Jāsāk ar to, ka vistas dēs neatkarīgi no gaiļa klātbūtnes vistu kūtī. Ola ir parasta olšūna ar apvalkiem, un tās gatavību ietekmē vienīgi putna dzimumbriedums, kā arī viņa barošanas un turēšanas apstākļi. Ir gailis vai nav – tas šo ciklu nekādi neietekmē. Vienīgā atšķirība ir tā, ka visas neprecēto vistu olas būs derīgas tikai un vienīgi lietošanai pārtikā. Cāļus no tām nekad neizdosies iegūt, taču vairumā gadījumu tas nemaz nav svarīgi.
Vai ir kāda atšķirība starp olām, kas iegūtas ar gaiļa līdzdalību, un tām, kuru radīšanā viņš blakus nav stāvējis? Atbilde uz šo jautājumu ir īsa un konkrēta – nē, atšķirības nav. Olu garša un uzturvērtība neatkarīgi no tā, vai tās ir apaugļotas vai ne, nekādā ziņā neatšķiras. Vitamīnu daudzums, dzeltenuma krāsa un lielums, olbaltumvielu un tauku daudzums – visi šie rādītāji tiek noteikti vistas organismā, un gailis tos nekādi nevar ietekmēt, pat ja ļoti vēlētos.
Pēc mikroelementu un makroelementu, vitamīnu un aminoskābju satura olas atšķiras jaunām vistām un tādām dējējvistām, kuras sasniegušas reproduktīvā vecuma norietu. Pirmajām olas ir mazāka izmēra, toties to garša un uzturvērtība ir maksimāla. Nobriedušām dējējvistām olas ir ievērojami lielākas, taču to uzturvērtība ir daudz zemāka.
Tomēr ne viss ir tik vienkārši!
Par spīti visiem minētajiem argumentiem, daudzi mājputnu audzētāji apgalvo, ka olas no gaiļa un neprecēto vistu olas garšas ziņā tomēr atšķiras, dažkārt pat visai ievērojami. Var, protams, pieņemt, ka viņi paši sev to vienkārši iestāstījuši, tomēr ne viss ir tik vienkārši. Lieta tāda, ka gailis ir īsts vistu bara vadonis. Un viņa pienākumos ietilpst daudz svarīgu darbu:
- viņš gana un uzpasē vistas, neļaujot tām bezjēdzīgi izklīst pa teritoriju;
- tieši gailis ir tas, kurš padzen kaķus un citus dzīvniekus, kas traucē vistu mieru;
- labs gailis aizdzīs savas vistas uz vislabākajām vietām, kur viņas var pilnvērtīgi baroties;
- ja gailis ir aktīvs, vistu sabiedrībā ir daudz mazāk ķildu, plēšanās un barības dalīšanas pēc vecuma principa – vecākās vistas vairs nevar padzīt jaunās no barotavām, tāpēc visas saņem vienādu daudzumu barības.
Ņemot vērā iepriekš minēto, apgalvojumam, ka olas no gaiļa ir garšīgākas, tomēr ir kaut kāds pamats. Vistas šajā gadījumā labāk un daudzveidīgāk ēd, nav tik ļoti pakļautas stresam. Tas labvēlīgi ietekmē olu kvalitāti – tās kļūst ne tikai garšīgākas, bet arī veselīgākas.
Un vēl – produkts, kura ražošanā tēviņš nav piedalījies, uzglabājas daudz īsāku laiku. Šis apstāklis ir visai nozīmīgs arguments PAR gaiļa klātbūtni vistu kūti pat tiem saimniekiem, kuri nenodarbojas ar olu inkubāciju.
Labās īpašības olām, kas iegūtas bez gaiļa līdzdalības
Arī olām bez tēva ir ne mazums vērtīgu īpašību. Zinātniskie pētījumi pierādījuši, ka neapaugļotās olās ir ievērojami mazāk holesterīna – tas ir ļoti svarīgi cilvēkiem, kuri domā par veselīgu uzturu un skaita kalorijas. Vēl viens būtisks, tiesa, subjektīvs, iemesls – apaugļota dzeltenuma trūkums, kas nav mazsvarīgi pārliecinātiem veģetāriešiem. Tieši šis iemesls pamudinājis vairākus lauksaimniekus pievērsties bezgaiļa olu ražošanai.