Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Velns nav tik melns
Pirms ķeries pie asā kapļa un meties nezāļu laukā, vērts iedziļināties un saprast, ka māte daba visam paredzējusi savu vietu – arī nezālēm. Ne vienmēr nezāles ir neglābjami jāiznīcina. Ar tām ir jāiemācās sadzīvot, un, neļaujot gūt virsroku, atsevišķos gadījumos par to klātbūtni pat jāpriecājas. Zinot nezāļu pozitīvās blaknes, kļūst vieglāk tās pieņemt, un, pirms šausmās saķert galvu, labāk atcerēties mūžveco, bet patieso Aristoteļa teicienu, ka daba nemīl tukšumu. Tā rūpējas, lai zeme nebūtu tukša un kaila, pēc iespējas ātrāk to sedzot ar augiem.
Pirmkārt, nezāles ir svarīgs barošanās ķēdes posms (barības bāze apputeksnētājiem) un barības avots augsnē dzīvojošajiem organismiem.
Tāpat nezāles ierobežo un aizbaida daudzus slimību ierosinātājus, piesaista oglekli, sekmē augsnes stabilitāti un aizsargā to pret eroziju, irdina augsni un regulē augsnes hidrorežīmu. Atsevišķas nezāles (piemēram, nātres, gārsas) izmantojamas arī pārtikā un kā ārstniecības augi.
Vispirms jāpazīst
Lai cīņā gūtu panākumus, pretinieks ir jāpazīst. Var ņemt talkā Valsts augu aizsardzības dienesta izdoto augu noteicēju vai izmantot dažādas aplikācijas. Pirms atroti piedurknes, noskaidro, kādai nezāļu grupai nezāle pieder: viengadīgajām, divgadīgajām vai daudzgadīgajām. Viengadīgās nezāles varam viegli izkaplēt, ar kapļa asmeni velkot zem augsnes virskārtas un atdalot nezāļu lakstus no saknēm, bet daudzgadīgās var iznīdēt ar mulčēšanas metodi vai rūpīgi izrokot visus nezāļu sakņu posmus. Tāpat vērtīgi uzzināt, kā konkrētā nezāle vairojas (ar sēklām vai sakneņiem), kad tā zied un kāda ir tās sakņu sistēma. Vai zināji, ka usne, viena no nejaukākajām daudzgadīgajām nezālēm, saražo līdz pat 35 tūkstošiem sēklu, savukārt balanda – vairāk nekā 100 tūkstošus? Sēklas augsnē var dusēt pat vairākus gadu desmitus un, sagaidot labvēlīgus dīgšanas apstākļus, nekavējoties sākt attīstīties.
Vislabākā stratēģija – profilakse
Zinām, ka dažādas ķibeles vislabāk novērst, laikus veicot profilaktiskos pasākumus. Tas attiecas arī uz nezālēm. Ir labi, ja pirms darbu uzsākšanas izdodas veikt sava dārziņa, dārzu vai lauku apsekošanu, izpēti un iepazīšanu. Arī no praktiski veicamajām lietām ir vairāki paņēmieni, kurus var izmantot ne tikai profesionālajā dārzkopībā, bet arī mazdārziņos.
Proti, var sēt spēcīgu sedzējaugu kultūras, kuru galvenā loma ir pēc iespējas labāk nosegt augsnes virskārtu.
To var izmantot gan audzēšanas laikā (kā dzīvo mulču), gan pēc ražas novākšanas. Lauciņos, kur audzē dārzeņus, vislabāk sēt balto āboliņu. Viena no jaudīgākajām nezāļu ierobežošanas praksēm ir augu sekas ievērošana – vienā laukā divus gadus pēc kārtas vienu un to pašu augu neaudzē. Labs veids, kā cīnīties ar nezālēm, ir arī starpkultūru audzēšana. Nezāles efektīvi nomāc, piemēram, griķi.
Tieši tik vienkārši!
