Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jaunais tēviņš, kurš interneta forumā nodēvēts par Čipu, ir adoptējis Mildas perējumu un pagājušonakt pirmo reizi sēdēja uz olām, ļaujot Mildai atpūsties. Mātīte ligzdā atgriezās no rīta un pārņēma perēšanas stafeti.
12. martā jūras ērgļu Mildas un Raimja ligzdā tika izdēta pirmā ola, kam sekoja vēl divas, un ar 18. martu Milda jau perēja trīs olas. Taču marta beigās notika traģēdija – pazuda Raimis, atstājot ērgļu mātīti vienu, un Milda pēc piecu dienu badošanās bija spiesta atstāt ligzdu, lai sameklētu pārtiku. Tāpat Mildai nācās atvairīt cita ērgļu pāra interesi par ligzdu, bet viņai pašai uzradās pāris pielūdzēju.
Tiešraide no jūras ērgļu ligzdas:
Ornitologs, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze internetā komentējis, ka Raimja pazušana varētu būt saistīta ar “iekšsugas konfliktiem” un izteica iespēju, ka veiksmīga situācijas attīstība diez vai iespējama: “Tik ilga tēviņa prombūtne šajā ligzdošanas sezonas laikā noteikti nav normāla un visdrīzāk liecina par to, ka putns ir vai nu beigts, vai nopietni savainots. Varam tikai minēt, kas ir īstais iemesls, un varianti ir daudzi. Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus, ticams skaidrojums ir iekšsugas konflikts.
Tagad tas būs Mildas pacietības un izturības jautājums, jo viena pati viņa šo darbu izdarīt nevar.
Ja ligzdā būtu jau liels mazulis, to varētu izbarot arī viens pieaugušais putns, tomēr inkubāciju vai mazu mazuļu sildīšanu apvienot ar barības meklēšanu nevar,” norāda ornitologs. “Lai gan sekmīga ligzdošana šajā ligzdā šogad ir maz ticama, būs interesanti vērot notikumu turpmāko attīstību, ņemot vērā to, ka aktīvu interesi par šo ligzdu izrāda citi putni. Garajā Durbes ligzdas vēsturē šāds notikumu pavērsiens ir vērojams pirmo reizi.”
Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē.
2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi. 2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā.
Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē – laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, – līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, – šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.
2015. gadā šīs ligzdas mātīte bija gredzenota – uz tās labās kājas bija gredzens ar krāsu kombināciju „zils virs balta”, kas nozīmē, ka šis putns kā mazulis ligzdā bija gredzenots Igaunijā. Uz kreisās kājas tai bija gredzens K404 ar krāsu kombināciju „zils virs sarkana”. Igauņu kolēģi ziņoja, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa izcelsme nebija zināma, jo putns nebija gredzenots. Olas tika izdētas 9. un 12. martā, un, lai gan perēšanas laikā vienu no tām izēda vārna, atlikusī ola izšķīlās un ērgļu pāris sekmīgi izaudzināja vienu mazuli.
2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta.
2017. gada martā ligzdu aizņēma jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. Nākamos trīs gadus šis pāris sekmīgi ligzdoja – katru gadu izauga divi mazuļi.
