Daudziem no mums mājas mīlulis ir kā pašu bērns, un cilvēka mazuļiem taču mēdz būt mīlīgas tauku krociņas. Arī kucēnam vai kaķēnam neklājas izskatīties izkāmējušam, bet apaļīgam. Ja veterinārārsts aizrāda, ka pieauguša suņa vai kaķa proporcijām jābūt tādām, ka var saskatīt arī vietu, kur sākas tā viduklis, saimnieki nereti apvainojas un pat apsver domu nomainīt sava mīluļa dakteri.
Arī pētījumi pierāda, ka vairākums cilvēku, kuriem ir pārbarots suns vai kaķis, uzskata, ka viņu lolojums ir normālā kondīcijā, un nesaskata apdraudējumu tā veselībai. Taču palielināts ķermeņa svars var izraisīt tādus nopietnus veselības traucējumus kā:
- diabētu,
- osteoartrītu,
- paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju),
- sirds un asinsvadu slimības,
- audzējus.
Tauku plaisa
Noteikti būsiet dzirdējuši terminu nodokļu plaisa, kad iekasēto nodokļu apjoms neatbilst tam, kādam tam būtu jābūt atbilstoši ekonomiskajiem rādītājiem. Veterinārārsti savukārt runā par tādu fenomenu kā tauku plaisa, kad tikai 17% aptaujāto atzīst, ka viņu mīlulis ir mazliet par apaļīgu, lai gan 47% veterinārārstu saskata, ka viņu pacientam ir paaugstināts ķermeņa svars vai pat aptaukošanās. Mājdzīvnieku īpašnieki jūtas šokēti, uzzinot, ka viņu mīlulim ir jāsāk tievēt! Tad dzirdamas atrunas, ka suns taču izskatās normāli un jūtas laimīgs, ja ir labi paēdis; ka kaķis taču pats neliekas mierā un grib ēst… Vēl kāds taisnojas, ka mīlulim tie ir muskuļi, nevis tauki, ka svars ir palielināts, jo šķirnei ir smagi kauli. Dažs arī atzīst, ka, jā, suns augu dienu gulšņā, tāpēc ir sācis apvelties. Pāri cenšas vainot viens otru, ka mīlulis tiek pārmēru lutināts ar kārumiem.
No apmulsuma un nolieguma līdz pat dusmām – tāda nereti ir saimnieku reakcija, izdzirdot, ka mājdzīvnieks ir pārbarots.
Nereti veterinārārsta aizrādījumi šķiet nepieņemami, jo arī saimniekam pašam būtu jādomā, kā tikt vaļā no liekajiem kilogramiem. Tas liecina, ka labsajūtu, ko rada sātīga maltīte, saimnieks attiecina arī uz mīluli.
Sekas, ko izraisa mājdzīvnieku aptaukošanās
Liekais svars gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem atsaucas uz viņu dzīves kvalitāti dažādos aspektos. Visgrūtāk ir pieņemt domu, ka tas var saīsināt mūža ilgumu. Zinātnieku veiktie pētījumi pierādījuši, ka tievie suņi pārdzīvo savus resnākos sugasbrāļus, tāpēc kļūdaini būtu uzskatīt, ka aptaukošanās ir tikai vizuāla problēma. Tā apdraud arī dzīvību.
5 galvenās aptaukošanās izraisītās sekas suņiem
1. Sliktāka dzīves kvalitāte un īsāks mūžs
Nosakot dzīvnieka stāvokli pēc skalas, kur 1 ir izbadējies dzīvnieks, bet 10 – aptaukojies, tika pētīti Labradoras retrīveri visā to mūža garumā. Pētījuma rezultāti apliecināja, ka tiem, kuriem svars bija tuvāk ideālajam rādītājam, dzīvoja vismaz divus gadus ilgāk par tiem šķirnesbrāļiem, kam bija palielināts svars, turklāt tievākajiem retāk bija novērojamas hroniskas slimības. Tātad var secināt, ka ideālais svars nozīmē labāku un garāku dzīvi.
2. Osteoartrīts
Novērojot labradorus, tika atklāts, ka šmaugākiem un vieglākiem suņiem, salīdzinot ar apaļīgajiem, daudz vēlāk izpaudās vecuma izraisītais artrīts un ar to saistītās sāpes un stīvums. Ķermeņa svara zudums vien par 6–8 procentiem uzlaboja suņu kustīgumu un samazināja locītavu stīvumu un klibošanu.
3. Starpskriemeļu diska bojājumi
Palielinātā svara dēļ bieži cieš suņa mugurkauls, novērojama starpskriemeļu diska trūce, kas var beigties pat ar suņa paralīzi. Īpaši apdraudētas ir tās šķirnes, kurām raksturīga pagarināta muguras daļa, piemēram, miniatūrajiem takšiem, korgijiem u. c. Šiem astaiņiem var kļūt bīstams pat neliels lieko kilogramu daudzums. Turklāt, ja muguras veselības problēmu dēļ būs nepieciešama operācija, tievākie suņi to noteikti pārcietīs labāk un arī ātrāk atlabs.
