• Vai skudras kaitē dārzam? Padomi, kā ar tām cīnīties

    Dārzs
    Indra Ozoliņa
    30. septembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Uģis Piterāns
    Kur liec kapli vai dur lāpstu, tur skudras čum un mudž. Tas kaitina, un rodas jautājums – ko tās nodara augiem? Varbūt vajadzētu no skudrām atbrīvoties? Konsultē Jānis Dreimanis, Latvijas Nacionālā dabas muzeja entomologs.

    Latvijā var sastapt līdz pat 50 sugu skudru, no kurām dažas mājvietu iekārto dārzos. Viņām īpaši patīk smilšaina augsne un silta vieta, kuru apspīd saule. Dārzā lielākoties dzīvo divas sugas – melnās skudras (Lasius niger) un dārza skudras (Lasius alienus). Dominējošās ir melnās skudras, kas, kā jau nosaukumā minēts, ir melnas, aptuveni 5 mm garas. Dārza skudras ir par pāris milimetriem mazākas. Ja dārzs atrodas meža tuvumā, pavasaros to mēdz apmeklēt arī mežskudras (Formica). Vasarā, kad mežā ir vairāk barības, tās dārzā ierodas retāk. Nereti skudras iemitinās siltumnīcās, jo tām patīk siltums. Pūznis bieži vien šeit netiek īpaši traucēts, jo ir iekārtojies dobes malā, kur mazāk rušina. Vēl viens labums – te neiekļūst lietus, kas pūzni var pārpludināt un bojāt.  

    Skudru labie darbi

    Skudru klātbūtnei dārzā ir gan labās, gan sliktās puses. Kopumā to loma ir drīzāk pozitīva, jo tās barojas ar augiem kaitīgajiem kukaiņiem un to kāpuriem, piemēram, bruņutīm, tauriņu un vaboļu kāpuriem, kas neatrodas pārāk dziļi augsnē. Ja uz kāda auga ir atrodama barība, tad skudras cita citai nodod informāciju un dodas uz turieni kuplā skaitā.  

    Literatūrā ir minēts fakts, ka viena liela skudrupūžņa iemītnieki gada laikā iznīcina līdz 20 miljoniem kaitēkļu. Tas gan attiecas nevis uz melnajām, bet mežskudrām, kas veido daudzgadīgus kupolveida pūžņus mežmalās pie kokiem un celmiem, ar vairākiem simtiem tūkstošu, pat miljonu iemītnieču.

    Pētījumi liecina, ka vietās, kur dzīvo mežskudras, augsnē gandrīz divreiz palielinās kālija daudzums un līdz desmit reizēm fosfora klātbūtne. Turklāt skudras šīs vielas pārveido šķīstošā formā, kas atvieglo augiem to uzņemšanu. 

    Skudru sliktums 

    Protams, skudrām nav tikai pozitīva nozīme, piemēram, ja dārzā ir ļoti savairojušās meža skudras, kas izdala skudrskābi, var palielināties augsnes skābums.

    Pavasaros salduma meklējumos skudras mēdz apgrauzt ziedpumpurus. Peoniju ziediem, uz kuriem meklē kaitēkļus, tās gan neko ļaunu nenodara. Un vēl – skudras mielojas ar zemenēm, bet parasti jau tad, kad tās ir pārgatavojušās. 

    Protams, dārzkopjiem visvairāk nepatīk skudru sadraudzība ar laputīm. Laputis sūc un pārstrādā augu sulu un, kad skudras tām pieskaras ar saviem taustekļiem, izdala saldu vielu, ko sauc par medusrasu, ar ko skudras barojas. Tas ir iemesls, kāpēc skudras aizsargā laputis no to dabiskajiem ienaidniekiem, piemēram, mārītēm. Skudras sapulcējas barā, ar žokļiem ķeras vaboles ekstremitātēs, neļauj vabolēm piekļūt laputīm un bīda prom no lap­utu apdzīvotā auga. Pat ja mārīte kādu laputi paspēj notiesāt, skudru rīcība ļauj izdzīvot daudzām pārējām. Ja no kādas laputs medusrasu vairs neizdodas iegūt vai skudrai trūkst proteīna, laputs tiek nogalināta un apēsta. Taču līdz tam laputis ceļojot pārnēsā dažādu augu slimību izraisītājus.

    Skudras kopā ar medusrasu pārvieto arī dažādu augu, tostarp nezāļu, sēklas, kurām ir salds apvalks, kā, piemēram, strutenēm, vizbulēm, vijolītēm. Viņas tās aiznes līdz pūznim un pēc mielošanās cieto, bet auglīgo daļu atstāj pūžņa tuvumā, kur šie augi iesējas. 

