Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Lai gan mazulis ir gatavs iepazīt jaunu produktu sastāvdaļas, jāņem vērā, ka viņa gremošanas trakts vēl ir ļoti jutīgs un tikai pakāpeniski iemācās pielāgoties visam jaunajam. Tāpēc ir ļoti būtiski bērnam piedāvāt produktus, kas neradītu organismā diskomfortu,» stāsta uztura speciāliste Lizete Puga, BKUS un klīnikas Vesels bērns uztura speciāliste.
«Pasaulē nemitīgi tiek veikti zinātniskie pētījumi, lai apzinātu bioloģiskās pārtikas ieguvumus. Viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir tas, ka ekoloģisks produkts (augļi, dārzeņi, graudaugi) nesatur pesticīdu atliekvielas. Pesticīdi ir ķīmiskas vielas, ko saimniecībā izmanto dažādiem mērķiem, piemēram, lai apkarotu kaitēkļus, augu slimības, iznīcinātu nezāles. 2017. gada pētījumu apkopojumā secināts, ka pesticīdu atliekvielu iedarbība uz cilvēka organismu tiek vērtēta negatīvi arī ilgtermiņā. Tiek novērota gan dažādu hronisku slimību attīstība (piemēram, sirds un asinsvadu slimības), gan aptaukošanās, ir arī saistība ar dažādu alerģiju attīstību, autoimūnām slimībām (piemēram, cukura diabētu), arī dažādu vēža paveidu attīstību.
Klīniskajos pētījumos arī pierādīts: ja grūtniecības laikā sieviete ir devusi priekšroku ekoloģiskajiem produktiem, ekzēmas jeb ādas iekaisuma slimības attīstības risks mazulim būs daudzas reizes mazāks. Ekoloģiskās pārtikas lietotāju vidū novērots, ka retāk ir sastopama Pārkinsona slimība, nehodžkina limfoma, bērnu leikēmijas limfomas, kā arī uzmanības deficīta sindroms. Zīdaiņiem, kuri vairāk uzņem ekoloģisko pārtiku, ir retāk sastopams atopiskais dermatīts un ādas nieze.»
Veselīgi paradumi
Lizete Puga norāda, ka vecākiem būtu vēlams ikdienā bērnam izvēlēties vienkāršu, viņa organismam atbilstošu ēdienu. «Lai mazulis veselīgi attīstītos, jāseko līdzi veselīga uztura ieteikumiem – dārzeņu patēriņam ir jābūt sabalansētam ar pārējām uzturvielu grupām (olbaltumiem, taukvielām, kā arī ogļhidrātiem). Ja lieto ekoloģisku pārtiku, tas nenozīmē, ka varam izslēgt kādas uzturvielu grupas vai citas uzņemt pārmēru. Jāpatur prātā, ka ekoloģiska konfekte ir un paliek konfekte un to uzturā ieteicams lietot ar mēru. Tieši tas pats ir attiecināms uz sāls un cukura pievienošanu zīdaiņa ēdienam (tas var radīt papildu slodzi, piemēram, sirds un asinsvadu sistēmai un nierēm),» skaidro uztura speciāliste.
Atšķirības produktos
2017. gada pētījumu pārskatā par bioloģiskās pārtikas un bioloģiskās lauksaimniecības ietekmi uz cilvēku veselību ir secināts, ka ekoloģiski audzētajos dārzeņos un augļos ir vairāk antioksidantu – dažādu vitamīnu, minerālvielu un fermentu, kas spēj iznīcināt brīvos radikāļus un novērst to radīto kaitējumu. Brīvie radikāļi ir nestabili skābeļa savienojumi, kas dabiski veidojas vielmaiņas procesā. Parasti organisms tiek ar tiem galā, bet dažkārt nelabvēlīgu faktoru iespaidā tie var veidoties lielā daudzumā un šūnām radīt kaitējumu. Noteikti arī būtu jāvērtē, cik ilgi ekoloģiski audzēti dārzeņi un augļi tiek uzglabāti. Ja vismaz pusgadu, tad, piemēram, optimāls C vitamīna daudzums tajos vairs nebūs saglabājies, jo laika gaitā tas samazinās.
