Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Projekta dosjē
- Ideju autori un izpildītāji – Aiva un Ingus Šefanovski.
- Aiva ikdienā ir pilnas slodzes mamma diviem bērniem un nodarbojas ar sociālo tīklu administrēšanu dažādiem uzņēmumiem, bet Ingus ir bārddzinis, kuram pieder savs barbershops.
- Ideja realizēta Liepājā, koka nama mansarda dzīvoklī
Līdz pirmās kopīgās dzīvesvietas iegādei Aivai un Ingum nebija nekādas pieredzes remonta veikšanā. Ingus bija strādājis bruģēšanā, bet ar to arī aprobežojās viņa zināšanas par būvniecību. Pirms pieciem gadiem, kad pāris iegādājās pirmo dzīvokli, nolēma veikt remontu. Abi strādāja pilnas slodzes darbu, remonts ievilkās, un diemžēl daudzi meistari nespēja realizēt viņu idejas, tāpēc Aiva un Ingus nolēma, ka lielāko daļu darbu darīs paši, visu apgūstot pašmācības ceļā. Tobrīd pārim pat nebija instrumentu, ar ko strādāt, – tos vajadzēja aizņemties no draugiem. Kad ģimenei pievienojās divas atvases, bija jāmeklē lielāka dzīvojamā platība, un ģimene atrada savu sapņu dzīvokli Liepājā – vecā koka ēkā, mansardā. Šī bija lieliska iespēja radīt savu sapņu mājokli, realizējot pat pārdrošākās idejas. Telpas jau bija remontētas, tomēr ģimene nolēma, ka standarta eiroremonts ar rīģipsi un laminātu ne tuvu nav tas, ko viņi grib redzēt, un sākās apjomīgs remonts. Tika demontēts lamināta grīdas klājums, zem kura atklājās saplākšņa klājums, kas rūpīgi slēpa vecu dēļu grīdu, savukārt aiz rīģipša un siltinājuma kārtas sienās tika atklāti simtgadīgi koka dēļi.
Biokamīna izveide
Saimnieku sapnis vienmēr ir bijis kamīns, tomēr mansarda dzīvoklī tādu izbūvēt bija pārāk sarežģīti un dārgi, tāpēc pie vēl neizdekorētās baltās sienas abi nolēma veidot biokamīnu un virs tā novietot televizoru. Biokamīns ir nopērkams lielākajos būvniecības preču veikalos. Šefanovski tādu iegādājās par 80 eiro. Lai integrētu to interjerā, nolēma veidot papildu izbīdījumu no sienas.
Biokamīns ir alternatīva klasiskajam kamīnam, tam nav nepieciešams dūmvads, un, sadegot kurināmajam, nerodas dūmi, nosēdumi. Par kurināmo tiek izmantots bioetanols, kas ir ekoloģiski tīrs, ražots no dabiskām izejvielām.
Soli pa solim
- Ar līmlenti uz sienas uzlīmē kamīna un televizora lieluma rāmi, lai saprastu vēlamo atrašanās vietu un augstumu. Kad tas izdarīts, veido kamīna koka karkasu.
- Lai radītu īsta kamīna efektu, no koka brusām veido konstrukciju, kas kalpos gan kā kamīns, gan dekoratīva novietne malkai. Brusas saskrūvē ar skrūvēm.
- Kamīna metāla karkasam ar skrūvēm piestiprina šamota plāksnes, kas paredzētas kamīnu, apkures katlu un plīts kurtuvju apdarei – tās ir karstumizturīgas. Šis ir ļoti svarīgs solis, jo, kaut arī tas ir biokamīns, tajā notiek degšanas process un tas atdod siltumu. Gatavo kamīnu uzsēdina uz koka brusām.
- Izveidotā koka karkasa sānus apšuj ar gatavām līmētā koka plāksnēm. Šajā gadījumā kamīna priekša ir apšūta ar simt gadu veciem koka dēļiem, kas bija palikuši pēc griestu demontāžas.
- Kad visa konstrukcija ir pabeigta un tajā iestrādāta elektroinstalācija, lai nav redzami vadi, var ķerties pie krāsošanas. Šajā gadījumā tika izmantota melna matēta krāsa kokam, kas rada dedzinātu dēļu efektu.
- Pieliekot pie sienas televizoru un saprotot kopainu, Ingus secināja, ka drošāk būs, ja virs kamīna tiks piestiprināts dekoratīvs plaukts, kas aiztur siltumu no apakšas. Tam tika izmantots jau reiz dedzis simtgadīga koka gabals. Šāds koks ir jānoslīpē un jāapstrādā, lai uz tā nekrātos putekļi.
- Lai dekoratīvā siena ar biokamīnu izskatītos pabeigtāka, atlikušās sienas daļas nokrāsotas melnas. Šajās nišās izveidoti plaukti no jau pieminētajiem vecajiem dēļiem. Plauktu stiprinājumi ir koka līstes, kas nokrāsotas melnā krāsā, lai nav pamanāmas. Tikai pabeidzot remontu dzīvojamā istabā, Šefanovski saprata, ka melnā krāsa, kas tiek savienota ar dabiskiem elementiem, telpu vizuāli palielina.
Izmantotie instrumenti: urbjmašīna, elektriskais skrūvgriezis un rokas zāģis. Ja šādu remontu taisītu vēlreiz, tad Ingus lietotu naglu pistoli, jo skrūvju vietas ir diezgan pamanāmas, tāpēc tās ir jāaiztaisa ar koka ķiti.
Guļamistabas siena
Dekoratīvajā sienā ir integrēts pēc grīdas demontāžas pāri palikušais saplāksnis. Tas sadalīts vienādos gabalos un piegriezts tā, lai var izveidot skujiņas rakstu. Šis darbs ir jādara rūpīgi un ar lielu precizitāti, lai visi saplākšņa gabali ir vienādā izmērā. Tos ar montāžas līmi līmē pie sienas un vēl pieskrūvē (te gan Ingus iesaka izmantot naglu pistoli, ja tāda ir pieejama, lai nav jāsmērē ciet skrūvju vietas), starp katru gabaliņu ievietojot monētu, lai veidojas vienādas atstarpes. Saplāksnis nokrāsots ar to pašu matēto krāsu kokam, kas tika izmantota dzīvojamās istabas kamīna apdarē. Kad tas izdarīts, tad ar pirkstu un špakteļlāpstiņas palīdzību starp saplākšņa gabaliņiem iestrādā džutas diegu.
Stāsta Aiva: «Kādreiz šī bija viena liela istaba, tāpēc izveidojām starpsienu. Sadalot to, ieguvām divas telpas. Vienu guļamistabu un otru – darbistabu/ieejamo skapi. Būvējot starpsienu, skaņas izolācijai izmantojām to pašu akmens vati, kas bija vecajos griestos. Kad pārējā mansarda daļā pacēlām griestus, saglabājām veco akmens vati un šādi jau atkal devām materiālam otro elpu. Tā kā zem lamināta atrastais un saglabātais saplāksnis bija nosmērēts, mēs to notīrījām no putekļiem un no- krāsojām ar melnu matētu krāsu. Tādā veidā vairs nevarēja pateikt, ka materiāls ir bijis sabojāts. Šī siena ir lielisks piemērs tam, ka ne visam ir jānonāk uguns- kurā vai atkritumos. Tāpat būvniecības procesā var atrast risinājums, kas ir draudzīgi ne tikai maciņam, bet arī planētai.»
Populārākie raksti
