Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Galvenais, kam jāpievērš uzmanība, izvēloties zooveikalā trusītim sienu, ir tā kvalitāte. Nekvalitatīva produkta lietošana var novest dzīvnieku pie dažādām slimībām. Taču mēdz būt situācijas, kad garauši atsakās ēst pat ļoti kvalitatīvu sienu. Kāpēc tā notiek?
Iemesli
Ja tavs trusis atsakās ēst sienu, pirmkārt, pievērs uzmanību tam, cik pareizi esi izveidojis viņa ēdienkarti. Atceries, ka tai jābūt sabalansētai. Truša standarta ēdienkartē jābūt 90% augstvērtīga siena un 10% – cita veida sulīgas un sausas barības. Ja tu trusi pastāvīgi lutini ar dažādiem kārumiem, nav nekāds brīnums, ka viņš sāk atteikties no pamatbarības.
Seko līdzi, lai grauzējam vienmēr būtu pieejams svaigs ūdens. Šķidruma trūkums slikti ietekmē dzīvnieciņa apetīti.
Vēl iemesls, kāpēc trusis pēkšņi atteicies no iecienītā kāruma, var būt kāda zarnu trakta vai zobu slimība. Lai precīzi noskaidrotu, kāpēc trusītis rauc degunu, kad viņam piedāvā sienu, jādodas pie veterinārārsta. Jānoskaidro, vai dzīvnieciņam nav kādas slimības. Ja apstiprināsies diagnoze, nekavējoties jāsāk ārstēšana.
Kā stimulēt trusi ēst sienu?
- Pārskati mīluļa ēdienkarti. Iespējams, ka kāda barība grauzējam šķiet daudz pievilcīgāka nekā izkaltēta zāle. Svarīgi ievērot sabalansētu diētu un barot dzīvnieku ne tikai ar garšīgiem, bet arī vērtīgiem produktiem.
- Dažādu veidu sienam ir atšķirīga garša. Paeksperimentē ar dažādiem veidiem, lai saprastu, kurš tavam trusītim iet pie sirds.
- Labas kvalitātes sienu trusis ēdīs ar labpatiku, bet iepuvušu un sastāvējušos, visticamāk, atstās neskartu.
- Dažkārt pietiek vien parādīt labu piemēru. Ja ir iespēja, ieliec dzīvnieciņa krātiņā viņa sugas brāli, kurš ar prieku ēd sienu. Maniere atdarināt darīs savu.
- Atsevišķos gadījumos var sajaukt sienu ar dārzeņiem, svaigu zāli vai sauso barību.
- Ir trušu audzētāji, kas rekomendē apslacīt izkaltēto zāli ar ābolu sulu, pēc tam to labi izžāvēt un tad pacienāt dzīvnieciņu. Daudziem trušiem iet pie sirds ierastās barības jaunā, saldenā garša.
