Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Noteikt diagnozi depresija dzīvniekiem ir ļoti grūti un dažreiz pat neiespējami, jo ierobežotā saziņa ar mājas mīluļiem liedz mums pilnībā izprast viņu emocionālo stāvokli un noskaņojumu. «Dzīvnieks nevar izstāstīt, ko viņš jūt un kādas domas viņu nomāc, tāpēc tās pazīmes, kas norāda uz depresiju, un metodes, kuras izmanto tās diagnosticēšanai cilvēkiem, šajā gadījumā nedarbojas,» skaidro zoopsihiatrs. Taču tas nenozīmē, ka, runājot par dzīvnieku labsajūtu, nevaram runāt par depresijai līdzīgu stāvokli. To turpmāk sauksim par nomāktību.
Visbiežāk šādu stāvokli ir iespējams novērot tieši suņiem.
Viņi kā bara dzīvnieki īpaši spēcīgi izjūt dažādas pārmaiņas, sevišķi tās, kas saistītas ar izmaiņām viņu barā jeb ģimenē. Arī zoopsihiatrs stāsta, ka pie viņa visbiežāk vēršas tieši suņu saimnieki. Savukārt kaķiem nomāktība ir mazāk raksturīga, jo viņi ir ļoti pašpietiekami un neatkarīgi.
Izplatītākās pazīmes
Ir vairākas pazīmes, kas var norādīt, ka tavs mājas mīlulis izjūt depresijai līdzīgu stāvokli. Lielākā daļa no tām ir saistības ar uzvedības maiņu. Labs piemērs ir dzīvespriecīgie, rotaļīgie un sportiskie suņi, kas iepriekš ar apbrīnojamu entuziasmu devušies pastaigās, ilgstoši nodevušies rotaļām, labi ēduši un izrādījuši savu sajūsmu ar astes luncināšanu, bet pēkšņi kļuvuši mierīgi, nomākti, viņus nomoka apetītes zudums, viņi nelabprāt dodas pastaigās vai iesaistās rotaļās. Tāpat dzīvnieks var arī slēpties, netipiski daudz gulēt un sliktākajā gadījumā pat pārstāt dzert ūdeni.
«Vērojot suņa uzvedību, saimniekam var rasties priekšstats, ka mājas mīlulis ir drūms un izvairīgs,» saka speciālists.
Var gadīties arī, ka dzīvnieks nomāktības rezultātā kļūst vokālāks jeb vairāk ņaud vai rej. Pastāv arī agresijas risks pret cilvēkiem un sugas brāļiem, kas iepriekš viņam nebija raksturīgi. Tāpat nevar izslēgt arī nekontrolētu nokārtošanos mājās. Tas gan vairāk attiecas uz pieaugušiem dzīvniekiem, kas jau ir skoloti nokārtoties kastītē vai ārā.
Iespējamie iemesli
Var būt virkne iemeslu, kāpēc tavs aktīvais, dzīvespriecīgais un draudzīgais mīlulis ir mainījies līdz nepazīšanai.
Visizplatītākais cēlonis krasai mājdzīvnieku uzvedības maiņai ir veselības problēmas.
