadzenēm: smadzenes noveco – deģenerējas un atrofējas. Visprecīzāk šīs izmaiņas atspoguļo ar magnētiskās rezonanses palīdzību veikts smadzeņu uzņēmums – tajā smadzenes izskatās kā caurumains Šveices siers…
Veterinārārsti savā praksē šo problēmu suņiem novēro salīdzinoši bieži, un galvenokārt tā skar vecus suņus. Taču te daudz kas atkarīgs no suņa šķirnes un auguma parametriem, – jāņem vērā, ka mazie sunīši noveco lēnāk (vecuma robeža formāli šiem suņiem tiek novilkta, sākot no 10. dzīves gada), savukārt lielie suņi – ātrāk (no sešu gadu vecuma). Tomēr tas brīdis, kad četrkājainā smadzenēs var sākt risināties izmaiņas, ir ļoti individuāls. Aigars Briņķis norāda: «Tiek uzskatīts, ka arī iedzimtībai ir nozīme. Tātad, ja kāds no suņa vecākiem sirdzis ar vecuma marasmu, pastāv liela iespēja vecumā ar to saslimt arī viņa pēcnācējiem.» Tiesa, lai arī ģenētiķi ir atraduši gēnu, kas atbild par smadzeņu novecošanos, tomēr simtprocentīgi precīzs galvenais šī postošā procesa cēlonis vēl nav zināms.
Pie aizdomām par saslimšanu ar Alcheimera slimību ir jānovērtē slimnieka atmiņa – ko un kā viņš atceras iepriekš labi zināmo.
Bet vai smadzeņu novecošanas procesu spēj ietekmēt suņa temperaments, piemēram, holēriķim to paātrināt? «Temperaments, aktivitāte parasti ietekmē suni, kad viņš ir jauns, – apgūstot mācību kursu. Aktīvos, histēriskos parasti ir grūtāk mācīt. Taču uz vecumu visi dzīvnieki paliek lēnāki, mierīgāki. Ir, protams, suņi, kuri arī vecumā saglabā kucēna prātu: ir dzīvespriecīgi, rotaļīgi, un, kamēr nesākas citas ar vecumu saistītie sarežģījumi, piemēram, locītavu vai citas smadzeņu novecošanas problēmas, – vecuma izpausmes šī četrkājainā uzvedībā nav manāmas.»
Un te nu nonākam pie ļoti būtiskas nianses: ir jābūt ļoti uzmanīgam, jo vecuma marasmu sunim ir ļoti grūti diferencēt – vai konkrētās izpausmes saistītas ar smadzeņu atrofēšanos, vai tomēr kādu citu nopietnu saslimšanu.
Kā atšķirt: ir marasms vai nav?
Novecojot, it īpaši lielajiem suņiem, bieži vien sākas locītavu problēmas. Sirmajam draugam vienkārši sāp – viņš mazāk vēlas kustēties, negrib, lai traucē, kad viņš guļ, jo tad būs jāceļas kājās un atkal sāpēs. Ar šīs kaites saasināšanos četrkājainais kļūst nīgrāks, bet saimnieks var nodomāt, ka suns paliek senīls… Tāpēc dakteris Briņķis uzsver: ir jābūt ļoti uzmanīgam, pašrocīgi pierakstot sunim marasma diagnozi. Lai spētu precīzi noteikt nīgruma, citkārt neadekvātas uzvedības vai paradumu izmaiņu cēloni, saimniekam ir jāliek lietā arī savas novērotāja spējas. Un tad, konsultējoties ar veterinārārstu, arī jāpieņem pareizais lēmums gan par diagnozi, gan tālāko rīcību.
Ja nolaidīsi rokas un savu draugu "norakstīsi", dzīvnieks zaudēs atmiņu ļoti strauji.
Kam jāpievērš uzmanība jeb četras norādes uz iespējamo vecuma marasmu (vai arī citu saslimšanu):
- Suns vairs nereaģē uz iepriekš labi zināmām komandām («sēdēt!», «gulēt!» u.c.).
Pie Alcheimera slimības: sunim rodas atmiņas zudumi – viņš vienkārši vairs neatceras labi zināmas komandas un pārstāj tās pildīt.
Uzmanību! Taču uz vecumu sunim var pasliktināties dzirde, viņš var kļūt kurls un tāpēc nereaģēt uz iepriekš tik perfekti apgūtajām komandām, ka vienkārši nedzird.
- Suns sajauc dienu ar nakti.
Pie Alcheimera slimības: pa dienu suns daudz guļ, bet naktī ir aktīvs, daudz staigā, ir nemierīgs.
Uzmanību! Ļoti bieži salūtu trokšņi suņus padara ļoti nervozus, un tas var mainīt dzīvnieka normālo dzīves ritumu – viņš uztraucas un, tuvojoties naktij, jau bailēs gaida kārtējās salūta šausmas.
- Urinācija vai defekācija mājās.