4. Subklīniskie apstākļi
Šis jēdziens nozīmē, ka organisms, kuram ir palielināts svars, daudz biežāk ir pakļauts dažādiem iekaisīgiem procesiem, augstam holesterīna un lipīdu līmenim, kas var izraisīt diabētu, kuņģa un zarnu trakta slimības, pankreatītu jeb aizkuņģa dziedzera iekaisumu u. c. Svara samazināšana var novērst veselības problēmas, kas izpaudušās gadiem ilgi un kam bijis grūti diagnosticēt patiesos cēloņus.
5. Elpošanas un sirds problēmas
Pārbarotiem suņiem biežāk ir novērojamas problēmas ar elpošanu, svara pieaugums var pasliktināt iepriekš konstatētās problēmas un izraisīt trahejas kolapsu un balsenes paralīzi. Gluži kā medikamentu reklāmās, kurās attēlots uz krūtīm uzsēdies zilonis, tā liekais svars liek justies gan cilvēkiem, gan viņu mīluļiem.
Aptaukošanās gadījumā arī sirdij ir lielāka slodze, kas var izraisīt nopietnus tās darbības traucējumus. Piekritīsiet, ka daudz iepriecinošāk ar suni, kam parādījusies nosliece uz apaļīgumu, būs doties garākās pastaigās nekā regulāri viesoties pie veterinārārsta.
5 galvenās aptaukošanās izraisītās sekas kaķiem
1. Diabēts
Kaķiem palielināts svars bieži izraisa vēl nopietnākas slimības nekā suņiem. Murrājošajiem resnuļiem īpaši bīstams var izrādīties diabēts, kuru ārstēt ir sarežģīti un kas saimniekam var izrādīties visai dārgs pasākums.
2. Urīnceļu problēmas
Kaķu īpašniekiem jo īpaši nepatīkamas situācijas jāpiedzīvo, ja to mīluļi sāk nekontrolēti urinēt, turklāt šāda slapināšana notiek pa visu mājokli. Arī pašiem astaiņiem urīnceļu slimības sagādātā ciešanas – optimāla ķermeņa svara saglabāšana samazinās risku tām attīstīties. Kaķi, kas ir aktīvi, ar normālu ķermeņa svaru, ir mazāk pakļauti stresam, tas nozīmē arī mazāk problēmu ar urinēšanu.
3. Osteoartrīts
Līdzīgi kā suņi, arī kaķi, kuriem konstatēta aptaukošanās, cieš no artrīta izraisītām sāpēm. Artrīts ir deģeneratīva kaulu un locītavu slimība, ko lielākoties novēro gados vecākiem mājdzīvniekiem. Ja ir palielināts svars, kauliem un locītavām kustību laikā noslodze ir daudz lielāka. Tāpēc, lai izvairītos no kaulu problēmām, ieteicams kontrolēt barības porciju lielumu, kā arī likt kaķim vairāk kustēties.
4. Subklīniskie apstākļi
Kaķiem izdodas labi nomaskēt slimību priekšvēstnešus, tāpēc var netikt pamanītas pirmās pazīmes, kas liecina par pankreatītu, kuģa un zarnu trakta slimībām, diabēta sākotnējām izpausmēm u. c. Lai izvairītos no ielaistām veselības problēmām, sekosim līdzi mīluļa ķermeņa svaram un izvairīsimies no kaķa pārbarošanas.
5. Sliktāka dzīves kvalitāte un īsāks mūžs
Šīm sekām nav nepieciešams īpašs paskaidrojums, taču der aizdomāties, ka kaķi un arī suņi neprot paši atvērt barības kārbu un lielākoties arī ledusskapja durvis, ja tās cieši aizvērtas. Mājdzīvnieka īpašnieks ir tas, kurš atbildīgs par barības daudzumu, ko ikdienā patērē kaķis vai suns, tātad mīluļa aptaukošanās problēmas cēlonis galvenokārt saistāms ar cilvēka rīcību.
Ēdiens ir kas vairāk nekā tikai barība
Ne velti ir teiciens, ka mīlestība iet caur vēderu. Tiem, kurus mīlam, vēlamies dot pašu labāko, tostarp arī gardu maltīti, rūpēties, lai nekad nemocītu bada sajūta. Vai iespējams, ka mājdzīvnieka aptaukošanās patiesais cēlonis ir viņa saimnieka vainas apziņa, ka neatliek laika mīlulim veltīt pietiekami daudz uzmanības? Ka suns vai kaķis jutīsies apbēdināts, ja to nepacienāsi ikreiz, kad viņš nosēžas iepretim un skatās lūdzošām vai pārmetuma pilnām acīm? Daudzi to tulko kā uzstājīgu lūgumu pabarot pēc iespējas ātrāk, nevis kā aicinājumu uz kopīgām rotaļām, apmīļošanu vai vienkārši ziņkāri par saimnieka darbošanos.
