Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raudošais Dambo
Multiplikācijas filmā par zilonēnu Dambo viens no visaizkustinošākajiem brīžiem ir Dambo atvadas no mammas. Tajā brīdī asaras līst gan zilonēna mammai un Dambo, gan tiem, kas skatās filmiņu. Šis brīdis ir ļoti patiess.
Izrādās, ka ziloņi ir vieni no tiem retajiem dzīvniekiem, kas, gluži tāpat kā cilvēki, spēj raudāt.
Atšķirībā no cilvēkiem, kas raud visdažādāko emociju dēļ – no bēdām, dusmām, prieka, pārsteiguma vai līdzjūtības –, ziloņiem, gluži kā zīdaiņiem, asaras sariešas acīs tikai izteiktās stresa situācijās, kas arī ir sava veida emocija. Īpaši skaidri tas novērojams maziem zilonēniem, kas nomaldījušies no bara vai nevar atrast savu mammu.
Citi lasa
Raudāšana kā emociju izrādīšana novērota arī primātu vidū. Pētnieki skaidro, ka šī cilvēkiem dabiskā izpausme vairāk raksturīga tiem zīdītājiem, kas ir sociāli aktīvi, dzīvo barā un izrāda pieķeršanos saviem mazuļiem, nevis tīri instinktīvi rūpējas par tiem.
Skumstošie mājdzīvnieki
Lai arī suņi spēj pārdzīvot bēdas līdz ar savu saimnieku, paust empātijas pazīmes un tiek uzskatīti par vieniem no sociāli aktīvākajiem dzīvniekiem, nedz suņi, nedz kaķi nespēj kļūt tik emocionāli, lai viņiem bēdās ritētu asaras.
Tāpēc nav jāuztraucas, ja sunim norit kāda asariņa, kas mums automātiski asociējas ar bēdām. Tomēr, ja tavam mājdzīvniekam ir nosliece uz pastiprinātu raudāšanu, tā varētu būt pazīme, ka mīlulim ir problēmas ar veselību un nepieciešams vērsties pie ārsta. Zinātnieki skaidro, ka, lai dzīvnieki spētu savas emocijas izrādīt ar asarām, acu uzbūvei būtu jālīdzinās cilvēka acīm.
Mūsu mājdzīvniekiem asaras kalpo, lai atbrīvots no acī iekrituša svešķermeņa, uzturētu tās tīras un mirdzošas.
Raud pa savam
Lai gan dzīvnieki neraud tā, kā to darām mēs, arī viņiem ir savs veids, kā izrādīt bēdas vai sāpes, – ar balsi. Dabas pētnieki un mednieki novērojuši, ka nomaldījušies lāču mazuļi izdod skaņas, kas ir neticami līdzīgas cilvēkbērnu raudāšanai. Suņi bēdās un sāpēs smilkst. Vilki, kad nevar atrast baru un ir vientuļi, gaudo sirdi plosošā balsī.
Tas, ka dzīvnieki savas skumjas neizrāda raudot, vēl nenozīmē, ka viņi neskumst.
Ir fiksēti gadījumi, kad suņi ieslīgst apātijā pēc saimnieka nāves, delfīni dienām ilgi velk līdzi nomirušu delfīnu mazuli. Gulbji dzīves laikā spējīgi būt kopā tikai ar vienu partneri, un, kad tas nomirst, šie graciozie putni labāk izvēlas palikt vieni, nevis meklēt sev citu dzīvesbiedru. Nav iespējams noskaidrot, kādas emocijas vada šos dzīvniekus, bet būtu egoistiski domāt, ka cilvēki ir vienīgie, kas spējīgi just dziļas skumjas.
Kā radies teiciens par krokodila asarām?
Teiciens radies no sena grieķu stāsta par krokodiliem, kas raudājuši, lai pievilinātu medījumu. Ēdot savu upuri, krokodili izlikušies raudam, lai citi dzīvnieki viņus uzskatītu par labsirdīgākiem, nekā tie ir patiesībā. Šis stāsts 14. gadsimtā Anglijā kļuva ļoti populārs, kad kāds ceļotājs, lieloties ar saviem piedzīvojumiem, pastāstījis arī šo Grieķijā dzirdēto stāstu, apgalvojot, ka pats redzējis milzīgās krokodilu asaras. Ne visi noticēja šim stāstam, sākot nepatiesu un liekulīgu raudāšanu saukt par krokodila asarām.
Patiesība ir tāda, ka krokodili tiešām spēj ražot asaras, kas bieži vien izlaužas ārā mielasta laikā, bet viņi noteikti neraud aiz bēdām par savu upuri. Medību un ēšanas laikā krokodili bieži vien virs ūdens pavada ilgu laiku, un viņu acis kļūst sausas un jutīgas, tāpēc tās mitrinās ar asaru palīdzību, kas izskatās pēc raudāšanas.
