Visas vizbulītes, vizbuļi un anemones prasa trūdvielām bagātu, irdenu augsni, ko dabā tām rada koku un krūmu lapas. Šiem augiem patīk arī pamitra un ēnaina vieta.
Substrātam var izmantot labu kompostu, kas sajaukts ar perlītu un granti, bet paskābināšanai pievieno arī meža zemi, kompostētas koku mizas vai kūdru. Pārāk blīvi saauguši ceri un liels mitrums rosina pelēkās puves attīstību – uz vizbulīšu lapām parādās brūni plankumi, līdz pamazām lapa nobrūnē un nokalst. Tāpēc vizbulīšu cers ik pēc vairākiem gadiem jāsadala un jāpārstāda. Nedrīkst arī ar pārstādīšanu nokavēt, jo – ja cers ļoti sakuplo, to grūti sadalīt.
Vislabāk zilās vizbulītes pārstādīt tūdaļ pēc noziedēšanas, kad sāk augt jaunās lapas.
Pārstādot saknes nedrīkst iekaltēt, un pirms stādīšanas tās ieteicams izmērcēt ūdenī, lai piebriest.
Vizbulītes vairojas arī ar sēklām. Tās izsējas pašas vai arī var izsēt uz augsnes virskārtas – tad būtu labi sējumu nomulčēt ar smalkās frakcijas mizu mulču apmēram pirksta biezumā vai plānāk. Nākamajā pavasarī no zemes ārā līdīs mazas vizbulīšu lapiņas kā peļu austiņas.