Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Laputis var būt dažādās krāsās – no pelēcīgi rozīgām, zilganām, zaļām līdz pilnīgi melnām. Laputis savu dzīves ciklu nepavada tikai uz viena auga. Sākumā barojas (sūc sulu) uz daudzgadīgajiem kultūraugiem (ķiršiem, plūmēm, ābelēm, irbenēm u. c.) un pēc tam pārlido uz citiem augiem. Vienīgi augiem, kuriem jaunie dzinumi veidojas nepārtraukti, laputis sastopamas visu sezonu, piemēram, rozēm.
Jā, rožu laputis mēdz visu savu dzīves ciklu pavadīt uz rozēm. Ja kaut kas samazina jauno dzinumu augšanu, piemēram, sausums, kāda slimība, tad rožu laputs rada spārnoto paaudzi, kuras aizlido uz tobrīd aktīvi augošiem augiem – baldriāniem, skabiozām, mārdadžiem.
Sākoties rudenim, tiek radīti tēviņi, un apaugļotās mātītes lido atpakaļ uz rozēm dēt olas nākamajam gadam. Pēc šāda scenārija izdzīvo visas zināmās laputis. Pēdējos gadus dārzus pārņēmušas arī pupu laputis, bet tikai retais zina, ka tās pārziemo un agri pavasarī barojas uz irbenājiem, fizokarpiem, jasmīniem, pat uz rabarberiem. Pēc tam aizlido uz pupām, kliņģerītēm, bietēm, pat gladiolām.
Laputīm vienā sezonā attīstās 5–8 un vairāk paaudzes.
Laputis pēc savas ķermeņa uzbūves ir pilnīgi nepasargātas no apkārtējās vides vai dažādiem uzbrucējiem – tām nav ne cietu spārnu, ne zvīņu –, vienīgā stratēģija izdzīvot ir vairoties neiedomājamā ātrumā.
Un tam gan laputis ir izcili pielāgojušās! Vēlu rudenī piedzimst laputu tēviņi, kuri apaugļo mātītes. Apaugļotās mātītes aizlido uz daudzgadīgiem ziemcietīgiem augiem un jauno pumpuru zvīņu tuvumā izdēj olas, kas pārziemo. Agri pavasarī – parasti jau aprīlī – no olām izšķiļas tikai sieviešu dzimtes laputis, kas pēc tam dzemdē jau dzīvas laputis, nevis dēj olas. Tāpēc, apskatot tuvāk ar laputīm aplipušu augu, tajā var redzēt laputis dažādā lielumā, izskatā, bet nav olu.
Pirmās paaudzes parasti ir bez spārniem, bet var būt arī ar tiem. Laputis aktīvi sūc sulu no jaunajām, tikko plaukstošajām lapiņām un pat dzinumiem. Lapas sačokurojas, aktīvā augšana beidzas, un laputis dzemdē spārnotās mātītes, kas jau jūnija beigās, jūlija sākumā izlido uz citiem augiem, kas tajā brīdī intensīvi aug un ir sulīgi. Uz šiem augiem atkal kosmiskā ātrumā mainās paaudzes. Jauna laputu paaudze izaug gandrīz katru vai katru otro nedēļu. Rudenī – no septembra līdz novembrim – laputis atgriežas atpakaļ uz ziemojošajiem augiem un atkal izdēj uz to pumpuriem olas.
Raksturīgi, ka tieši tajā laikā, kad parādās laputu nedarbu pēcietekme – sačokurojušās lapas uz sākotnējiem barības augiem –, daži jaunie zari ir kā ar medu notašķīti un apkaisīti melniem miltiem. Pa stumbru un zariem čakli tekalē skudras un vāc saldos laputu izdalījumus… Ko darīt? Tiek ieteikti dažādi pasākumi – no insekticīdu, kolas un zaļo ziepju smidzināšanas līdz dzinumu galu nogriešanai… Bet! Tas ir krietni par vēlu, jo sakrokojušās lapas iekšpusē var atrast laputu ekskrementus un varbūt kādu aizkavējušos īpatni. Visa apstrāde jāveic, kamēr lapas vēl nav sačokurojušās, kārtīgi apstrādājot lapu apakšpusi, jo tieši tur dzīvo laputis. Nav nozīme šķidro ziepju pūšanai pa lapu virsmu, tā tu salipini spārnus un kājas mārītēm un zeltactiņām, kas ir dabīgie šo kaitēkļu ienaidnieki.
Ziepju šķīdums jātrāpa tieši virsū laputij!
Zaru galu nogriešana dod kādu labumu tikai, ja to dara vēlu rudenī vai agri pavasarī, kamēr uz galotnes atrodas laputu olas vai tikko izšķīlušās laputis. Insekticīdi – vai tie būtu sintētiskie, dabiskie, mikrobioloģiskie vai kādi pielāgotie tautas līdzekļi – jālieto pēc iespējas agri pavasarī, jauno lapiņu plaukšanas laikā.