Lai nešķiestu spēkus veltīgi un neradītu nezālēm labvēlīgus augšanas apstākļus, darbu sāk ar pareizu augsnes sagatavošanu. Lai gan nezāļu sēklas izplatās arī ar vēja palīdzību, augsnē šo sēklu daudzums ir krietni iespaidīgāks. Kļūda ir regulāri zemi uzrakt, jo tā augsnes virskārtā nonāk aizvien jaunas nezāļu sēklas, tādēļ zeme ir nevis jārok, bet tikai jāuzirdina. Darbā nevajag izmantot kapļus ar platu asmeni, ar kuru veic riņķveida kaplēšanas kustības, jo jebkura augsnes virskārtas apvēršana otrādi ir saistīta ar jaunu nezāļu sēklu sadīgšanu. Saimniecībā jābūt kaplim ar plānu, šauru, asu asmeni, ar kuru nezāļu dīgļsaknītes tiks efektīvi nogrieztas. Kaplim jābūt garā kātā, un ravējot tā asmens jāiedziļina augsnē 1–2 cm dziļumā.
Pareizi plānojot darbus, ar nešpetnajām nezālēm iespējams tikt galā, neķeroties pie ķīmijas.
Zinot, ka to sēklu sadīgšana sākas dažas dienas pēc augsnes apstrādes, tobrīd jābūt gataviem veikt nezāļu apkarošanas pasākumus – sēklām dīgstošās nezāles visvienkāršāk apkarojamas dīgļlapu fāzē, kad mehāniski var iznīcināt pat līdz 100% sadīgušo nezāļu. Racionālāk ir ravēt biežāk, neļaujot nezālēm sasniegt lielu augumu un tādējādi atņemt spēku kultūraugiem. Ieteicams nezāles iznīcināt ne tikai dobēs vai vagās, bet arī uz taciņām starp tām. Svarīgi ir nezāles izravēt, pirms tās paspēj uzziedēt un nobriedināt sēklas, lai tās neizsējas pa visu dārzu. Ja to gadu no gada ievēro, nezāļu dārzā kļūst arvien mazāk.
Kad ravēt un kad ne?
Ja augsne ir smilts vai ļoti viegla mālsmilts un pūš spēcīgs vējš, labāk pie nezāļu ierobežošanas neķerties, jo tad jebkura augsnes izkustināšana var būt iemesls vēja erozijai. Tāpat ravēt nav ieteicams, ja tajā pašā dienā vai naktī sola nokrišņus. Tas palielina nezāļu izdzīvošanas iespēju.
Ideāli, ja sakrīt šie faktori: spīd saule, ir neliels vējš un daļēji mākoņains laiks.
Tādos apstākļos nogriežot nezāļu saknītes, tās momentā zaudē daudz ūdens un pilnībā izžūst. Ravēt vērts arī tad, ja diena ir apmākusies un pūš vējš, kas palīdz nezāles izžāvēt. Tautas gudrības māca – ja ravē vecā Mēnesī, nezāles ataug lēnāk.
Ravēt un rušināt, rušināt un ravēt
Mazās un svaigi sazēlušās nezālītes ir viegli iznīcināt, augsni uzrušinot. Tām nav izveidojusies stipra sakņu sistēma, un tās vēl ir trauslas. No neuzrušinātas augsnes mehāniski raut ārā nezāli nav efektīvi, jo kātiņš var notrūkt, bet no zemē palikušajām dzīvīgajām saknēm veidosies jauns augs. Kā uzsākt ravēt un rušināt dažas dienas pēc augsnes apstrādes, kad dobes jau vizuļo no jaunajām nezālītēm, taču kultūraugi vēl nav sadīguši? Arī šī lieta jāorganizē laikus.
Veicot sēšanu, pie sēklām, kuras tiek sētas, nedaudz piejauc citas ātri dīgstošas sēklas.
Piemēram, burkānu sēklām piejauc salātu sēklas, biešu sēklām – redīsu sēklas. Svarīgi, lai sēklu forma sakristu vai būtu vismaz līdzīga. Tādā veidā ātri dīgstošās sēklas iezīmēs sēklu rindas, un varēs uzsākt rušināšanu.