Piemēram, pie vainas var būt artrīts, kas kustību laikā izraisa sāpes locītavās, kā rezultātā dzīvnieks izvairās no liekām fiziskām aktivitātēm. Taču tas nebūt nav vienīgais iemesls. Nomāktību var radīt arī saimnieka, ģimenes locekļa vai cita dzīvniekam svarīga cilvēka vai sugas brāļa nāve vai ilgstoša prombūtne. Arī bērna ienākšana ģimenē, kā rezultātā mājdzīvniekam vairs netiek veltīts tik daudz uzmanības kā iepriekš, var kalpot par iemeslu pārmaiņām uzvedībā. Nevar izslēgt arī negaidītu vides maiņu, piemēram, pārvākšanos uz jaunām mājām. Arī lielas pārmaiņas saimnieka dienas ritmā var radīt nomāktību. Piemēram, ja līdz šim visu laiku esi strādājis no mājām, bet pēkšņi katru dienu dodies uz darbu birojā, dzīvnieks var justies vientuļš un satraukts. Te gan ir pavisam smalka līnija starp nomāktību un atšķirtības sindromu, kas, pēc definīcijas, ir dzīvnieka stresa reakcija saimnieka prombūtnes laikā. Tāpēc, ja dzīvnieks izrāda nomāktības pazīmes tavas prombūtnes laikā, bet, tev atgriežoties mājās, viņš atgūst dzīvesprieku, labprāt nododas rotaļām un pastaigām, visticamāk, ka viņam ir atšķirtības sindroms, nevis nomāktība. Protams, arī nepiemēroti dzīves apstākļi un slikta aprūpe var novest pie nomāktības. Piemēram, pārāk maza fiziskā slodze. Sevišķi izteikti tas ir suņu šķirnēm, kam ir nepieciešams aktīvs dzīvesveids – borderkolliji, Austrālijas aitusuņi, bīgli u. c. Tāpat kā vienu no potenciālajiem iemesliem var minēt arī saimnieka nolaidību, socializējot dzīvnieku, vai psihoemocionālo traumu, kas ir ilgstošas fiziskas vardarbības sekas.
Dzīvnieki perfekti spēj nolasīt cilvēku emocijas un sajūtas, tāpēc dzīvnieka nomāktības cēlonis var būt arī depresīvs un skumjš saimnieks. Iespējams, ģimenē tiek sērots par mirušo vai notikusi cita nelaime, kā rezultātā cilvēki ilgstoši izjūt bēdas. «Dzīvnieks to visu lieliski redz, absorbē sevī un gluži kā spogulis attēlo saimnieka emocionālo stāvokli,» skaidro Alberts Čipuštanovs.
Ārstēšanas metodes
Tā kā veselības pasliktināšanās ir viens no biežāk sastopamajiem nomāktības cēloņiem, pirmais solis, novērojot mājdzīvnieka uzvedības maiņu, būtu doties pie veterinārārsta ar mērķi izmeklēt dzīvnieka fizisko veselības stāvokli. Tikai pēc tam, kad ārsts ir veicis visas nepieciešamās pārbaudes, analīzes un pārliecinājies, ka ar mājdzīvnieka veselību viss ir kārtībā, vari meklēt palīdzību pie veterinārārsta, kas ir specializējies zoopsihiatrijā. Diemžēl Latvijā un arī pasaulē šī ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc sertificētu speciālistu skaits šobrīd ir ļoti ierobežots. Šī iemesla dēļ, meklējot zoopsihiatru, ierosinām gan izvaicāt ārstējošo ārstu veterinārajā klīnikā, gan meklēt speciālistus ar interneta palīdzību. Kad piemērotākais zoopsihiatrs atrasts, laiks doties uz konsultāciju.
Uz to vislabāk būtu ierasties ne tikai saimniekam kopā ar četrkājaino mīluli, bet visai mājsaimniecībai, kas ikdienā ir ciešā kontaktā ar suni.
