Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Rihards Vidzickis, inženierzinātņu doktors, amatnieks, Vienkoču parka saimnieks.
Saimniecībā nepieciešamās lietas no koka ļaudis izgatavoja vēl ilgi pirms akmens laikmeta, jo koks allaž bijis vispieejamākais materiāls. Tolaik koka traukus izmantoja uzglabāšanai, savukārt ēdiena gatavošanai – traukus no māla. Senatnē gan koka priekšmeti nebija ne tuvu tik kvalitatīvi, nevienam arī neienāca prātā, ka koku var žāvēt, atņemot tam elastību un līdz ar to padarot to prognozējamu. Šī pieredze tika gūta vien 16. gadsimtā.
Traukus no koka var izgatavot divējādi – plēst vai grebt. Plēstie trauki ir, piemēram, mucas, ķipīši, tīnes, savukārt grebtie ir izgatavoti no viena koka gabala jeb vienkoča, piemēram, abras, bļodas, karotes, lāpstiņas, kausi, paplātes vai šķīvji.
Lai vienkoča priekšmets būtu kvalitatīvs un labi kalpotu, tas jātaisa no svaigi cirsta, slapja koka – tādu ir vieglāk apstrādāt, un tas mazāk put.
Nākamais solis ir sagatavi pareizi izžāvēt – lēni, ne tiešos saules staros vai siltuma avota tuvumā. Šādi žuvis koks mazāk plaisā un tātad – būs arī mazāk atgriezumu. Meistars zina: piemēram, liepas materiālam mitrums nav tik būtisks, to labi griezt gan slapju, gan sausu, bet ozola vai apses apstrādē gan tas ir svarīgi, jo izžūstot koks iegūst pilnīgi citas mehāniskās īpašības. Kad vienkoča priekšmetam jātaisa tīrais slīpējums, tad gan tam jābūt sausam.
Virtuves priekšmetus parasti izgatavo no lapu kokiem, un svarīgi ņemt vērā, kādam nolūkam konkrētais virtuves piederums vai trauks tiks izmantots. Piemēram, sviestu var glabāt traukā no liepas, bērza vai kļavas, bet tam nebūs piemērots ozols vai osis, jo šiem kokiem ir lielas poras, kur, iekļūstot produkta daļiņām, vairojas baktērijas.
Koka priekšmetus, kas paredzēti lietošanai virtuvē, meistari parasti apstrādā ar pārtikas lineļļu vai lineļļas un bišu vaska maisījumu, taču apstrādei der arī jebkura cita eļļa, ko izmanto ēdiena gatavošanai.
Karotes un pannas lāpstiņas
Vislabāk der liepa, bērzs un augļu koki. Šie materiāli ir viegli, diezgan blīvi, plastiski un, saskaroties ar pārtikas produktiem, nerada nekādu piegaršu. Piemēram, ievas koks ir sīksts un varētu derēt sīku priekšmetu darināšanai, taču virtuves piederumiem to parasti neizmanto, jo ieva var dot rūgtenu garšu. Savdabīgs aromāts piemīt kadiķim, turklāt tam piemīt arī antiseptiskas īpašības, un dažkārt meistari apzināti darina karotes tieši no šī materiāla. Mazu virtuves priekšmetu izgatavošanai parasti izmanto mitru koku, tad priekšmetu vāra, tādējādi izdzenot no koka tā dabisko mitrumu, – spriegums pazūd, un koks neplaisā.
Abra
Vislabāk derēs liepas koks. Bērzs vai osis tāda diezgan liela priekšmeta darināšanai var izrādīties pārāk smagi materiāli, savukārt ozols satur miecvielas, kas var ietekmēt pārtikas produkta garšu. Toties kausiem vai mucām ozols derēs ļoti labi.
Bļodas
Izgatavo no slapja ozola vai oša. Vispirms izveido rupjas apstrādes formu, tad vāra to sālsūdenī, pēc tam izžāvē, un tikai tad notiek smalkā pieslīpēšana. Kad bļoda gatava, to apstrādā ar lineļļas un bišu vaska maisījumu. Vai bļoda derēs ne tikai aukstiem, bet arī karstiem ēdieniem, tas atkarīgs no tā, kā izzāģēta koksnes šķiedra.
Virtuves dēlīši
Taisa no sausa materiāla. Un arī šeit ir savi noslēpumi – ilgāk kalpos tāds dēlis, kas izgatavots no gala šķiedras. Tajā gan ar laiku var izveidoties iedobīte, taču šāds dēlītis nepūkojas un arī gabaliņi neizlūst.