Vecā labā mulča
Viens no iedarbīgākajiem nezāļu apkarošanas veidiem ir augsnes mulčēšana ap kokiem un krūmiem, starp dobēm un vagām. Mulčas kārta virs nezālēm neļauj tām saņemt saules gaismu, kā rezultātā augi nīkuļo, saknes novārgst un nezāles iet bojā.
Mulča arī palīdz saglabāt augsnē mitrumu, un tādējādi nav nepieciešama bieža laistīšana.
Var izmantot dažādus organiskos materiālus – salmus, kūdru, sienu, nopļauto zāli, kompostu, priežu mizas, olu čaumalas u. c. Tiesa, jārīkojas pārdomāti, jo, piemēram, priežu mizu mulča un kūdra augsni skābina, tādēļ noderēs dobēm, kur aug skujeņi un viršu dzimtas augi, taču nepatiks augiem, kuriem nepieciešama neitrāla augsne (tādi ir lielākā daļa). No neorganiskajiem materiāliem izmanto grants šķembas, melnā polietilēna plēvi un melno ģeotekstilu jeb agroplēvi. Šo materiālu priekšrocība ir spēja sasildīt augsni, kas lieti noder siltumu mīlošiem augiem. Dārzkopības speciālisti iesaka izmantot melno ģeotekstilu, ko pārdod celtniecības un dārzkopības veikalos. Šis materiāls nobloķē gaismas piekļuvi augiem, un rezultātā pēc 4–6 nedēļām daudzgadīgās nezāles iet bojā. Ne melnā plēve, ne melnais agrotīkls šim nolūkam īsti neder, jo tomēr ir gaismu caurlaidīgi.
Nemet ārā!
Lai visas nezāles nebūtu jānes uz kompostu, vērts zināt, ka itin vērtīgi tās var izmantot nezāļu vircas gatavošanā. Tas ir izcils organiskais mēslojums, kas līdztekus citiem labumiem pasargā augus no kaitēkļiem. Visplašāk šim nolūkam lieto nātres, arī vārpatas, gārsas, kosas, biškrēsliņus. Otrkārt, kas augam var kaitēt, tas mums, cilvēkiem, nākt par labu.
Tāpēc nesteidzies sūkstīties par agresīvajām nezālēm, bet ar pateicību izmanto tās sava labuma gūšanai.
Piemēram, dārzkopībā tik ļoti nemīlētā daudzgadīgā nezāle vārpata uzskatāma par tautas medicīnas karalieni. No sakaltētām vārpatas saknēm gatavo pulveri, bet no auga zaļajām daļām novārījumu. Tautas medicīnā vārpatu saknes iesaka anēmijas, rahīta, plaušu slimību, urīna aiztures, aknu un žultspūšļa slimību, reimatisma, podagras un ādas izsitumu ārstēšanā. Starp citu, arī lopi pavasarī naski atrod un grauž vārpatas jaunos dzinumus, lai pēc ziemas tukšuma perioda atjaunotu vitamīnu un bioloģiski aktīvo vielu rezerves. Savukārt pienenes uzskata par pretvēža līdzekli, tās veicina aknu un nieru darbību, pazemina asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs. Holesterīnu mazina arī gārsas sula.
Atceries! Ja nu tomēr roka sniedzas pēc herbicīdu pudeles, jāielāgo, ka tā ir spēcīga inde un izmantojama, strikti ievērojot lietošanas noteikumus.
Pieredzē dalās saimnieki
Oskars Liepiņš, zemnieku saimniecības Mārtiņrozes saimnieks.
Saimniecībā saimniekojam jau trīsdesmit gadu, taču pēdējos piecos 1,5 ha platībā un vairākās siltumnīcās audzējam dārzeņus, dārzeņu stādus, dažādus ogulājus un ābeles. Orientējamies uz izaudzētās produkcijas pārstrādi. Protams, nezāles ir mūsu ikdiena, taču, dienu no dienas darbojoties, esam nonākuši pie savas filozofijas.
