Tropu augi silti sakurinātā istabā

3 galvenās tropu augu vajadzības

Tropu augi pie mums ir atceļojuši no klimatiskās joslas, kas atrodas abpus ekvatoram, kur ir ļoti daudz saules, siltuma un mitruma. To mums šiem augiem arī jācenšas nodrošināt.

1. Atbilstoša temperatūra. Visgrūtākais brīdis istabas augiem ir tieši apkures sezonas sākums – ja dzīvoklis bijis vēss, piemēram, 14 grādu, un, pieslēdzot apkuri, pēkšņi ir 24 grādi. Tad augus vajadzētu pielikt tuvāk logam, kur ir vēsāks, lai temperatūras maiņa nebūtu tik krasa. Ja ir regulējami radiatori, tad gaisa temperatūru telpās vajadzētu paaugstināt pakāpeniski – nedēļas laikā.
2. Gaisa mitrums. To augiem var nodrošināt, tuvumā noliekot bļodas, lēzenus traukus vai vāzes ar platu virsmu, kur ieliets ūdens. Tas siltā telpā iztvaikos un mitrinās gaisu – tas nāks par labu gan telpaugiem, gan mums pašiem. Ja augu lapas veselas, tās reizi dienā var apsmidzināt, izmantojot pulverizatoru, kurā ieliets mīksts, silts ūdens.
3. Gaisma. Tropu augiem nepietiek ar to saules daudzumu, kāds pie mums ir aukstajā sezonā, jo īpaši tagad, kad dienas garums arvien sarūk. Botāniskā dārza oranžērijā augiem dienu pagarina, no rīta un vakaros iededzot īpašas elektriskās augu lampas. Šo lampu gaismai ir augiem vajadzīgais spektrs. Spuldzīšu gaismu, ko lietojam telpu apgaismošanai, augi izmantot nevar. Cilvēkiem, kam mājās ir plaši ziemas dārzi, droši vien ir vērts iegādāties tādas speciālās augu lampas – tās maksā vairākus desmitus eiro un ir nopērkamas veikalos. Lampas jāizvēlas atbilstošas telpaugiem un jānovieto virs tiem tā, kā teikts instrukcijā. Bet, ja dzīvoklī ir daži tropu augi, bez speciālajām lampām var iztikt, ziemas mēnešos piebremzējot tropu augu augšanu – samazinot laistīšanu un pārtraucot to mēslošanu, ko atsākt varēs februāra beigās vai marta sākumā.

Ja dzīvoklī ir tikai daži tropu augi, bez speciālajām lampām var iztikt, ziemas mēnešos piebremzējot tropu augu augšanu – samazinot laistīšanu un pārtraucot to mēslošanu.

Kā ziemas sezonu palīdzēt pārlaist 9 populārākajiem tropu augiem

• Monstera  (Monstera deliciosa). Visu gadu vēlama 20 grādu temperatūra un diezgan daudz gaismas. Monstera aug, ja arī gaismas ir mazāk, bet tad neuzziedēs tās lielais, kallai līdzīgais zieds un neieriesīsies auglis (tas sastāv no sīkiem auglīšiem un ir ēdams – pēc garšas atgādina ananasu). Monsteru laista ar siltu ūdeni. Augu labāk nedaudz iekaltēt nekā pārlaistīt. Ja telpās ir ļoti sauss gaiss, monsteras lapas vēlams rasināt ar siltu ūdeni.
• Zāmija  (Zamia furfuracea). Vajadzīga temperatūra virs 20 grādiem, zemāk tai nevajadzētu ļaut nokristies. Zāmija ir regulāri jālaista, bet pārlieks slapjums tās saknēm nepatīk. Zāmija ir lēni augošs augs, un tai nav miera perioda, tāpēc var mēslot visu gadu. Taču, ja gaismas maz, ziemā mēslošanu vēlams pārtraukt, lai augs neizstīdzētu. Ja izstīdzēs, pavasarī lapas būs jānogriež, un augs neizskatīsies dekoratīvi.
• Ķīnas roze (Hibiscus rosa sinensis). Visu gadu nepieciešama vienmērīga temperatūra (16–24 grādi) un paaugstināts gaisa mitrums. Nedrīkst ne pārlaistīt, ne iekaltēt, jo abos gadījumos dzeltēs un nokritīs lapas. Nolikta gaišā vietā, ziedēs no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Kamēr Ķīnas roze zied, tā reizi mēnesī jāmēslo ar ziedošiem telpaugiem paredzētu mēslojumu. Pēc noziedēšanas Ķīnas rozi noteikti apgriež.

