Daļai māju ir vienfāžu, daļai trīsfāžu elektroenerģijas pieslēgums. Lielo trīsfāžu pieslēgumu daudzi neizmanto, taču tas saglabājies vēsturiski, jo savulaik ikmēneša maksājumi nebija saistīti ar pieprasītās jaudas apjomu, bet gan notika pēc faktiski patērētā elektrības daudzuma. Līdz ar to daudzi, izbūvējot pieslēgumu, ņēma lielākas jaudas ar domu, ka varbūt kādreiz noderēs.
Izmaiņas tarifos un obligātā iepirkuma komponentes (OIK) aprēķināšanas metodikā tagad daudzus mudina padomāt, vai mājā tiešām tik liela jauda ir vajadzīga. Ja māju būvē tagad, katrs pats var izvērtēt, cik lielu jaudu viņam vajadzēs, un tādu izvēlēties. Viensētai Sadales tīkla darbinieki parasti iesaka izmantot trīs fāzes un 20 ampērus (A) – ar to pietiek normālai dzīvošanai un saimniekošanai, taču galīgā izvēle atkarīga no tā, ko mājā plānots darīt.
«Visiem iesaku paskatīties ne tikai uz to, ko daru šodien, bet kas varētu būt vajadzīgs nākotnē. Piemēram, tagad būvēju māju sev, bet paredzu, ka vēlāk uz šejieni brauks bērni, pārcelsies dzīvot vecāki. Tad vajadzēs lielākas jaudas, jo būs lielākas vajadzības. Kādreiz cilvēkiem mājās bija visiem viens ledusskapis, viens televizors. Mūsdienās daudziem ir vairāki ledusskapji, saldētava garāžā, veļasmašīna un žāvētājs – mainoties laikam, mainās paradumi, mainās tehnoloģijas.
Citi lasa
Būvējot jaunu māju, iekšējais elektrotīkls jāizbūvē tāds, lai var pavilkt noteiktas jaudas elektroiekārtas.
No otras puses, visas iekārtas, ko pērkam un lietojam, kļūst arvien ekonomiskākas. Vairums ir A+++, un jau pērkot var zināt elektrības gada patēriņu, ja ierīce strādā normālā ikdienas režīmā,» stāsta Imants Krūmiņš.
Vai esošo jaudu izmanto efektīvi?
Runājot par jau esošām mājām, galvenais, kas jāņem vērā, – cik daudz katrā mājā izmanto esošo elektrības pieslēgumu un tā nodrošināto jaudu. Jo elektrības patēriņam jābūt atbilstošam pieslēguma jaudai!
Piemēram, ja mājai ir vienfāžu pieslēgums ar 16 A, normāli mēnesī būtu jāpatērē vismaz 100 kilovatstundu. Būtībā ar šo vienu fāzi mājā var likt siltās grīdas un katru dienu cept bulciņas.
Taču tik vienkārši tas ir tikai pirmajā acu uzmetienā, jo kopējā aina ir atkarīga no visām mājās esošajām iekārtām un to patērētās jaudas. Piemēram, ja mājā uzstādīts ļoti jaudīgs apkures katls, kas pāris minūtēs uzsilda visu māju, nepieciešama daudz lielāka jauda nekā tad, ja mājā ir katls, kas 24 stundas mājokli lēni silda. Tāpat mājai var būt arī trīs fāžu 40 A pieslēgums, ko ikdienā neviens neizmanto, bet pilnībā lieto vienreiz vai divreiz gadā, piemēram, kad ir lielais ražas novākšanas vai malkas zāģēšanas laiks.
Tāpēc pateikt gatavu recepti, kāds tieši pieslēgums konkrētajā mājā nepieciešams, nevar. Imants Krūmiņš iesaka saskaitīt visas mājās esošās elektroiekārtas, saprast, kāda ir to kopējā jauda un ar kādiem paradumiem tās lieto.
Lielākā problēma, kāpēc ir lieli rēķini, ir tā, ka jauda mājai ir liela, bet tā netiek lietderīgi izmantota.
«Jāsaprot, ka taupīšanai nav nekāda sakara ar pieslēguma jaudu, par ko cilvēks maksā. Ekonomija ir jaudas efektīva izmantošana – jaudai ir jābūt atbilstošai elektroenerģijas patēriņam. Ja mājai ir trīs fāzes 40 A, normāli būtu, ka to visu izmanto – darbina ražotnes, siltumsūkni, ūdens sildītājus, boilerus. Svarīgi arī, cik cilvēku mājā dzīvo, – ja divi, viņiem pietiek ar 30 litru boileri, ja pieci, varbūt vajag 100 litru boileri.
Tāpēc taupīšana uz kilovatstundām ir viena lieta, bet otra – kādas iekārtas lieto un cik efektīvi izmanto esošo pieslēgumu. Ekonomiskāk un gudrāk ir ierīces darbināt pakāpeniski un ilgāku laiku, nevis uzreiz saslēgt visu vienlaikus! Ja vienā laikā ieslēdz gludekli, veļasmašīnu, putekļsūcēju, nepieciešama lielāka jauda.
Tagad gan Sadales tīkli, gan elektrības tirgotāji piedāvā atšķirīgus tarifus, piemēram, nakts un dienas tarifu, divu zonu un trīs zonu, un katram būs atšķirīgs maksājums.
Nakts tarifs ir lētāks nekā dienas – tas nozīmē, ka dienā izmanto tikai elektrisko plīti, bet naktī ļauj strādāt trauku mazgājamai mašīnai, veļasmašīnai. Ideja ir tāda, ka visus šos saimnieciskos darbus var veikt secīgi un plānojot, ar mazāku pieslēguma jaudu, patērēt tikpat kilovatstundu, bet kopumā par to pašu samaksāt mazāk.»
Ņem talkā kalkulatoru!
Ja elektrības pieslēgums ir par lielu un netiek izmantots, jāsaprot, no kā var atteikties un ko darīt, lai rēķins par elektrību būtu mazāks. Sadales tīkla mājaslapā sadalestikls.lv var aizpildīt Slodzes aprēķina kalkulatoru. Tajā jānorāda savs jaudas pieslēgums un mājas platība, jāizvēlas un jāatzīmē visas iekārtas un ierīces, kas katram ir mājās (kalkulators piedāvā visas standarta ierīces, sākot no tējkannas un gludekļa, plus ļauj ierakstīt, ja mājā ir kādas papildu elektroierīces).
Ja gribas noskaidrot, cik daudz jaudas konkrētā ierīce patērē, tam jābūt norādītam uz preces iepakojuma!
Datorā ir ievadīta iekārtu vidējā jauda, piemēram, gludeklim tā ir divi kilovati, un arī tos izmanto tikai kādu brīdi, jo visu laiku gludeklis nestrādā ar pilnu jaudu. Jānorāda arī, vai mājās ir kāda trīsfāžu iekārta, lai gan lielākoties visas iekārtas mūsdienās ir vienas fāzes. Tad sistēma piedāvā optimālo variantu jeb rekomendāciju, kādu pieslēgumu labāk izvēlēties, un aprēķina, cik tas maksā. Tāpat aprēķināt nepieciešamo jaudu var tad, ja māju tikai būvē: ievadot sistēmā visas plānotās ierīces un iekārtas, var izrēķināt optimālo pieslēguma lielumu.
Ja izvēlēta pārāk liela elektrotīkla pieslēguma jauda
Ja elektrotīkla pieslēguma jauda ir liela un netiek izmantota, to ieteicams samazināt, samazinot arī kopējās izmaksas par elektroenerģiju. Taču neviens cits to nedarīs – lēmums par elektrotīkla jaudas izmaiņām savā īpašumā vai uzņēmumā katram jāpieņem pašam!
Aplūkosim konkrētu piemēru. Ja mājā ir trīsfāžu un 40 A pieslēgums, bet elektrības patēriņš svārstās no 50 līdz 100 kilovatstundām mēnesī, tas nozīmē, ka mājā elektrību ēd tikai apgaismojums, ledusskapis, televizors, varbūt radio, reizēm sildītājs. Tad pieslēgumu ieteicams samazināt uz vienu fāzi un 40 A, lai paliktu rezerve, jo iespējams, kādā brīdī tomēr var vajadzēt vairāk jaudas, piemēram, lai nopļautu zālienu. Taču rēķins kļūs aptuveni uz pusi mazāks.
Jaudas samazināšana ir bezmaksas pakalpojums, turklāt elektriķim fiziski nekas īpašumā nav jādara.
Visērtāk to veikt Sadales tīkla portālā e-st.lv aizpildot pieteikumu jaudas samazinājumam. Tie, kuriem nav pieejams dators, var zvanīt uz Sadales tīklu informatīvo tālruni 8403. Operators gan palīdzēs izrēķināt piemērotāko pieslēgumu, gan nokārtos jaudas samazināšanu. Var interesēties arī pie sava elektroenerģijas tirgotāja, kura kontaktinformāciju var redzēt elektrības rēķinā, un arī tad visu nokārtos operators.
Turpretī, ja jaudas ir par maz un to vēlas palielināt, par to pašam jāmaksā. Dzīvoklim, privātmājai cena svārstās no 20, 30 un vairāk eiro – atkarībā no cik uz cik ampēriem jaudu palielina.
Ja elektrību lieto neregulāri
Kā rīkoties tiem, kam ir vasarnīcas vai citas telpas, kurās uzturas neregulāri, piemēram, tikai vasarā, un ikdienā elektrību netērē, bet fiksētais maksājums jāmaksā tik un tā? Kā līdz šim, Sadales tīkls turpina piedāvāt iespēju sezonālā darba laikā lietot elektrības pieslēgumu ar visu nepieciešamo jaudu un, kad tā nav nepieciešama, pārtraukt elektroenerģijas piegādi uz laiku, un šajā laikā nemaksāt fiksēto maksu par pieslēguma nodrošināšanu.
Atsakoties no liekajām jaudām, ieguvējs ir ne tikai cilvēks, kuram samazinās ikmēneša izdevumi, bet arī citi, jo elektrotīklā atbrīvojas jaudas jauniem pieslēgumiem vai slodzes palielinājumam.
Imants Krūmiņš stāsta, ka nupat spēkā stājušās izmaiņas likumdošanā, kas paredz iespēju elektroenerģiju atslēgt uz laiku. To var darīt ne tikai zemnieku saimniecības, bet jebkuras mājas īpašnieks, taču jāņem vērā, ka par elektroenerģijas atpakaļ pieslēgšanu būs jāmaksā – vienai mājsaimniecībai tas izmaksā 29 eiro. Vai sanāk kāda ekonomija – katram jārēķina pašam. Vienlaikus arī jāņem vērā – varbūt pa to laiku, kamēr viens cilvēks ir atteicies, kāds cits viņa jaudu ir paņēmis, un tad atpakaļ pieslēgšanai vajadzēs izbūvēt kaut ko no jauna. Un tad gan tas izmaksās dārgi.