Šādi būs iespēja nodrošināt pēc iespējas detalizētāku ieskatu dzīvnieka problēmā. Konsultācijas laikā speciālists uzdos dažādus jautājumus par vidi, kurā dzīvnieks dzīvo, viņa veselības un uzvedības vēsturi, aktivitātes līmeni, apmācību procesu un daudzām citām niansēm, kas varētu palīdzēt izdarīt secinājumus par iespējamo nomāktības cēloni. «Parasti sarunas laikā secīgi tiek pārrunātas visas sīkākās detaļas, sākot ar dienu, kad dzīvnieks ieradās saimnieka mājās, un beidzot ar šo brīdi,» par to, kā notiek vizīte, stāsta Alberts. Pēc konsultācijas speciālists izstrādā ārstēšanas plānu, kas vispirms tiek sākts ar dzīvnieka uzvedības koriģēšanu, kur liela nozīme saimniekam un viņa reakcijai uz mīluļa rīcību dažādās situācijās. Piemēram, viens no ārstēšanas plāna soļiem uzvedības koriģēšanas nolūkos ir apbalvot suni tad, kad viņš spēlējas, izrāda interesi, priekā luncina asti vai labprāt dodas ārā. Un nekādā gadījumā nevajadzētu dot dzīvniekam kārumu tad, kad viņš ir noskumis. Tāda saimnieka rīcība var iedrošināt mājas mīluli aizvien biežāk izrādīt šādas emocijas, jo tās palīdz viņam nopelnīt tik kāroto atalgojumu. «Viena no izplatītākajām kļūdām ir, redzot, ka mūsu mājdzīvnieks ir noskumis, censties viņu pažēlot, papaijāt un iedot viņam kārumus. Šādi mēs tikai padziļinām problēmu, nevis risinām to,» uzsver zoopsihiatrs.
Antidepresanti un trankvilizatori
Ja uzvedības koriģēšana nesniedz vēlamos rezultātus, problēma tiek risināta ar medikamentu palīdzību un dzīvniekam tiek izrakstīti antidepresanti vai retākos gadījumos trankvilizatori. «Šie medikamenti palīdz dzīvniekam samazināt stresu un trauksmes sajūtu, kā arī palielināt serotonīna līmeni, kas ir atbildīgs par laimes izjūtas un labsajūtas ierosināšanu,» skaidro Čipuštanovs. Medikamenti tiek izrakstīti ar mērķi uzlabot dzīvnieka emocionālo stāvokli, kā rezultātā uzlabosies un mainīsies arī viņa uzvedība.
Kaut lielākoties dzīvnieki ar dažādām ārstniecības metodēm no nomāktības atbrīvojas dažu nedēļu vai mēnešu laikā, diemžēl nav iespējams izslēgt, ka mīlulim medikamenti būs jālieto visu atlikušo mūžu. «Šāds scenārijs ir gaidāms tad, ja, izslēdzot medikamentus no ikdienas rutīnas, dzīvnieka stāvoklis neuzlabojas un atgriežas nomāktības stadijā. Nonākot šādā situācijā, saimniekam ir izvēle – vai nu ļaut dzīvniekam ciest, vai tomēr uzlabot viņa dzīves kvalitāti un palīdzēt viņam atgūt dzīvesprieku arī tad, ja tas jādara ar medikamentu palīdzību,» viņš norāda.
Samazini risku līdz minimumam!
Tagad, kad zini par nomāktību dzīvniekiem daudz vairāk, noteikti nevēlies, lai ar ko tādu savā dzīvē saskartos tavs mājas mīlulis. Varētu šķist, ka ietekmēt to nav mūsu spēkos, tomēr ir.
Tava rīcība var palīdzēt maksimāli samazināt risku, ka reiz tavs suns vai kaķis skumji skatīsies vienā punktā.
Kā to izdarīt? Pirmkārt, nodrošini viņu ar visu nepieciešamo – aktīvām rotaļām, garām pastaigām, apmācību, glāstiem un mīlestību. Velti viņam savu uzmanību un rūpes. «Padariet sava mājdzīvnieka dzīvi interesantu un notikumiem bagātu,» iedrošina eksperts. Ja esi kaķa saimnieks, noteikti padomā par to, kā nodrošināt savam peļu junkuram vidi, kurā viņš varētu apmierināt savu mednieka instinktu, piemēram, nopērkot rotaļlietas vai iekārtojot vietu pie loga, kur kaķis var vērot putnus. «Laimīgs un nodarbināts dzīvnieks atvieglos dzīvi visai ģimenei, un šajā situācijā ieguvēji būs visi,» uzsver dzīvnieku psihologs.