• Sandera dracēna (Dracaena braunii sin. Sanderiana). Tiek dēvēta arī par veiksmes bambusu. Vajadzīga gaiša vieta un 18–20 grādu temperatūra. Pret sausu gaisu dracēnai nav iebildumu. Jālaista vienmērīgi, lieks slapjums tās saknēm nepatīk. Dracēna aug visu gadu, tāpēc to reizi mēnesī var pabarot ar telpaugu mēslojumu. Kad dracēna biezi saaugusi, to vajadzētu sadalīt, citādi jaunie dzinumi nespēs izspraukties cauri vecajiem.
• Līdakaste  (Sensevieria trifasciata). Visu gadu vajadzīga vienmērīga temperatūra (18–20 grādi), tai nevajadzētu nokristies zem 16 grādiem. Līdakaste jālaista maz – tai ir ļoti gaļīgas, resnas, taču trauslas saknes, kas necieš pārlieku mitrumu. Pietiek ar vienu laistīšanas reizi nedēļā. Līdakastei vajadzīga gaisma – tikai tad tā skaisti uzziedēs. Kad puķe ļoti biezi sadzinusi dzinumus, starp tiem izspraucas ziedkāti ar skarainiem, bāli dzeltenīgiem ziediņiem, kas smaržo līdzīgi naktsvijolēm. Ja augam pietiek gaismas, to reizi mēnesī var pabarot ar sukulentiem paredzētu mēslojumu, kurā ir samazināts slāpekļa daudzums. Pēc ziedēšanas līdakastei ļauj atpūsties un uz pāris mēnešiem mēslošanu pārtrauc.
• Krasula  (Crassula portulacea), saukta arī par naudas koku. Vajadzīga silta un ļoti gaiša vieta, tikai tad tās lapiņas skaisti iekrāsosies. Krasulai nepatīk pārlieks mitrums. Puķi kārtīgi salej un nākamreiz laista tikai tad, kad augsnes virskārta sāk iekalst. Lai krasula ziedētu, vasarā tai vajadzīgs miera periods, kad augu nemēslo un laista minimāli. Tad rudenī jānoliek ļoti gaišā vietā, un novembrī, decembrī vai janvārī krasula skaisti uzziedēs – katra dzinuma galā iznāks balta ziedu skariņa. Krasulu reizi mēnesī baro ar sukulentiem domātu mēslojumu, kurā ir samazināta slāpekļa deva. Droši var apgriezt. Vietā, kur zarus nogriezīs, ataugs jauni dzinumi, un augs būs kupls un smuks.

• Dīfenbahija  (Dieffenbachia). Krāsaino lapu dēļ vizuāli tas ir ļoti iespaidīgs telpaugs, ir daudz dīfenbahiju sugu un šķirņu. Dīfenbahijai visu gadu vajadzīga temperatūra, kas nav zemāka par 20 grādiem, un paaugstināts gaisa mitrums. Ļoti svarīgs ir labs apgaismojums – ja gaismas maz, dīfenbahija zaudē pusi sava krāšņuma. Augu laista vienmērīgi, nedrīkst salaistīt par daudz. Katru nedēļu var pabarot ar pilnmēslojumu. Ja dīfenbahiju labi kopj, tad pēc gada vai diviem tā uzzied – augu galotnītēs veidojas balti, kallai līdzīgi ziediņi.

Uzmanies! Dīfenbahijas sula ir indīga, tāpēc šo augu nav vēlams turēt mājās, kur ir mazi bērni, kaķi vai suņi.

• Zebrīna  (Zebrina pendula). Attiecībā uz gaisa temperatūru nav prasīga – var augt temperatūrā no 12 līdz 30 grādiem. Lai lapas iekrāsotos sudrabainās, violetās un zaļās šķērssvītrās, zebrīnai ir vajadzīga gaisma. Saaugusi tā ļoti skaisti zied spilgti violetiem ziediņiem. Zebrīnu laista tikai tad, kad augsnes virskārta sāk apžūt. Kamēr augs zied, to reizi nedēļā pabaro ar telpaugiem domātu pilnmēslojumu.
• Nefrolēpe  (Nephrolepis). Saukta arī par istabas papardi. Vajadzīga gaisma un 18–20 grādu temperatūra. Jālaista vienmērīgi un jānodrošina pietiekami liels gaisa mitrums – tuvumā jānovieto trauks ar ūdeni vai reizi dienā lapas no pulverizatora jāapsmidzina ar mīkstu, siltu ūdeni.  Ziemā reizi mēnesī nefrolēpi var pabarot ar vājas koncentrācijas telpaugu mēslojumu. Ir nefrolēpju sugas un šķirnes, kam veidojas gaisa saknes, kas nāk pāri poda malām. Tās nevajag nogriezt, jo augs ar šīm saknēm barojas no gaisa. Kad pienāk laiks nefrolēpi pārstādīt, gaisa saknes aptin apkārt sakņu kamolam un iestāda lielākā podā. No šīm saknēm veidosies jaunie dzinumi, un augs liela, kupla paparde.