Pie Alcheimera slimības: suns vairs neprasās laukā. Viņš nokārto savas dabiskās vajadzības mājās un pat nesaprot, ko ir izdarījis.
Uzmanību! Bet tas var norādīt uz kādām nopietnām zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, vielmaiņas problēmām, tāpēc vispirms dzīvniekam ir jāuztaisa urīna analīzes un jāpārbauda, vai nav, piemēram, urīnceļu vai zarnu trakta iekaisums, vai citas kaites, kas var izraisīt gremošanas sistēmas traucējumus.
- Naktīs suns ļoti izteiksmīgi rej.
Pie Alcheimera slimības: suns tik uzstājīgi un nepārtraukti rej, ka traucē mājinieku mieru.
Uzmanību! Tas, protams, var liecināt arī par zagļu sirošanu tuvējā apkārtnē, tomēr diez vai tie apkārt siros hroniski, tā arī neko nenozogot…
Diagnostika
Visnekļūdīgāk caurā siera smadzenes vārda tiešā nozīmē iespējams ieraudzīt, veicot kompjūtertomogrāfiju. Tas, protams, nav lēts pakalpojums un šajos laikos ne katram suņa saimniekam pa kabatai. Taču jebkurā gadījumā galvenā diagnostikas metode ir anamnēze – tas nozīmē, ka veterinārārsts ievāc un apkopo saimnieka sniegto, ļoti rūpīgi novēroto informāciju par četrkājaino slimnieciņu un, pirms dod galavārdu, izslēdz citas iespējamās veselības problēmas:
- urīnceļu iekaisumu,
- gremošanas trakta traucējumus,
- neiroloģiskās problēmas,
- cukura diabētu,
- stresa izraisītas psiholoģiskas problēmas,
- traumas sekas (piemēram, pēc avārijas),
- locītavu kaites.
Lai izslēgtu iepriekšminētās veselības problēmas, suņukam būs nepieciešams veikt bioķīmisko un hematoloģisko izmeklēšanu (pilnu asins aina), kā arī nodot urīna un fekāliju analīzes.
Nekādā gadījumā nesāc sunim dot medikamentus bez ārsta ziņas! Nepareizi tos dozējot, neievērojot noteiktu zāļu lietošanas shēmu vai izvēloties nepiemērotus medikamentus, situāciju vari padarīt vēl ļaunāku un izraisīt neatgriezeniskas izmaiņas dzīvnieka smadzenēs!
Vai iespējams izārstēt?
Šī būs sliktā ziņa: diemžēl izārstēt smadzeņu novecošanos sunim nav iespējams. Taču ir arī labā ziņa: šo procesu ir iespējams aizkavēt, un to var darīt gan ar medikamentiem, gan speciālu barību.
Dakteris Briņķis skaidro – lielākā daļa medikamentu, kas šādos gadījumos tiek lietoti, uzlabo apasiņošanu smadzenēs, tāpēc ir tik svarīgi ievērot speciālu zāļu lietošanas grafiku. Piemēram, ja dzīvniekam ir problēmas ar asinsvadiem smadzenēs (ir bijis asinsizplūdums, kāda trauma) un saimnieks to nezina, lietojot zāles, kas pastiprina asins pieplūdi smadzenēs, tikai saasināsies jau esošā problēma. «Patiešām neiesaku patvaļīgi sākt ārstēšanu, » vēlreiz uzsver veterinārārsts.
Vēl sunim šādos gadījumos var palīdzēt antioksidanti, tie bremzē smadzeņu novecošanos un atrofēšanos; tāpat arī līdzekļi, kas bremzē negatīvo radikāļu uzkrāšanos un palīdz tos izvadīt no organisma. Arī mīluļa barošanai ir nozīme – visnotaļ ieteicama ir speciāla sausā ārstnieciskā barība, kas satur antioksidantus un ir domāta veciem suņiem ar pastiprinātām smadzeņu darbības problēmām.
Un vēl – ja pamani savam dzīvniekam smadzeņu novecošanas problēmas, ar suņuku ir JĀTURPINA STRĀDĀT! Nodarbojies ar mīluli un palīdzi viņam kustināt smadzenes! Pretējā gadījumā – ja nolaidīsi rokas un savu draugu norakstīsi, dzīvnieks zaudēs atmiņu ļoti strauji. Ja suns ir aizmirsis elementāro, piemēram, komandu «sēdi», – māci viņam to kā no jauna! Atgādini viņam atkal un atkal sen zināmās lietas! Arī tad, ja suns jauc dienu ar nakti, tev jāmēģina ar veco draugu nodarboties –, kad pārnāc mājās no darba, pirms abi dodaties pie miera, tev jāiziet ar viņu kārtīgā pastaigā – tā, lai viņš būtu piekusis un naktī mierīgāk gulētu.
Un atceries – tu nevari apstādināt šo procesu, bet vari to aizkavēt!
