Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem obligāti līdz 2020. gada 31. decembrim bija jānodrošina konteineri bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (BNA). Par tādiem uzskatāmi jebkuri dabiskas izcelsmes atkritumi – olu čaumalas, pārtikas atliekas, tējas un kafijas biežumi, augļu un dārzeņu atlikumi, biopolimēru iepakojums, arī slapji papīra atkritumi ir bioloģiski noārdāmi.
Iedzīvotājiem netiek uzlikts obligāts pienākums no 2021. gada 1. janvāra nodalīt no kopējiem atkritumiem BNA, jo tā ir brīva izvēle – piedalīties šajā sistēmā vai nepiedalīties.
Rīgas pilsēta šo sistēmu ir ieviesusi jau no jaunās atkritumu apsaimniekošanas kārtības spēkā stāšanās dienas, tātad no 2020. gada 20. maija.
Privātmāju iedzīvotājiem ir iespēja BNA kompostēt savā teritorijā vai vienoties ar savas zonas atkritumu apsaimniekotāju par BNA konteineru uzstādīšanu ar noteiktu izvešanas regularitāti. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem BNA savākšanu nodrošina namu apsaimniekotājs, kurš sadarbībā ar savas zonas atkritumu apsaimniekotāju vienojas par BNA konteinera uzstādīšanu ar noteiktu izvešanas regularitāti.
Iedzīvotāji var pieprasīt sava nama apsaimniekotājam šādu konteineru uzstādīt.
BNA dalītā vākšana ir izdevīga, jo tas ļauj samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Pirmkārt, BNA izvešanai ir zemāka maksa, otrkārt, nošķirojot BNA (tie veido aptuveni 40% no visiem mājsaimniecības atkritumiem), var uz pusi samazināt nešķiroto atkritumu izvešanas biežumu, jo šajos konteineros ievietoto atkritumu kļūs mazāk. Samazinātās izmaksas tiks sadalītas uz visiem dzīvokļu īpašniekiem.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.