Proti, ne visas nezāles ir jārauj ārā, jo liela daļa no tām pilda svarīgu funkciju – noēno augus karstā laikā, papildina rasas krājumus u. tml.
Tā kā darbojamies divatā, visi darbi jādara tā, lai ir maksimāli viegli. Augus stādām divās vagās tuvu vienu otrai, un tad seko atstarpe, kuru paredzēts izfrēzēt. Šajās tā sauktajās starpvagās ļoti efektīvi ir samest, piemēram, lielās balandas – tad karstuma periodā lauks tik ļoti neuzkarst. Uzskatām, ka visas nezāles nebūt nevajag iznest ārā no lauka. Līdztekus mulčas funkcijai tās veido arī papildu barības vielas.
Ravēšanu veicam vairākos ciklos un darām to maksimāli saudzīgi, lai nekaitētu pamataugiem.
Ķirbjus, kabačus, melones un arbūzus audzējam pļavā, uzfrēzējot tikai to vagu, kur tiks stādīts augs. Zāle tiek trimmerēta nost, virsū likta plēve un zem plēves – pilienlaistīšanas sistēma. Siltumnīcas tiek ravētas vienu reizi – pavasarī pirms stādīšanas. Kā mulču izmantojam nopļauto zāli; liekam to ļoti plānā kārtā un skatāmies, lai nav pāraugusi un pilna ar sēklām. Potenciālo nezāļu dēļ kūstmēslus neliekam – izmantojam tikai granulētos mēslus. Siltumnīcas augsni nefrēzējam, lai neuzceltu augsnes virspusē nezāļu sēklas. Runājot par cīņu ar daudzgadīgajām nezālēm, galvenais – neļaut tām uzziedēt. Mums labi strādā šāda metode: laukā iesējam āboliņu, tas ļoti ātri sadīgst un nosedz platību. Vairākas reizes gada laikā to pļaujot, atbrīvojāmies no 90 procentiem nātru un ušņu. Mūsuprāt, tādas vienas universālas receptes, kā tikt galā ar nezālēm, nav. Ir ļoti jājūt lauks, dārzeņi. Noteikti iesakām daudz eksperimentēt!
Zigmārs Rancevics, zemnieku saimniecības Vārpas saimnieks.
Saimniecībā 16 ha platībā audzējam zaļumus, dārzeņus un pārstrādājam tos marinējumos, sālījumos un skābējumos. Galvenie paņēmieni cīņā ar nezālēm ir ravēšana un savlaicīga rindstarpu rušināšana. Siltumnīcās izmantojam dažādus ar rokām stumjamos agregātus, uz lauka – vagotāju, kas aprīkots ar četru rindu arkliņu vai bezdelīgām. Zemenēm, lauka gurķiem un kabačiem izmantojam plēves ieklājēju un pilienlaistīšanas sistēmu. Var izmantot arī melno agrotīklu vai ģeotekstilu. Agrotīkls laiž cauri mitrumu – tas ir pluss. Taču 40 mikronu plēve izmaksu ziņā ir lētāka. Lai nezāles neaugtu siltumnīcā, gurķiem, tomātiem izmantojam mulčējamo plēvi, zem kuras saliekam pilienlaistīšanas šļauciņas, un vietā, kur plānots stāds, izgriežam caurumu. Balti melnā mulčas plēve veido siltumnīcā ļoti skaistu paklāju. Siltumnīcas zaļumiem agri pavasarī – vienīgi rinstarpu rušināšana un kaplēšana. Piekrītam, ka ļoti grūti ir apkarot daudzgadīgās nezāles. Usnes ir viegli apkarot, kamēr tās vēl ir nelielas, taču cīņa ar vārpatu ir gandrīz neiespējama. Vienīgais risinājums ir mulčas plēves. Manuprāt, kamēr nezāles ir mazas, tas nav nekāds bieds. Galvenais – laikus sākt ravēt un, kur var, izmantot mulčējamās plēves.
Populārākie raksti