Nelaime tā, ka, barojot savu mīluli, mēs pabarojam arī sevi ar domu, ka esam labi un gādīgi saimnieki, izrādām sunim vai kaķim savu mīlestību kā jebkuram citam ģimenes loceklim. Taču šajās izpausmēs nereti aizejam par tālu, zaudējot realitātes izjūtu. Pārlieku liela mīlestība mēdz arī nogalināt!
Kad atzīsim, ka mājdzīvnieks tiešām ir pārbarots un kaut kas jāsāk darīt viņa veselības labā, atskārtīsim, ka, tāpat kā cilvēkiem, arī sunim vai kaķim nodzīt svaru ir daudz grūtāk nekā to uzaudzēt. Šai sakarā noteikti vērts konsultēties ar veterinārārstu, pārrunāt barošanas ieradumus un varbūt izplānot savam mīlulim gavēni vai diētu atbilstoši šķirnei, pašreizējam svaram un veselības stāvoklim. Norma būs, ja mājdzīvnieks nedēļā zaudēs aptuveni 1–2 procentus no sava ķermeņa svara.
Ieteikumi veselīga svara saglabāšanai
1. Radini pie režīma!
Atceries, ka suns vai kaķis nav mājlops, kam nemitīgi jāganās un jāatgremo barība. Tāpēc tam nav visas dienas garumā degungalā jāstāv barības pilnām bļodām. Ēdienreizei noliec noteikta lieluma porciju un atradini no vēlmes ik pa laikam ko uzkost. Sunim vai kaķim pietiks, ja pabarosi viņu divreiz dienā. Šāda ēšanas režīma stingra ievērošana palīdzēs zaudēt jau uzkrātos taukus.
2. Barība jānopelna!
Dabā dzīvniekiem ir jāpiepūlas, lai tiktu pie barības, neviens to nav iepriekš sarūpējis. Arī tu vari likt savam mīlulim pastrādāt, ēdienreizēs barību ievietojot speciālās barotavās, kur ēdienam var piekļūt pa nelielām porcijām, nevis ļaut bļodiņā ielikto izrīt vienā kampienā. Ja šāda aprīkojuma nav, barību var sadalīt mazākos trauciņos un nolikt dažādās vietās, lai suns vai kaķis mēģina to atrast. Tas var izrādīties visai jautrs pasākums, turklāt gulšņājošais apalītis būs spiests izkustēties.
3. Nepārbaro!
Mājdzīvniekiem ar lieko svaru veterinārārsti iesaka nomainīt sauso barību ar mitro, jo sauso barību var apēst daudz vairāk. Sapresētās barības vielas pēc daudzuma izskatās mazāk, lai gan to kaloritāte ir augstāka. Saimniekiem jāmaina ieradums piebērt barības trauku uz aci, tā vietā rūpīgi jāizlasa iepakojuma etiķete, kur norādīts, cik daudz barības noteiktai šķirnei dienā jāapēd. Izmanto barības dozēšanai paredzētos mērtraukus.
4. Lieciet mīlulim vairāk kustēties!
Kā cilvēkam, tā arī mājdzīvniekam barība vajadzīga enerģijai, tāpēc atkarībā no patērētās enerģijas arī būtu jāizvērtē, cik daudz barības nepieciešams ikdienā uzņemt. Ja patīk labi paēst, jāpatīk arī daudz vairāk kustēties. Ja žēl samazināt savam mīlulim porcijas, bet arī negribi, lai tas apveļas, palielini fizisko slodzi, dodoties garākās pastaigās, iesaistot intensīvās rotaļās. Kustības nāks par labu gan mājdzīvniekam, gan viņa saimniekam.
5. Mīlestība neslēpjas ēdienā!
Rūpēsimies par saviem mājdzīvniekiem, gādājot viņiem veselīgu, pilnvērtīgu barību, taču atcerēsimies, ka mūsu mīlestībai nav jāiet caur viņu kuņģīšiem, kas vairumam šķirņu ir daudz mazāki nekā saimniekam. Mīlestībai jāiet no sirds uz sirdi, tāpēc jāgādā, lai liekā svara un aptaukošanās dēļ neciestu suņa vai kaķa sirsniņa. Mēs mīlam savus acuraugus un vēlamies, lai tie ar mums kopā būtu mūžīgi. Tas, protams, nav iespējams, taču varam gādāt, lai suņa vai kaķa mūžs būtu pēc iespējas garāks. Labas veselības un ilgmūžības noslēpums ir uzturēt ķermeni labā formā, tāpēc centīsimies sekot līdzi gan savām, gan savu mīluļu ķermeņa aprisēm!
Raksts publicēts žurnālā Astes 2019. gad 2. numurā.