Pētījumos parādās vēl kāds interesants fakts, proti, grūtniecēm un mazuļiem, kas uzturā lietoja organiski audzētus produktus, bijis par 12% lielāks augļu un dārzeņu patēriņš nekā tiem, kas lietoja konvencionālos produktus.
Taukskābju svarīgā nozīme
Ir secināts, ka ekoloģiskos piena produktos, kuros ir lielāks tauku procents (vairāk nekā 2,5%), kā arī treknākos dzīvnieku valsts pārstrādes produktos (piemēram, gaļā) ir vairāk polinepiesātināto taukskābju (omega 3 un omega 6). «Taukskābju savienojumi ir ļoti būtiski bērna attīstībā, jo veido šūnu un to sastāvdaļu membrānas. Tie ietilpst smadzenēs, acs tīklenē, dzimumšūnās u. c. Polinepiesātināto taukskābju taukiem ir liela nozīme iekaisuma procesu norisē un normālu imūnreakciju veidošanā, jo šīs skābes stabilizē imūnsistēmas šūnu membrānas un ietekmē dažādu iekaisuma vielu sintēzi. Augstāku tauku saturu bioloģiskajā pienā var izskaidrot ar atšķirībām mājlopu uzturēšanas un barošanas apstākļos: bioloģiskajās saimniecībās ir pieejama augstas kvalitātes un labi sabalansēta barība,» stāsta uztura speciāliste.
«Runājot par graudaugiem, jāuzsver, ka ekoloģiskie atšķiras ar pesticīdu atliekvielu daudzumu. Ja vēlamies mazulim piedāvāt pilngraudu produktus, būtu svarīgi izvēlēties tieši ekoloģiski audzētos, jo klijas jeb graudaugu ārējais apvalks ir tas, kas absorbē daudz pesticīdu atliekvielu.» Tam, ka organiski audzēto produktu uzturvielu uzsūkšanās organismā notiek pilnvērtīgāk, Lizete Puga gan nevēlas piekrist, jo cilvēka organisms pret pārtikā sastopamiem mikroelementiem reaģē vienādi.
Kā pārbaudīt produktus?
Kā saprast, vai izvēlētais produkts tiešām ir ekoloģisks? Lizete Puga iesaka noteikti aplūkot produkta iepakojumu, vai uz tā ir zaļā ekolapiņa – Eiropas Savienības bioloģiskais marķējums. Ja tā nav, tirgotājam vēlams lūgt uzrādīt bioloģiskā sertifikāta apliecinājumu. Ja tomēr rodas šaubas par tā patiesumu, to var pārbaudīt Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā. Bioloģiskajās saimniecībās regulāri tiek veiktas detalizētas pārbaudes, un krāpniecības gadījumā soda sankcijas ir ievērojamas.
Var gadīties, ka vecāki iepērkoties samulst, jo ierauga zaļās vai bordo karotītes logotipu un domā, ka arī tas ir ekoloģiska produkta apzīmējums. «Ar Zaļo karotīti marķē pārtikas preces, kuras ražotas no vietējām izejvielām, ar Bordo karotīti marķē pārtikas produktus, kas ražoti Latvijā, bet no importētām izejvielām. Tikpat svarīgi būtu zināt vietu, kur audzēti šie produkti, piemēram, vai tuvumā nav intensīvas satiksmes ceļa, jo automašīnu izplūdes gāzes var nokļūt augsnē un uzkrāties dārzeņos vai augļos,» skaidro uztura speciāliste. «Ja ir vēlme audzēt pašiem, jācenšas pārāk daudz neizmantot kūtsmēslus, lai neveidotos nevajadzīgs nitrīta uzkrājums. Kā arī jāvēro, vai tuvumā nav kaimiņu dārzs, kurā izmanto pesticīdus, jo tad ar notekūdeņiem sliktās atliekvielas var nokļūt pašu dārzā.»
Izvērtēt pārtikas lietošanu ikdienā
Protams, ģimenē pēkšņi var būt negaidīti šķēršļi ekoloģiskās pārtikas iegādē un lietošanā (piemēram, pārmaiņas finansiālā situācijā, dzīvesvietas maiņa u. c.). Vecākus varētu satraukt, kā bērna organisms reaģēs uz to, ka sāks piedāvāt vairāk konvencionāli audzētas pārtikas. Lielam satraukumam nav pamata. Protams, var gadīties, ka mazulis apēdīs konvencionāli audzētu ābolu un organisms reaģēs ar alerģisku izpausmi. Taču jāsaprot, ka konvenciāli ražotai pārtikai bez vajadzības pesticīdus neviens nelieto. Tiek veiktas arī regulāras pārbaudes, lai sekotu līdzi, cik daudz pesticīdu atliekvielu ir dažādos produktos. Tas, ko varam darīt, – rūpīgi nomazgāt un, ja ir iespēja, nomizot augļus un dārzeņus.
«Situāciju varam līdzsvarot, rīkojoties šādi: katrā ģimenē, visticamāk, ir savs biežāk lietojamo produktu klāsts. Droši vien pie tiem varētu pieskaitīt maizi, dažādus graudaugus, piena produktus, gaļu, dārzeņus, augļus. Varam aizdomāties, ko iespējams iegādāties no ekoloģiski audzētajiem produktiem, ko – no konvencionāli ražotajiem. No dzīvnieku valsts produktiem būtu jādod priekšroka ekoloģiskiem treknas gaļas un pilnpiena izstrādājumiem (piemēram, sviestam, krējumam). No augļiem un dārzeņiem – tiem, kurus ēdam ar mizām (piemēram, āboliem),» iesaka Lizete Puga.
Pieredzē dalās Kristīne un Ēriks Mežaļi, Martas (11), Anetes (8) un Justīnes (6) vecāki:
«Bioloģiskā pārtika noteikti ir liela vērtība mūsu ģimenē. Cik vien iespējams, cenšamies iegādāties ekoloģiskus produktus, taču šajā ziņā neesam kategoriski.
Esmu bezgala pateicīga Ikšķiles Brīvajai skolai, kurā mācās mūsu meitas. Tā ir ekoskola ar savu bioloģisko virtuvi un bioloģiski sertificētu dārzu. Bērni piedalās visā procesā – novāc ražu, ēd pašu novāktos produktus pusdienās. Arī mājās bieži mēdzam pārrunāt neskaidrus jautājumus par bioloģisko pārtiku, kādēļ labāk to izvēlēties, pamatoju, ka tas ir gan videi draudzīgāk, gan veselīgāk. Skaidroju, ka, audzējot konvencionālo pārtiku, tiek izmantotas ķīmiskas vielas, kas mazina bioloģisko daudzveidību. Bērni ļoti ātri visu pieņem un saprot.
Esam iecienījuši iepirkties dažādās vietās – gan tiešās pirkšanas pulciņā, gan Rimi (tur esam iecienījuši I love Eco produkciju), gan Ikšķiles bioloģiskajā beziepakojuma veikaliņā Brīvais veikals. Ļoti brīnišķīga ir iespēja doties ciemos pie zemniekiem, ar kuriem laika gaitā izveidojusies sadarbība, piemēram, vasarās paši braucam lasīt zemenes. Dažkārt pasūtam ekoproduktus arī no vairākiem interneta veikaliem, piemēram, gemoss.lv, bio.lv, pirkumins.lv.
Ne jau katru dienu ir iespējams iegādāties to, ko sirds kāro, tieši tādēļ ierīkojām savā pagalmā mazdārziņu. Ar milzu interesi meitas izveidoja katra savu dobīti. Sēklas pērkam gan parastos veikalos ar biomarķējumu, gan pasūtām no interneta veikaliem. Meitenes pašas izvēlas, kas viņām garšo, – šogad audzēja cukurzirņus, kukurūzu, spinātus, lociņus, tomātus, zemenītes. Mēs ar vīru izvēlējāmies vairāk zaļumu – kalē, romiešu lapu salātus, rukolu, kinzu, pētersīļus, dilles. Kopumā ēdot veselīgāk, vairāk iekļaujot uzturā augu produktus, mazāk slimojam un sevī sajūtam vairāk enerģijas.»
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