    Novērots, ka dažu sugu skudras ziemojot paņem līdzi arī laputis, ko pavasarī iznes ārā no pūžņa un noliek pie jaunā auga, lai laputis var sūkt sulu, vairoties un līdz ar to arī skudrām vasarā būtu barība.  

    Cīņas paņēmieni

    • Bieži kaplē un rušini augsni, lai skudras jūt traucējumu un meklē mājvietu kādā mierīgākā vietā. 
    • Regulāri laisti pūzni! Skudrām nepatīk pārlieku liels slapjums, un, iespējams, tās pārcelsies uz citu vietu. Tieši, meklējot glābiņu no lietus, viņas mēdz ieperināties siltumnīcās. No karsta ūdens skudras aizies bojā, bet to nedrīkst lietot augu tuvumā, lai neapdedzinātu saknes.
    • Vari mēģināt skudru ceļā nolikt aromātiskas lietas, piemēram, kanēli, citrusaugļu mizas, ķiplokus, tomātu lapas, biškrēsliņu ziedus, kas tās atbaidīs.
    • Skudrām nepatiks, ja pūznī iebērsi pelnus, jo tie ir kodīgi un pa tiem būs nepatīkami pārvietoties.
    • Apsmidzini augus ar kolu vai citu saldu dzērienu. Tad laputīm būs grūtāk pārvietoties, un līdz ar to šie augi skudrām kļūs mazāk pievilcīgi. 

    Skudru sadzīve

    Melnās skudras dzīvo ne tikai dārzos, bet arī mežos, mežmalās, vietās, kur ir zema zāle un dažādas takas, kā arī bruģa spraugās. Vienā pūznī to var būt no vairākiem simtiem līdz pat desmit tūkstošiem. Dārzā parasti to nav tik daudz, jo augsne tiek rušināta, un tas kavē lielu pūžņu rašanos.   

    Katrai skudru sugai ir noteikts kāzu lidojuma laiks. Melnajām skudrām tas ir jūlija otrajā pusē un augustā. Tēviņi un mātītes izlido, gaisā satiekas, bet sapārojas uz zemes. Kad mātīte ir apaugļota, viņai atdalās spārni un viņa meklē vietu, kur veidot savu mītni. Melnās skudras ierokas zemē kādā iedobītē, bet olas, no kurām izšķiļas jaunās skudras, sāk dēt tikai nākamajā pavasarī. Tēviņi atpakaļ pūznī netiek uzņemti un jaunus pūžņus paši neveido. Viņiem, salīdzinot ar mātītēm un darba skudrām, ir mazāka galva. Tāpēc viņi nemāk iegūt barību un ir nolemti diezgan drīzai nāvei.  

    Skudras no ligzdas uz zemes virspusi ceļo pa īpašām ejām. Tām pūznī ir sadalīti uzdevumi. Vienas dodas barības meklējumos, citām ir atbalstītāja loma, uzturot smaržas taku, pa kurieni tiek nesta barība. Savukārt citas ir iesaistītas barības nodošanā skudru mātītei. Mežskudras var doties meklēt barību līdz pat 200 metru attālumā no pūžņa. Melno skudru mūžs dabā ir apmēram desmit gadu, bet kāda mātīte laboratorijas ap­stākļos ir nodzīvojusi gandrīz 29 gadus!

    Ja skudru pūzni izraksi un pārnesīsi uz citurieni, tas nenozīmē, ka gūsi  uzvaru, jo laba vieta tukša nestāv, un skudras ar laiku atkal būs klāt – it īpaši vietās, kur iespējams atrast laputis. Biežāk šādi pārvieto meža skudras. 

    Septembrī skudru aktivitāte mazinās, tās sāk gatavoties pārziemošanai, uzņem papildu barību, varētu sacīt, uzkrāj tauku slānīti, lai ziemā nenosaltu. Viņas arī padziļina ejas, lai izveidotu vietu, kur doties pārlaist ziemu. Skudru skaitu samazināt nākamajā pavasarī var palīdzēt dārza uzrakšana rudenī un pavasarī, arī uzrušināšana.

    Paskaties!

    Pagājušajā ziemā Latvijas Nacionālajā dabas muzejā bija skudrām veltīta izstāde, kas joprojām virtuāli apskatāma muzeja mājaslapā dabasmuzejs.gov.lv. Latvijas Muzeju biedrība izstādi atzinusi par vienu no pagājušā gada 12 labākajām izstādēm.  

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē