Reaģē uz balsi vai vārdu?
Daži saimnieki, nebūdami pārliecināti, ka kaķis saprot, ka tiek saukts, nereti saukšanu papildina ar barības trauciņa vai iepakojuma grabināšanu, vai kādu citu skaņu. Zinātniskie pētījumi gan rāda, ka mūsu astainie un murrājošie draugi ļoti labi atpazīst savu vārdu. Tokijas Sofijas universitātes biheivorisma pētniecei Dr. Acuko Saito, kura arī ir kaķa saimniece, radās tieši tādas aizdomas, kā minējām iepriekš, tāpēc viņa nolēma sākt pētījumu pa to, vai kaķi atpazīst savu vārdu, kad tiek saukti.
Pētījuma četrās sesijās tika iesaistīti no 16 līdz 34 kaķiem, kuriem atskaņoja cilvēka balss ierakstus. Lai pārliecinātos, ka minkas reaģē ne tikai uz pazīstamu balsi, bet tieši uz savu vārdu, katram kaķim atskaņoja sava saimnieka un sveša cilvēka balss ierakstu. Tas sastāvēja no trim vārdiem, kas ir līdzīgi kaķa vārdam, un paša kaķa vārda. Kad tie tika atskaņoti, pētnieki novēroja un ierakstīja katra dzīvnieka reakciju. Sākotnēji lielākā daļa kaķu reaģēja uz pirmo vārdu, līdz atskārta, ka tam seko vēl otrais un trešais.
Vairākums zaudēja interesi pie trešā vārda, līdz izdzirdēja pazīstamo ceturto – savu paša vārdu.
Uz to minkas reaģēja ar dažādu uzvedību, ieskaitot astes kustināšanu, ausu pieglaušanu, galvas grozīšanu un pat atbildēšanu. Saito šajā eksperimentā konstatēja, ka kaķi reaģē, kad viņu vārdu izrunā gan īpašnieks, gan sveša balss.
Turpinot pētījumu, zinātniece savu teoriju pārbaudīja ar dzīvniekiem, kam nav viena saimnieka un kam ikdienā sanāk komunicēt ar ļoti daudziem cilvēkiem, proti, kaķu kafejnīcas iedzīvotājiem. Lielākā daļa šo dzīvnieku pat netiek saukti vārdā, kafejnīcas apmeklētāji tos vienkārši paaicina pie sevis. Šajā eksperimentā Saito konstatēja, ka minkāni atsaucas uz jebkuru aicinājumu, vai tika nosaukts viņa vai kāda cita kaķa vārds. Tas, viņasprāt, pierāda, ka mājas kaķi ļoti labi saprot atšķirību starp viņa vārdu un līdzīgi skanošu vārdu.
Mācās no pieredzes
Ķermeņa valoda, balss tonis un pat acu kontakts ir ļoti svarīgi faktori šajā mācību procesā. Tas prasa pacietību un atkārtošanu, jo kaķi mācās no pieredzes. Lai kaķis pie jums nāktu, saukts vārdā, tas ir jāatkārto katru dienu. Ir saimnieki, kas savus kaķus uzrunā vārdā katru dienu, lai dzīvnieks saprastu, ka vēršas pie viņa.
Lai arī kaķus viņu nepiekāpīgā rakstura dēļ ir grūti dresēt un iemācīt trikus, viņi ļoti labi saprot, ko saimnieks saka, un te nav runa par refleksiem vai iemācītām darbībām.
Piemēram, kādam saimniekam nepatika pa galdu staigājošs mincis, un tika lietota frāze Nost no galda! Kaķis, skaidra lieta, nobolījās un uzņerkstēja pretī, taču no galda ātri nolēca.
Ir atklāts, ka kaķi var izdot ap simt dažādu skaņu. Viņi ņaud, murrā, murmina un čirkst. Džordžijas universitātes ASV veterinārā biheiviorisma profesore Šarona Krovela-Deivisa uzskata, ka tas ļāvis kaķiem izveidot valodu, lai sazinātos ar cilvēkiem. Bristoles universitātes (Lielbritānija) kaķu uzvedības eksperts Džons V. Bredšovs atklājis, ka mājas kaķi ir vienīgie savas dzimtas pārstāvji, kas ar cilvēkiem veido sociālas attiecības. Viņš norāda, ka šie dzīvnieki iemācījušies neverbālu komunikāciju ar divkājainajiem – to pierāda astes kustības, trīšanās gar kājām un jo īpaši badīšana ar galvu, kas nozīmē uzticēšanos un pieķeršanos.
Protams, augstāk rakstītais nav attiecināms uz pilnīgi visiem kaķiem. Kāds kaķa saimnieks attrauks, ka viņa mīlulis reaģē uz jebkādu skaņu, izņemot viņa saukšanu vārdā, un tas tikai vēlreiz apliecina to, ka kaķi ir daudz neatkarīgāki brīvdomātāji par citiem mājdzīvniekiem. Gribēs – atsauksies, negribēs – vari kliegt, cik gribi. Kaķis paliek kaķis.