Kā izvēlēties labu mantu?
Amatnieku tirdziņos koka lietu piedāvājumā var apjukt, un diez vai cilvēks, kurš ikdienā nestrādā ar koku, spēs nekļūdīgi pazīt, no kā priekšmets izgatavots, un paredzēt, cik labi un vai gana ilgi kalpos. Tādēļ pirmais izvēles kritērijs noteikti būs šī priekšmeta ērtums. Nāksies vienkārši uzticēties meistaram un paļauties uz to, ka abra, bļoda vai karote nav izgatavota no nekvalitatīva vai nepiemērota materiāla, jo uztaisīt labu un skaistu mantu ir katra kārtīga meistara goda lieta.
Un vienmēr jāpatur prātā – koks ir dzīvs, tas ir neviendabīgs, tajā ir spriegumi – arī tad, kad materiāls pārvērsts par dēlīti vai karoti. Tieši tādēļ koka izstrādājumiem ir grūti dot kalpošanas garantijas termiņu.
Kur pirkt?
Visplašākais koka izstrādājumu piedāvājums ik gadu ir Latvijas Brīvdabas muzeja gadatirgū, kas notiek jūnija sākumā, kā arī amatnieku tirdziņos visā Latvijā. Rīgā interesantas lietas var meklēt Latvijas dizaina un dzīves stila veikalā RIIJA, Tautas tērpu centra Senā klēts veikalā, kā arī suvenīru veikalos, kur piedāvā tautas lietišķās mākslas meistaru un amatnieku izstrādājumus.
Kā kopt, lai kalpo ilgi
Lietošana
Jāņem vērā, ka koks pievelkas ar specifiskiem aromātiem, tādēļ noteikti nevar būt tā, ka virtuvē ir tikai viens dēlītis, kas tiek izmantots visam. Katrai produktu grupai nepieciešams savs dēlis. Izmantojot lāpstiņas, jāatceras, ka tās nedrīkst atstāt pannā un koku sakarsēt – tā koks degradējas un kļūst trausls.
Mazgāšana
Koka lietas var labi nomazgāt ļoti siltā ūdenī. Ja nepieciešams attaukot, ūdenim var piebērt pārtikas sodu un mazgāšanai izmantot sūklīša raupjo pusi. Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi nederēs – tie iesūcas koka porās. Vienkoču priekšmetus nav vēlams ilgi mērcēt ūdenī un vēl sliktāk, ja tos pēc tam strauji žāvē. Tas jādara lēnām.
Glabāšana
Koka priekšmeti – bļodas, karotes, lāpstiņas, paplātes, servējamie trauki un citi – ir jutīgi pret temperatūras svārstībām, tādēļ ideāli, ja tos uzglabā vienmērīgā virtuves temperatūrā, netur tiešos saules staros (piemēram, uz palodzes) vai drēgnā pagrabā.
Atjaunošana
Ja koks sācis mest pūciņu, kas ir tikai normāli, to var atjaunot noslīpējot un pēc tam ieeļļojot ar pārtikas lineļļu vai jebkuru citu virtuvē izmantojamu pārtikas eļļu.
Kaitnieks – pelējums
Koka priekšmetus nevajadzētu glabāt vietās, kur tie var sapelēt. Ja tomēr ir tā noticis, priekšmets ir jāizžāvē un jāmēģina tikt vaļā no pelējuma: to var izslīpēt vai izmazgāt ar sodu un dezinficēt novārot.
Pieredze
Pavārs Ēriks Dreibants:
«Manā mājas virtuvē ir dēlīši, karotes, pannas lāpstiņas, paplātes un citi koka trauki un piederumi. Nekad nepērku lakotus vai krāsotus, bet vienīgi ar dabiskām eļļām apstrādātus. Jēlai gaļai vai zivij gan izvēlos plastmasas dēlīšus, bet koka dēli izmantoju, piemēram, dārzeņiem un maizītei. Vārot zupu, man ļoti patīk to apmaisīt ar koka karoti. Dažāda izmēra koka paplātes lieliski noder kā servējamie trauki.
Kopju ļoti vienkārši – ik pa laikam tīru un sausu virsmu ieeļļoju ar lineļļu.
Starp citu, virtuvē var izmantot arī neapstrādātu koku – no augļu koka bluķīša sagriež ripas, uz katras uzliek, piemēram, pa laša šķēlei, nedaudz apslaka ar eļļu un liek cepeškrāsnī. Zivs cepas, bet uzkarsis koks piešķir tai aromātu. Tāpat – ar visu koka ripu – lasīti var likt galdā.»
